Laika trūkums ir pats biežākais attaisnojums, kuru nākas dzirdēt, kad treneris, uztura speciālists vai ģimenes ārsts cilvēkam norāda, ka ir pēdējais brīdis sākt sportot. Var gaidīt iedvesmu, ieraduma ieviešanos vai brīnumu, taču – ja pie fiziskajām aktivitātēm nestrādāsi, nekas pats no sevis nenotiks. Kā nonākt līdz atziņai, ka sports ir būtiska ikdienas sastāvdaļa?

Ir tikai normāli, ka apņemamies vairāk staigāt, skriet divreiz nedēļā, vingrot vismaz 15 minūtes dienā, – to sākam darīt, bet pēc dažu nedēļu apņēmības aktīvā sportošana noplok. Un šāda "kā pa kalniem un lejām" situācija ir ierasta, to novērojusi arī LEMON GYM Latvijas reģiona vadītāja Agnija Grantiņa. Kā nonākt līdz atziņai, ka fiziskās aktivitātes ir tikpat būtiskas kā zobu tīrīšana un citas dzīves pamatlietas?

Viens no pamatelementiem un dzinuļiem, kas liek būt aktīvam un kustēties, ir motivācija. Taču tā mēdz būt visai abstrakta un netaustāma. Tu vari būt ļoti motivēts piecelties no rīta agrāk un būt sporta zālē jau septiņos, bet tikpat labi – aiz loga ir mežonīgs sniegputenis un ledains sals, kas absolūti nemotivē doties uz fitnesa zāli. Motivācija – tā ir iekšējā sajūta, kuru ir vieglāk ietekmēt un apslāpēt.

Daudz svarīgāka ir disciplīna. "Disciplīna būs tas, kas tev nedēļas vai mēneša ietvaros liks izpildīt kalendārā ierakstīto noteikto treniņu skaitu. Motivācija – te tā ir, te tās nav," saka Agnija. Kā sevi disciplinēt? Sāc ar plānošanu. Apskati savu plānotāju un ieraksti tajā konkrētus laikus, kad īstenosi fiziskās aktivitātes. Uzstādi, ka sports ir tikpat būtisks tavā ikdienā kā darba sapulce vai jebkura norunāta tikšanās. Kad tas būs fiksēts dienas vai nedēļas plānā, apņēmība nostiprināsies. Galvenais – nepārspīlēt!

Disciplīna ar motivāciju iet roku rokā. Jā, ir jābūt motivatoram (atbrīvoties no liekā svara, ielīst vecajos džinsos, uzkāpt piektajā stāvā bez aizdusas), taču bez konkrētas treniņu iegrāmatošanas ikdienā pie rezultāta netikt. Labs paņēmiens – pieteikties kādam LEMON GYM grupu treniņam. Šajos treniņos pulcējas ļaudis ar vienu mērķi, kas satuvina un rada komūnas sajūtu, palīdzot arī brīžos, kad kāds vingrinājums šķiet neizpildāms un grūti saņemties.

Gan jau arī tu no rītiem vai vakaros, kad dodies savās dienas gaitās, esi ieskatījies fitnesa kluba logos. Vērot, kā citi sporto un aktīvi darbojas klubā, reizēm ir pat hipnotizējoši, un prātā iezogas doma: "Es arī tā gribētu." Un tu vari! Pagriez šo ideju motivācijā būt vienam no tiem, kas priecīgi caur vingrinājumu grūtībām sporto. Ja jūti, ka viens to nevarēsi, ņem līdzi kādu draugu un motivējiet viens otru.

Disciplīna vērtīsies ieradumā, bet ieradums – tam vairs motivācija nebūs jāmeklē! Mēs taču nemeklējam motivāciju no rīta un vakarā iztīrīt zobus! Lai darbību ieviestu par ieradumu, arī saviem bērniem jau no mazotnes divreiz dienā atgādinām, ka zobi ir jātīra. Māksla ir līdz šādam ieradumam nonākt arī savās fiziskajās aktivitātēs.

Treniņiem ir būtisks ieguvums – tie attālina no kaitēm, kas piemeklē vecumdienās. Piemēram, sievietēm ir ļoti noderīgi spēka treniņi, kas stiprina ne tikai muskuļus, bet arī locītavas. Fiziski aktīvas sievietes pēc menopauzes vecuma būs mazāk pakļautas osteoporozes riskam, norāda trenere. Un tas jāatceras ne tikai pēc 50 gadu vecuma, bet jau agrāk, 30 un 40 gadu vecumā.

Kad vari pats sev atbildēt uz jautājumu, kāpēc tev ir svarīgi sportot un kāpēc tu to gribi darīt, kļūst vieglāk. Arī tad, kad ir pamatīgs slinkums vai motivācijas trūkums, uzdod sev šo jautājumu. Nedrīkst aizmirst arī par mērķi, kas ir motivācijas vilciena gala stacija. Izvirzi sev gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus, lai rezultāti būtu "taustāmi". Viens lielais mērķis – būt veselam – dažiem var arī nenostrādāt. Piemēram, ja sākotnēji varēji pacelt 20 kilogramu stieni, bet pēc mēneša divreiz lielāku svaru – viens mazais mērķis jau sasniegts!

Latvijas hokeja izlases kapteinim Kasparam Daugaviņam sports ir visa dzīve. Lai hokeja laukumā cīnīties varētu ar labāko rezultātu, viņa ikdiena nav iedomājama bez regulāriem treniņiem. Starpsezonā, kad aktīvais spēļu laiks vēl jāgaida, ir īstais brīdis, kad hokejists nododas treniņiem ar maksimālu atdevi, lai sasniegtu rezultātus. “Jo vairāk es ieguldu sevī tieši starpsezonā, jo labāk jutīšos sezonā,” saka Daugaviņš.