Neizmest, bet mainīties. Kā darbojas Grīziņkalna mantu maiņa
Zaļi un ilgtspējīgi domājoši cilvēki ir apkaimes biedrību mugurkauls un iedvesma citiem mainīt ikdienas paradumus. Kā Grīziņkalna tapa mantu maiņa, stāsta Marta Bergmane.
Ierosme mantu maiņas organizēšanai Martai palikusi "bagāžā" no laika Kopenhāgenā, kur piedalījusies drēbju maiņas pasākumos. Tā ideja iedzīvināta Grīziņkalnā ar ļoti vienkāršu konceptu – pirms pasākuma atrodi līdz 10 lietām, kuras paša mājsaimniecībā vairs nevajag, bet kuras varētu būt vērtīgs ieguvums citiem. "Tādas, kuras nebūtu kauns atdot mīļam cilvēkam," kā galveno kritēriju mantu izvēlei min Marta. Tās pasākuma dienā nes uz Koka Rīgu, kur atdod brīvprātīgajiem, kas tad tālāk parūpējas par lietu izkārtošanu.
Maiņas lietu klāsts ir plašs un daudzveidīgs – drēbes, grāmatas, trauki, sadzīves tehnika un pat augi. Precīzu mantu maiņu apmeklētāju skaitu organizatori nav fiksējuši, bet lēš, ka tie varētu būt ap 200-300 cilvēku. Mantu maiņa ir viens no veidiem, kā samazināt atkritumu veidošanos, un Marta īpaši uzsver – lietas, kuras nav atradušas jaunas mājas, nenonāk atkritumos, bet tiek ziedotas.
Kampaņā "Mēs darām tā" iepazīsimies ar 25 jaunām pieredzēm videostāstu veidā. Katrs no stāstiem ļauj sekot līdzi raidījuma galveno varoņu dienas gaitām, īpašu vērību pievēršot viņu iestrādātajai zaļā dzīvesstila rutīnai. Skaties un uzzini, cik daudzveidīgi ir videi draudzīgi ikdienas paradumi Latvijas kopienās, komūnās, kolektīvos, apkaimēs un vairāku paaudžu ģimeņu mājvietās.