Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka Latvijā šobrīd jau ir 14 bankas, no kurām četras dēvējamas par "lielajām bankām", taču neattīstās konkurence. Vērtējot dinamiku, pēdējos četros gados visstraujāk augušas tieši mazās bankas, kas koncentrējas uz vietējo tirgu. Šīm bankām kredītportfelis audzis par vairāk nekā 50%, kamēr lielajām "top" 4 bankām – par nieka 3%. Viņš gan ir pārliecināts, ka kopumā kreditēšanas pusē zemākais punkts viennozīmīgi ir aiz muguras. Arī hipotekāro kredītu jomā konkurence pamazām sāk mosties, un "INDEXO Banka" varētu dot pozitīvu grūdienu pārmaiņām.

Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens pauda nostāju, ka līdzšinējās bankas ir "iebraukušas" birokrātijā, kas vainagojies ar to, ka kreditēšanas līmenis Latvijā attiecībā pret Eiropu ir traģisks. Būtiskākais jautājums – kā strukturāli izkļūt no šīs situācijas? Finanšu ministrs spriež, ka mazajām bankām te varētu būt būtiska loma. Viens no virzieniem – jaunu tehnoloģiju ieviešana.

"Banku piedāvājums ir tik vecs, ka jau neērti skatīties," piebilda Ašeradens un norādīja – tirgū jāienāk jauninājumiem, jauniem produktiem. Viss liecina par to, ka "INDEXO Bankas" gadījumā tieši to arī varam sagaidīt, jo "INDEXO" jau ir pierādījis, ka spēj izcili pārvaldīt pensiju ieguldījumus.

Arī Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Viktors Valainis pozitīvi vērtē jaunas bankas ienākšanu tirgū un "INDEXO" līdzšinējo pieredzi pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pārvaldībā.

Tieši "INDEXO" savulaik panāca būtiskas izmaiņas – mainīja cenu politiku un samazināja komisijas maksas, tādējādi veicinot konkurenci. Viņa novēlējums banku sektora jaunpienācējai – turpināt veicināt pārmaiņas un neiekrist pašapmierinātībā.

"Nenonākt komforta zonā, kurā diemžēl šobrīd ir mūsu banku sektors, kas pēc datiem ļoti labi pelna, bet tajā pašā laikā pēc citiem datiem uzņēmējdarbībai izsniegto kredītu apjoms desmit gadu laikā samazinājies par 16%. Mājsaimniecībām, kas ir privātpersonas, izsniegto kredītu apjoms desmit gadu laikā pieaudzis tikai par 3%. Lietuvā un Igaunijā šie dati būtiski atšķiras, viņi jau var teikt, ka tuvojas kredītportfelim 30 miljardu apmērā, kamēr mums kredītportfelis joprojām atrodas turpat, kur 2014. gadā, – ap 15 miljardiem," sacīja Valainis.

Ekonomikas ministrs spriež, ka jābūt gan politiskās attieksmes maiņai, gan arī banku attieksmes maiņai, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas, kas tik ļoti nepieciešamas izaugsmei. Tiks meklēti dažādi instrumenti, kā mudināt bankas finansēt uzņēmējus un privātpersonas. Viens no tiem ir banku virspeļņas nodoklis, kura mērķis ir nevis sodīt bankas par to, ka tām ir virspeļņa, bet gan veicināt kreditēšanu, lai nauda atgrieztos tautsaimniecībā un ekonomikā.

Ekspertu iepriekš sacīto apstiprināja "INDEXO Bankas" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis: "Mēs redzam iespējas. Konkurence banku sektorā nav pietiekama, banku peļņa ir augsta, procentu likmes un komisijas maksas augstas. Šī ir perfekta iespēja jaunam spēlētājam iesaistīties konkurences tirgū."

Viņš norādīja, ka ne tikai zemais kreditēšanas līmenis spilgti izgaismo banku sektora pasivitāti. Mēs tiekam arī slikti atalgoti par naudu, ko turam bankās, savukārt pakalpojumi, ko saņemam, jau ir diezgan novecojuši. Līdz ar to "INDEXO Bankai" ir iespējas radīt atšķirības zīmi ne tikai kreditēšanas, bet arī citās finanšu pakalpojumu jomās.

"Lai aktīvi kreditētu, nepieciešams finansējums, kura pamatā ir noguldījumu bāze. Privātpersonas Latvijas bankās tur apmēram 10 miljardus eiro, un privātpersonām izsniegtie kredīti ir apmēram pieci miljardi eiro. Cīņa par noguldījumu bāzi mums noteikti ir pirmais solis, kas dod iespēju aktīvai kreditēšanai. Tātad mums vajadzēs finansējumu – kapitālu, lai izpildītu visus normatīvus. Ja mums būs finansējums, būs pieprasījums pēc mūsu kredītiem un mums kā biržā kotētam uzņēmumam būs daudz plašākas un vienkāršākas iespējas risināt kapitāla piesaistes jautājumu. Mēs to līdz šim jau esam veiksmīgi darījuši," uzsvēra Siksnis.


"INDEXO Bankas" atklāšanas pasākuma diskusijas ierakstu skaties šeit: