Ko vēl vērtīgu slēpj purvs?
Foto: Publicitātes foto, privātais arhīvs
"Latvijā ir trīs tipu purvi – zemie jeb zāļu purvi, pārejas purvi, kas ir sausāki par zemajiem purviem, kā arī viszināmākie – augstie jeb sūnu purvi, kuri veidojas no pārejas purviem. Katrā no trim lielajiem purvu tipiem iekļaujas vēl atsevišķu purvu klasifikācija. Un katrā no purviem sastopams savs sugu komplekss, organismi, kuriem purvi ir svarīgi, norāda AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides eksperte Ilze Kukāre. Par to, kā purvs mūs apgādā ar vērtīgo kūdru, pastāsta "LVM Zemes dzīles" ražošanas izpilddirektors Kārlis Volfs, bet par purvu kā mājvietu putniem stāsta LVM vecākais vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis.
"Kūdras substrāts ir neaizstājams dārzkopībā. Tas tiek izmantots gan sēklu diedzēšanai, gan stādu audzēšanai, nodrošinot ūdens un barības vielu uzkrāšanos," stāsta Kārlis Volfs.
Vēl viens nozīmīgs labums, ko gūstam no purviem, ir to ekosistēmu pakalpojumi. Purvi ir dabiskie ūdens filtrētāji, kas palīdz uzlabot ūdens kvalitāti. Kūdra absorbē nokrišņus un ūdeni, mazinot plūdu iespējamību. Tāpat purvs nodrošina vienmērīgu ūdens atdevi apkārtējai videi sausajos periodos. Kūdras purvu var pielīdzināt milzīgas sūklim, kas izfiltrē un atdod vajadzīgo, kad tas nepieciešams. Savukārt neskartie purvi uzkrāj un saglabā lielu daudzumu oglekļa dioksīda, un tas samazina globālās sasilšanas ietekmi un veicina klimata stabilitāti.
- Ievērot visus spēkā esošos vides aizsardzības normatīvos aktus.
- Aizliegts veikt darbības, kas var kaitēt ekosistēmai, piemēram, augsnes piesārņošanu.
- Pirms apsaimniekot purvus kūdras ieguves mērķim, jāveic rūpīga plānošana un ietekmes uz vidi novērtējums.
- Kūdras ieguvē izmantot tikai videi draudzīgas tehnoloģijas un metodes.
- Jādomā par ilgtspēju – jāplāno purva rekultivācija, kas iekļauj konkrētas darbības purva atjaunošanai.
"Iet mēs varam jebkurā purvā, kamēr vien tas nav rezervāts un pārvietošanās nav aizliegta," norāda LVM vides eksperte Ilze Kukāre. Ļaudis rudens pusē klasiski plūst uz augstajiem purviem, kas mūs pagodina ar dzērveņu ražu, savukārt pārejas purvu malās vasaras vidū var lasīt pirmās lācenes. Latvijas purvos var salasīt pat divu sugu dzērvenes. "Parasto purva dzērveni pazīstam – liela, skaista oga. Nedaudz sīkāka, neievērojamāka ir sīkā dzērvene. Retāka un ne visos augstajos purvos. Bet, ja ieskatās, var redzēt, ka nedaudz atšķiras, – sīkākas lapiņas, nav vairāku ogu galā, bet tikai viena," stāsta Kukāre.
Doties ogot purvā drīkst un vajag, tomēr jāievēro dažas lietas. To noteikti nevajag darīt ar palīgierīcēm, kas izrausta mētras. Tādējādi tiek samazināta auga dzīvotspēja, tas var neuzziedēt un neražot ogas. Tāpēc – lasi ogas ar pietāti! Taču purvs nav vieta, kurp doties tikai ogot.
Ejot purvā, jāievēro tas pats princips, kas visur dabā, – dodies ar pietāti un saudzīgu attieksmi, esi adekvāts, norāda vides eksperte. Ne tikai jāsaudzē vide un augi, bet arī jādomā par savu drošību. "Botāniķi, piemēram, zina, ka uz puplakšiem nevajag kāpt. Tas būtu kādā slīkšņā, pārejas purvā vai uz baltmeldriem. Tās ir vietas, kur augi signalizē, ka slapjš un var nogrimt," saka Kukāre. Vienā vietā nevajag ilgi mīdīties, iet pa vienu taciņu, lai neradītu traucējumu, jo purvā cilvēka pēdas var saglabāties ļoti ilgi.
Klinšu ērgļi Latvijā sastopami tikai purvos, jo tie ligzdo liela augstā purva tuvumā, purva malās vai uz purva salām. Purvi ir nozīmīgākā dzīvotne arī rubeņiem. Purvi ir vienīgā dzīvotne dzeltenajam tārtiņam, purva tilbītei, lietuvainim, kā arī nozīmīga dzīvotne lielajai čakstei, kuitalai, vakarlēpim un melnajai puskuitalai, visas pieminētās putnu sugas ir īpaši aizsargājamas. Tāpat Bergmanis piemin arī purva piekūnu, kas ligzdo purvos sastopamajās kraukļu un zivjērgļu ligzdās.
Dodoties purvā un manot putnus, pavisam noteikti nevajag tos traucēt, censties pieiet tuvāk ligzdai vai, vēl ļaunāk, tos aiztikt. Jāatceras, ka cilvēks purvā ir tikai viesis, bet putni – tā iemītnieki. Uģis Bergmanis stāsta, ka lielu kaitējumu nodara tūristi, kas izdomā ierīkot telts vietu vai iekurt ugunskuru uz purvu salām. Ir pat bijis tā, ka ierīkotas tūristu apmetnes dēļ bojā iet klinšu ērgļa mazulis.
"Līdz ar to es ieteiktu cilvēkiem, kuru darbs nav saistīts ar purvu izpēti, baudīt purvu, izmantojot esošās purva takas un skatu torņus, un nemeklēt šo piedzīvojumu lielos, neskartos purvos, jo īpaši putnu ligzdošanas laikā," norāda Uģis Bergmanis, LVM vecākais vides eksperts un ornitologs.
