Tieši jaunībā pieņemtie lēmumi atstās vislielāko iespaidu uz pensiju. Ikviens, kurš strādā, maksā nodokļus un ir dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija, jau ir investors. Tas ir neizbēgami, jo pensiju 2. līmenis ir obligāts visiem, kas dzimuši pēc šī datuma. Agrāk likumiskā regulējuma dēļ visi jaunie dalībnieki tika novirzīti uz zema riska plāniem, un daudzi klienti, kas nav interesējušies par savu pensijas uzkrājumu, joprojām tajos ir iekļauti, lai gan viņu gadījumā šie plāni nav efektīvākie.

Pēdējos gados regulējums ir pamainīts – akciju īpatsvara ierobežojums ir atcelts, un tas nozīmē, ka daudzi šobrīd var izvēlēties daudz piemērotāku ieguldījumu plānu, kas ļaus uzkrāt vairāk. Jaunībā, kad līdz pensijas vecumam ir vēl vairāki gadu desmiti, ļoti vēlams izvēlēties plānu, kas akcijās iegulda vairāk. Jā, šādiem plāniem ir augstāks riska līmenis, taču arī potenciālais ienesīgums ir daudz augstāks nekā plāniem, kas akcijās neiegulda.

Komisijas maksas tik tiešām ir vērā ņemams pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāna izvēles kritērijs, taču būtiski ir izvērtēt plānu kopumā: vai tas atbilst vecumam, kāds ir tā ienesīgums ilgtermiņā, cik lielas ir komisijas maksas un citus aspektus. Kā rāda Latvijas Bankas dati, pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu komisijas maksas Latvijā samazinās. Tas, protams, ir pozitīvi, jo zemākas komisijas maksas, jo lielāka daļa iemaksu nonāk uzkrājumā. Komisijas maksa tiek ieturēta kā procenti no kopējā uzkrājuma gadā, attiecīgi vairākumam dalībnieku tie ir vien daži eiro mēnesī. Uz to varam raudzīties perspektīvā – plāna rezultāti iepretim samaksātajai komisijas maksai. Pie normāliem tirgus apstākļiem ilgtermiņā samaksātā komisijas maksa, visticamāk, ne tuvu nebūs tik liela kā uzkrājuma pieaugums no ieguldījumu atdeves jeb, vienkāršoti sakot, peļņa.

Pārvaldīšanas komisijas maksas apmērs ir atkarīgs no attiecīgā plāna pārvaldīšanas pieejas – aktīva vai pasīva pārvaldīšanas pieeja. Pensiju pārvaldīšanas komisijas maksai ir jābūt atbilstošai pārvaldnieka ieguldītajam darbam. Aktīvā pārvaldīšanas metode paredz, ka pārvaldnieks aktīvi seko līdzi tirgus tendencēm un veic izmaiņas ieguldījumu stratēģijā labāka rezultāta sasniegšanai. Savukārt, ja izvēlēta pasīvā pārvaldīšanas metode, pārvaldnieks sadala ieguldījumus plašā uzņēmumu klāstā, aktīvi nemainot sākotnēji izvēlēto ieguldījumu stratēģiju. Pasīvajā pārvaldē nepieciešama mazāka speciālistu iesaiste, tādēļ komisijas maksa ir zemāka.

Ja aplūkojam finanšu tirgu rezultātus, ilgtermiņā redzama izaugsme. Jā, pa vidu ir bijuši dažādi kritumi, taču, vērtējot gadu desmitu griezumā, grafikas līnijas tiecas augšup. Daudzi no mums pensijai krāj un krās vēl vairākas desmitgades. Kāds – pat teju 50 gadu. Tātad svarīgs ir ilgtermiņa skatījums. Ja jākrāj 10, 20 vai pat 50 gadu, nav vērts satraukties par īslaicīgām svārstībām.

Turklāt pensiju 2. līmenī ir iestrādāts ļoti labs riska ierobežošanas mehānisms – regulāras iemaksas. Katru mēnesi 6% no jūsu algas aiziet uzkrājumam gan tad, kad finanšu tirgos ir kāpums, gan tad, kad tajos ir kritums, tādējādi tiek izlīdzināta šo svārstību ietekme uz uzkrājumu. Iemaksas uzkrājumā brīžos, kad finanšu tirgos ir kritums, savā ziņā var salīdzināt ar iepirkšanos veikalā, kad tajā ir atlaides, – lēti iegādātu aktīvu vērtība ilgtermiņā, ļoti iespējams, pieaugs.

Zemāk aplūkojams attēls ar pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem, kas akcijās iegulda līdz 100% aktīvu. Labi redzams, ka, par spīti pamatīgajiem kritumiem 2020. un 2022. gadā, plāni tāpat strādājuši ar pozitīvu rezultātu. Dažiem, tostarp SEB indeksu plānam, ienesīgums ir pat vairāk nekā plus 10%.

Jau vairākus gadus ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespējams izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrājumu gadījumā, ja tā veidotājs nomirst vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ir trīs izvēles iespējas: pievienot uzkrājumu vienas izvēlētas personas pensiju 2. līmenim, atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārībā vai pievienot uzkrāto kapitālu valsts budžetam. Savu izvēli saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru gan līdz šim ir norādījuši vien nedaudz vairāk kā trešdaļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku – 34%.

Ir svarīgi rūpīgi izvērtēt, kura no trim iespējām ir piemērotākā tieši jūsu dzīves situācijā. Turklāt jāatceras, ka gadījumā, ja izvēle netiek norādīta, uzkrātais kapitāls tiek pievienots valsts budžetam.

Izvēli iespējams veikt elektroniski – portālā “latvija.lv” vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, kā arī klātienē VSAA filiālēs.