No šī gada 1. jūlija pensiju pārvaldes uzņēmumiem, tajā skaitā "INDEXO", beidzot ir pieejama papildu informācija par savu pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu dalībniekiem. Līdz šim pensiju 2. līmenis bija anonīms – pārvaldītāji nezināja neko par saviem klientiem.

Jaunā kārtība ļauj pārvaldītājiem labāk uzrunāt iedzīvotājus, sniedzot tiem padomus gan par vecumam atbilstoša ieguldījuma plāna izvēli, gan par saistītajiem riskiem un iespējām. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka pārvaldītāji nesaņem pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kontaktinformāciju vai informāciju par to uzkrājumu apmēru, tāpēc iedzīvotājiem joprojām pašiem jābūt možiem un proaktīviem.

Var rasties jautājums – kādēļ tad šādas izmaiņas normatīvajos aktos bija vajadzīgas? To mērķis primāri ir nodrošināt, lai katrs pensiju sistēmas dalībnieks būtu savam vecumam atbilstošā pensiju plānā. Tas tāpēc, ka vecumam atbilstoša ieguldījumu stratēģija ar lielāko ticamību nodrošinās labākos ilgtermiņa rezultātus jeb lielāku pensijas uzkrājumu katram mūsu valsts topošajam pensionāram.

Viens ir skaidrs – "INDEXO" klienti, salīdzinot ar vidējo Latvijas iedzīvotāju, ir bijuši gudrāki un apzinīgāki. Šobrīd vairāk nekā 87% mūsu klientu atrodas savam vecumam atbilstošā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānā.

Pēc jaunā regulējuma nosacījumiem mums ir jārunā ne tikai par ieguldījumu plānu atbilstību vecumam, bet arī par to riska līmeņiem, aktīvu pārvaldības stratēģiju (aktīva vai pasīva), ieguldījumu ģeogrāfiju un ilgtspējas aspektiem. Šos iepriekšminētos faktorus "INDEXO" pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem esam apkopojuši tabulā.

Ilgtspējīga ieguldījumu stratēģija nozīmē ieguldīt līdzekļus fondos, kas veicina vides aizsardzību, sociālo atbildību un labu korporatīvo pārvaldību (tulk. ESG – Environmental, Social, and Governance). 

Ilgtspējīga ieguldījumu stratēģija cenšas veicināt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un stabilu peļņu ilgtermiņā. Tomēr pēdējos gados ļoti popularizētie zaļie (t.i. ilgstpējīgie) fondi arvien biežāk sākuši izmantot savu sev piešķirto zaļo statusu vairāk kā mārketinga rīku, nevis patiesa labuma radīšanas iespēju.

Bieži zaļie fondi neiegulda enerģētikas un aizsardzības industrijās, kas Eiropai kļuvušas arvien svarīgākas. Parasti zaļie fondi prasa arī augstākas komisijas maksas saviem ieguldītājiem, tādējādi samazinot viņu nākotnes pensijas apmērus.

"INDEXO" pārvaldītie pensiju 2. līmeņa plāni ir izvēlējušies nodrošināt vidēju ilgtspējas reitingu – "A" līmenī pēc MSCI skalas, taču nenosaka ilgtspējīgas investīcijas kā mērķi un neveicina vides un/vai sociālo raksturlielumu sasniegšanu. Mēs uzskatām, ka tieši labākais iespējamais rezultāts ar iespējami zemākām izmaksām sniegs labāko sociālo labumu sabiedrībai.

Ilgtspējīga ieguldījumu stratēģija nozīmē ieguldīt līdzekļus fondos, kas veicina vides aizsardzību, sociālo atbildību un labu korporatīvo pārvaldību (tulk. ESG – Environmental, Social, and Governance). 

Ilgtspējīga ieguldījumu stratēģija cenšas veicināt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un stabilu peļņu ilgtermiņā. Tomēr pēdējos gados ļoti popularizētie zaļie (t.i. ilgstpējīgie) fondi arvien biežāk sākuši izmantot savu sev piešķirto zaļo statusu vairāk kā mārketinga rīku, nevis patiesa labuma radīšanas iespēju.

Bieži zaļie fondi neiegulda enerģētikas un aizsardzības industrijās, kas Eiropai kļuvušas arvien svarīgākas. Parasti zaļie fondi prasa arī augstākas komisijas maksas saviem ieguldītājiem, tādējādi samazinot viņu nākotnes pensijas apmērus.

"INDEXO" pārvaldītie pensiju 2. līmeņa plāni ir izvēlējušies nodrošināt vidēju ilgtspējas reitingu – "A" līmenī pēc MSCI skalas, taču nenosaka ilgtspējīgas investīcijas kā mērķi un neveicina vides un/vai sociālo raksturlielumu sasniegšanu. Mēs uzskatām, ka tieši labākais iespējamais rezultāts ar iespējami zemākām izmaksām sniegs labāko sociālo labumu sabiedrībai.

Ģeogrāfiskajam izvietojumam ir vēl viens papildu aspekts – dažādos reģionos ir dažādas valūtas. Valūtu svārstības prognozēt ir vai nu ļoti grūti vai neiespējami, tādēļ tās atstāj iespaidu uz plāna rezultātiem. Ilgtermiņa ieguldītājs var uzņemties augstākus riskus un tai skaitā arī valūtas risku, taču pirmspensijas vecumā būtu vēlams kopējo risku līmeni samazināt, ieguldot vietējā valūtā, kas Latvijā ir eiro.

Tieši risku mazināšanas nolūkā "INDEXO" Konservatīvais 55+ plāna ģeogrāfiskais izvietojums ir citādāks – visi līdzekļi ir ieguldīti Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Tas nedaudz samazina ģeogrāfisko diversifikāciju, taču būtiski samazina valūtas svārstību risku pēdējos pirmspensijas gados.

Vēsturiski labākajā ieguldījumu pārvaldības stratēģijā nekas nav mainījies. Pasīvā pārvaldība jeb indeksu pieeja, kuras pamatā ir tirgus indeksa atdarināšana, joprojām ir piemērotākā ieguldīšanas pieeja ilgtermiņa uzkrājumu veidotājiem. Tieši tāpēc visi "INDEXO" pensiju plāni ir pasīvi pārvaldīti.

Gadu simtiem ilga pieredze liecina, ka pasaules ekonomika turpina augt. Izaugsme svārstās. Straujākas izaugsmes periodi mijas ar stagnāciju un pat krīzēm, tomēr ilgtermiņā tā ir bijusi izteikti pozitīva.

Līdz ar ekonomiku aug arī akciju tirgi. Tieši šī atziņa ir pasīvās naudas pārvaldīšanas pamatnostādne. Ieguldām pasīvi – plaši diversificētos instrumentos, kas iespējami tuvu atspoguļo kopējo tirgu (biržu indeksus) – tādējādi vairojam tavu bagātību līdz ar ekonomikas un akciju tirgus kopējo izaugsmi.

Aktīvā pārvalde savukārt ir balstīta uz pārliecību, ka jāsasniedz ātrāks kapitāla pieaugums nekā tirgus vidējais. Aktīvie pārvaldnieki saka – mēs noalgosim labākos, gudrākos (bieži arī dārgākos) speciālistus, kas dienu un nakti analizēs datus, meklēs nenovērtētas investīciju iespējas un vairos tavu kapitālu straujāk kā tirgus vidējais pieaugums.

Statistika liecina, ka ar šī solījuma izpildi aktīvajiem pārvaldniekiem veicas visai slikti. "Standard & Poors" un "Morningstar" pētījumi ik gadu liecina, ka ilgtermiņā vairāk nekā 93% aktīvi pārvaldītu plānu nespēj pārspēt tirgus vidējo rādītāju, ko nodrošina pasīvā pieeja. Tātad – izvēloties "tirgus vidējo rezultātu" ar pasīvi pārvaldītu plānu tev, visticamāk, ies labāk nekā vairumam aktīvo plānu investoru.

Ja atgriežamies pie "groza" salīdzinājuma: pasīvā pārvalde nodrošina, ka pērc visu grozu, kur būs gan pasaulē labākās kūciņas, gan, periodiski, arī dažādu sliktāku ražotāju kūkas. Aktīvā pārvalde nozīmētu, ka jāmēģina nepagaršojot no groziņa izvilkt dažas labākās kūciņas. Pat profesionāļi to pastāvīgi nespēj paveikt.

Akciju īpatsvars pensiju plānos ir galvenais aspekts, pēc kura vērtē plāna atbilstību dalībnieka vecumam, jo tas tiešā veidā ietekmē iespējamos ieguldījumu ieguvumus un riskus. Lielāks akciju īpatsvars var nodrošināt augstāku peļņu, bet vienlaikus palielina risku, īpaši īstermiņā.

Vecumam atbilstošs plāns nodrošina 100% ieguldījumu akciju tirgū jaunībā un samazina akciju īpatsvaru, tuvojoties pensionēšanās vecumam, tādējādi samazinot risku un nodrošinot lielāku stabilitāti.

Cilvēkiem līdz pat 50 gadu vecumam nebūtu jāsatraucas par akciju tirgus svārstībām, jo līdz pensionēšanās brīdim akciju tirgum ir daudz laika atgūties no kritumiem un atkal nodrošināt peļņu. Tas tā ir bijis pēdējos 100+ gadus, un paredzams, ka tā būs arī nākotnē.

Tuvojoties pensionēšanās vecumam būtu jāizvēlas plāns, kurā ir mazāks akciju īpatsvars. Tādējādi tiek samazināts ieguldījumu risks, taču līdz ar to tiek samazināta arī peļņa, ko ieguldītājs var sagaidīt šajā periodā.

Pēdējo gadu laikā vietējā pensiju tirgū redzam arvien jaunus pensiju produktus, kas sola dalībnieka vietā samazināt akciju īpatsvaru un būt piemēroti visiem vecuma posmiem dalībnieka dzīves laikā. Tos pašlaik sauc par dzīves cikla plāniem vai adaptīvajiem plāniem, un tie lielākoties ir sadalīti 10 gadu vecuma grupās (paredzēti dalībniekiem, kas dzimuši, piemēram, no 1980. līdz 1990. gadam).

Lai arī individualizēta dzīves cikla pieeja ir lielisks veids uzkrājumu veidošanai (skatiet mūsu pensiju 3. līmeņa piedāvājumu), šobrīd pensiju 2. līmenī pieejamiem dzīves cikla plāniem ir problēma. Tie ir pielāgoti tikai vienam konkrētam dzimšanas gadam, kamēr pārējie deviņi grupā iekļautie dzimšanas gadi tiek pakļauti tai pašai ieguldījumu struktūrai.

Atkarībā no plāna un dalībnieka vecuma – arī dalībniekam paredzētais "dzīves cikla" plāns var būt būtiski neatbilstošs. Piemēram, 60 gadus vecam dalībniekam ir jābūt būtiski atšķirīgai ieguldīšanas pieejai no 51 gadus veca dalībnieka, taču šādā plānā abi dalībnieki pēc būtības ir vienādi.

Taču viss nav slikti! Mūsu ilgtermiņa mērķis ir izveidot risinājumu, kas būs labāks par pašreizējiem dzīves cikla plāniem, piedāvājot individualizētu akciju un obligāciju līdzsvaru visos dzīves posmos.

Līdzīgu pieeju jau nodrošinām saviem pensiju 3. līmeņa klientiem. Tādu piekopj arī Rietumeiropā un citur pasaulē. Šādai pieejai vēl nepieciešamas būtiskas izmaiņas pensiju 2. līmeņa regulējumā, ko aktīvi cenšamies panākt un pie kā turpināsim strādāt.