"Latvijā ir trīs tipu purvi – zemie jeb zāļu purvi, pārejas purvi, kas ir sausāki par zemajiem purviem, kā arī viszināmākie – augstie jeb sūnu purvi, kuri veidojas no pārejas purviem. Katrā no trim lielajiem purvu tipiem iekļaujas vēl atsevišķu purvu klasifikācija. Un katrā no purviem sastopams savs sugu komplekss, organismi, kuriem purvi ir svarīgi, norāda AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides eksperte Ilze Kukāre. Par to, kā purvs mūs apgādā ar vērtīgo kūdru, pastāsta "LVM Zemes dzīles" ražošanas izpilddirektors Kārlis Volfs, bet par purvu kā mājvietu putniem stāsta LVM vecākais vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis.
"Kūdras substrāts ir neaizstājams dārzkopībā. Tas tiek izmantots gan sēklu diedzēšanai, gan stādu audzēšanai, nodrošinot ūdens un barības vielu uzkrāšanos," stāsta Kārlis Volfs.
"Iet mēs varam jebkurā purvā, kamēr vien tas nav rezervāts un pārvietošanās nav aizliegta," norāda LVM vides eksperte Ilze Kukāre. Ļaudis rudens pusē klasiski plūst uz augstajiem purviem, kas mūs pagodina ar dzērveņu ražu, savukārt pārejas purvu malās vasaras vidū var lasīt pirmās lācenes. Latvijas purvos var salasīt pat divu sugu dzērvenes. "Parasto purva dzērveni pazīstam – liela, skaista oga. Nedaudz sīkāka, neievērojamāka ir sīkā dzērvene. Retāka un ne visos augstajos purvos. Bet, ja ieskatās, var redzēt, ka nedaudz atšķiras, – sīkākas lapiņas, nav vairāku ogu galā, bet tikai viena," stāsta Kukāre.
Doties ogot purvā drīkst un vajag, tomēr jāievēro dažas lietas. To noteikti nevajag darīt ar palīgierīcēm, kas izrausta mētras. Tādējādi tiek samazināta auga dzīvotspēja, tas var neuzziedēt un neražot ogas. Tāpēc – lasi ogas ar pietāti! Taču purvs nav vieta, kurp doties tikai ogot.
"Līdz ar to es ieteiktu cilvēkiem, kuru darbs nav saistīts ar purvu izpēti, baudīt purvu, izmantojot esošās purva takas un skatu torņus, un nemeklēt šo piedzīvojumu lielos, neskartos purvos, jo īpaši putnu ligzdošanas laikā," norāda Uģis Bergmanis, LVM vecākais vides eksperts un ornitologs.