Ja ikviena Latvijas mājsaimniecība samazinātu atkritumos izmesto pārtikas daudzumu, tas vienai ģimenei ļautu ietaupīt pat 336 eiro gadā.^* Lielākoties izmetam tieši gatavos ēdienus, kā arī augļus, dārzeņus, piena un gaļas produktus, kuri vienkārši sabojājušies. Kā samazināt izmestās pārtikas apjomu un neizniekot ēdienu?

Ideālā gadījumā mēs katrs plānotu ģimenes maltītes savlaicīgi, izmantojot tieši tik daudz produktu un pagatavojot tik daudz porciju, cik nepieciešams. Realitāte gan ir cita, iepirkumu grozā joprojām nonāk spontāni izvēlēti produkti vai lielāki iepakojumi, nekā vienam cilvēkam būtu gana. Saimniekojot un gatavojot apzinīgāk un gudrāk, var krietni samazināt atkritumos izmestās pārtikas daudzumu un ietaupīt.

Pērkot pārtiku, jau veikalā vari domāt par groziņa optimizēšanu, lai nerastos pārpalikumi, kas vēlāk būs jāizmet. Sāc ar derīguma termiņa izpētīšanu – ja zini, ka litru piena pie kafijas lietosi nedēļu, izvēlies ilgāku termiņu. Ja piens vajadzīgs kādai zupai jau tajā pašā dienā, tad droši vari paņemt to no nocenoto produktu plaukta ar konkrētās dienas termiņu. Tā ne tikai ietaupīsi finanses, bet saudzēsi vidi, jo nocenotā piena paka nenonāks atkritumos.

Vidējais pārtikas apjoms, ko Latvijā šādi ik mēnesi izdodas glābt no utilizēšanas, ir gandrīz 32 tonnas maizes, gandrīz 22 tonnas svaigās gaļas, 21 tonna gatavās pārtikas, gandrīz 16 tonnas piena produktu un 6,5 tonnas gaļas produktu. Nocenoto produktu izvēle ir vēl viens veids, kā spert soli ilgtspējības virzienā un mazināt pārtikas atkritumu apjomu. Turklāt nav jāuztraucas par produktu kvalitāti, jo nocenotajai precei ļoti rūpīgi seko līdzi – plauktos nonāk lietas ar atbilstošu derīguma termiņu vai minimāli bojātu iepakojumu.

Tāpat padomā divreiz, vai tev nepieciešams lielāks iepakojums – tikai tāpēc, ka cena kilogramā ir zemāka. Ja zini, ka kūkas pagatavošanai vajag vien 150 gramus krēmsiera, bet nopērc 300 gramu iepakojumu ar domu, ka "gan jau noderēs", zini – visticamāk, atvērtais iepakojums aizsēdēsies ledusskapī, sabojāsies un tu to izmetīsi. Kad produkti pārvesti mājās, novieto tos atbilstošā vietā. Ne velti ledusskapī ir speciālas dārzeņu kastes, dzērienu plaukti, olu un sausās pārtikas nodalījumi. Šajā detalizētajā ceļvedī atradīsi noderīgus padomus, kā ledusskapi sakārtot pareizi, lai produkti ilgāk saglabātos svaigi.

"Rimi Gardēdis" un šefpavārs Normunds Baranovskis atgādina, ka bieži aizmirstam, cik daudz lietu patiesībā varam sasaldēt. Aukstumā labi glabājas ne tikai vasarā lasītās ogas un dārzeņi. Droši saldēt var arī pāri palikušo gaļu, zivis, buljonu, pat gatavās zupas, pankūkas un kūkas. Sasaldējot un atlaidinot ļoti sulīgus produktus, piemēram, tomātus un lociņus, tie maina izskatu, bet ne garšu, tāpēc tos var saldēt jau sakapātus.

"Lai produkti saglabātu garšu un aromātu, svarīgi tos iepakot cieši noslēgtā kārbā, maisiņā vai folijā. Ja produktam piekļūst gaiss, tas ar laiku izžūst. Rūpīga iepakošana arī pasargās no svešu aromātu uzsūkšanas," iesaka Baranovskis.

Ja nu gadījies pagatavot par daudz, sadali gatavās maltītes porcijās un saliec atsevišķos traukos. Tikai, kad ēdiens atdzisis, liec to ledusskapī. "Silts ēdiens, ievietots ledusskapī, veidos kondensātu un ēdiena atūdeņošanos, kas veicinās pārtikas bojāšanos," norāda šefpavārs.

No jau pagatavotiem dārzeņiem (tvaicētiem, ceptiem, grilētiem) var ērti pagatavot krēmzupas, ja tiem pievieno buljonu, krējumu vai kokosriekstu pienu. Pāri palikusī putra var pārtapt pankūkās, kēksiņos, cepumos un pat kotletēs. Maizes šķēles, kurām tuvojas pēdējās dienas, var viegli pārvērst grauzdiņos vai rīvmaizē.

Ir ērti izvēlēties vieglāko ceļu un nākamo maltīti gatavot svaigu. Mazliet radošuma un apņēmības samazināt izmestās pārtikas daudzumu – un tu krietni ietaupīsi ilgtermiņā. Visparastākā vakardienas auzu putra var pārtapt garšīgā maltītē arī nākamajā dienā, ja vien virtuvē saimnieko gudri!