Nezāļu ierobežošana zemnieku ikdienā aizņem daudz resursu un līdzekļu. Konvencionālie lauksaimnieki pamatā izmanto dažādus ķīmiskos līdzekļus – herbicīdus. Savukārt bioloģiskajā lauksaimniecībā nezāļu apkarošanā tiek izmantoti mehāniskie līdzekļi un joprojām ir daudz roku darba. Tā ir niša, kurā zemnieki ir atvērti tehniskiem risinājumiem un inovatīviem jauninājumiem, kas ļautu šo procesu padarīt ne tikai videi draudzīgāku, bet arī efektīvāku.

Ja salīdzina ar ķīmiskajiem līdzekļiem, ir maz alternatīvu un arī dabai draudzīgu veidu, kā iznīdēt nezāles. Tas gan nenozīmē, ka konvencionālo zemnieku dzīve ir vieglāka. Prasības herbicīdu lietošanai Eiropā kļūst arvien stingrākas. Tikmēr bioloģiskajā lauksaimniecībā jūtams darbaspēka trūkums. Arvien vairāk pieprasīti ir alternatīvie risinājumi.

"Zemnieki ir ļoti atvērti inovācijām, sevišķi jaunākās paaudzes saimnieki, kuri arī aktīvi izmanto sociālos tīklus un interesējas par aktualitātēm pasaulē. Tas, kas jāpiemin, – no zemnieku puses ir ļoti konkrētas prasības. Viņiem nepietiek tikai ar solījumiem. Viņiem ir būtiski, lai tehnoloģijas tiešām strādā, jo daļa saimnieku ir saskārušies ar situācijām, kad tas, kas it kā strādā uz papīra, nemaz nav piemērots darbam uz lauka. Tāpēc jau pašā sākumā izvirzījām konkrētu nišu – burkānu ravēšana –, kurai mūsu tehnoloģija šobrīd ir pielāgota. Nākotnē pavisam noteikti pielietojuma veidi kļūs plašāki," stāsta "WeedBot" līdzdibinātājs Jānis Jaško.

"WeedBot" radītā iekārta iznīcina nezāles, izmantojot koncentrētu gaismu jeb lāzera staru. Iekārta spēj uzņemt augstas izšķirtspējas attēlus, savukārt MI identificē un atšķir kultūraugus no nezālēm. Lāzers ar augstu precizitāti iznīcina nevēlamos augus – nezāle tiek uzkarsēta no iekšpuses un iet bojā pilnībā vai ir tik traumēta, ka vairākas nedēļas nespēj atgūties.

"Mākslīgā intelekta risinājumi ir ļoti jaudīgi un ļoti labi izmantojami dažādos lauksaimniecības procesos. Mūsu gadījumā datora algoritms iepriekš ir jāapmāca, kuri ir vēlamie kultūraugi, kuri – nezāles. Tas nozīmē gana lielu darbu," stāsta Jaško.

Lai MI spētu atšķirt kultūraugus no nezālēm, jāuzņem lērums attēlu, kuros augi iemūžināti dažādos augšanas apstākļos un periodos. MI no šīs biodatu kopas "mācās" un meklē dažādas sakarības. Jo lielāka biodatu kopa, jo efektīvāk MI spēj izanalizēt un atšķirt augus.

Šobrīd "WeedBot" radītais ravētājs izskatās kā tipiska lauksaimniecības iekārta, kas pievienojama traktora aizmugurē. Savukārt pirmais prototips pirms četriem gadiem bija pavisam vienkāršs – finiera kaste uz četriem riteņiem, kurā bija dators, lāzers un kamera. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, pirmais prototips bija stumdāms ar rokām un pēc skata nedaudz atgādināja nelielus bērnu ratiņus.

"Pirms četriem gadiem pirmajā prototipā bija salikts kopā pats minimums, lai parādītu, ka dators vispār spēj atpazīt augus un tiem precīzi trāpīt ar lāzeru. Savukārt šobrīd tas jau ir uz lauka reāli strādājošs agregāts, un palikuši pēdējie soļi, lai iekārtu nodotu komerciālai lietošanai," stāsta Jaško.

Lauksaimniecība gadu gaitā nepārtraukti ir mainījusies, un Jaško ir pārliecināts – mēs esam nonākuši punktā, kad atkal nepieciešamas pārmaiņas. Viņa novērojumi liecina, ka arī paši zemnieki jau sen ne tikai ir gatavi pārmaiņām, bet tās arī pieprasa. Jautājums – vai varas gaiteņos tiks pieņemti saprātīgi lēmumi?

"Nedrīkst visu slogu uzlikt zemniekam un pateikt, ka kaut kas jādara citādi, bet finansiāla atbalsta nebūs. Lauksaimniecības segments Eiropā ir ļoti atkarīgs no valdības lēmumiem. Ja paziņo, ka jāsamazina ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, tad pretī jābūt kādam risinājumam – finansējumam, kas ļautu ieviest tehnoloģijas. Svaru kausi ir ļoti vienkārši: mēs gribam turpināt ķīmisko līdzekļu izmantošanu un tad cīnīties ar sekām apkārtējā vidē, vai labāk tomēr šo naudu investēt tajā, lai problēmu novērstu jau saknē," stāsta "WeedBot" pārstāvis.

Jaško saka – zemnieki patiesībā ir tie, kas viņa līdzdibināto uzņēmumu "dzen" uz priekšu, jo nezāļu apkarošana ir pamatīgi samilzusi problēma.