Kad mežs ir tevī iekodēts.
Viena diena mežizstrādes meistares pēdās
Viena diena mežizstrādes meistares pēdās
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi"
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi"
Meža mašīnu operatori vairs nav izbrīnīti, kad meža ceļa malā pie cirsmas piestāj AS "Latvijas valsts meži" (LVM) auto, no kura izkāpj smaidīga mežizstrādes meistare. Lai gan sievietes šajā profesijā ir retums, LVM vecāko mežizstrādes meistari Rovenu Ločmeli Rietumvidzemes puses mežu strādnieki jau pazīst. Sagaida ar siltu "labrīt", pavaicā, kā klājas, un uzreiz stāsta, kādi darbi norit un kas vēl jāpadara. Ko mežizstrādes meistars vienas dienas laikā pagūst – devāmies noskaidrot.
Meža apsaimniekošana ir ilgtermiņa process, kurā iesaistīti daudzi speciālisti. Milzu darbs, kas nekad nebeidzas, jo atjaunošanas cirtes vietā vienmēr būs jaunaudze. Sākot no izpļaušanas, stāda izaugšanas, mazā kociņa sargāšanas no zvēru zobiem, krājas kopšanas, audzes nobriešanas līdz cirsmas plānošanai un meža izstrādei, lai iegūtu kokmateriālu. Pie tā strādā mežkopības, mežizstrādes, meža infrastruktūras un plānošanas speciālisti. Visi procesi savstarpēji saistīti, meistari cits citam nodod meža nogabalus, lai darbi ritētu kā labi noregulēts pulkstenis.
Mežizstrādes meistars – kas ir Rovenas amats – atbildīgs par to, kā paveiks zāģēšanas darbus, sašķiros kokmateriālus pa sortimentiem, aizvedīs uz krautuvi, lai kokmateriālus var piegādāt klientam. Bet beigās – vēl sakops cirsmu, lai pēcāk mežkopības meistars var strādāt pie cirsmas atjaunošanas. Katram mežizstrādes meistaram LVM ir sava noteikta teritorija, par kuru viņš atbild. Rovenas fonds – "cirsmu grozs" – šogad ir Rencēnu un Rūjienas puses meži, kuros paviesojāmies arī mēs.
Strādāt LVM – augstākā latiņa meža inženieriem
Rovena Ločmele, LVM Rietumvidzemes reģiona vecākā mežizstrādes meistare
Rovenas ģimenē neviens iepriekš profesionāli nav bijis saistīts ar mežu, taču viņa pati tajā bieži devusies bērnībā, līdzi tētim uz medībām. Vēl vidusskolā jaunā sieviete skaidri zinājusi, ka mācīsies Jelgavā, Meža fakultātē, un savu dzīvi saistīs ar meža apsaimniekošanu, kopšanu un izstrādi. Studiju prakses laikā "sagaršojusi" visu, kas, LVM strādājot, jādara, un sapratusi, ka mežizstrāde interesē visvairāk un tā ir latiņa, uz kuru tiekties. Darbu LVM Rovena uzsāka kā mežkopības meistare, nodarbojās ar meža atjaunošanas, kopšanas, stādīšanas darbiem. Pēcāk bija iespēja nomainīt amatu, un tā pirms trim gadiem viņa kļuva par pirmo mežizstrādes meistari – sievieti – uzņēmumā.
Lai gan katrs rīts var iesākties citādi, tipiski mežizstrādes meistars darba dienu iesāk pie datora, saplānojot darbus, sagatavojot atskaites, pieņemšanas aktus vai citu nepieciešamo informāciju. Pirms izbraukt uz mežu, detalizētajās "LVM GEO" kartēs var veikt cirsmu izpēti sīki un smalki – pa slāņiem. Mežizstrādē jābūt ļoti elastīgam un gatavam uz to, ka darbus regulēs laikapstākļi. "Darba ikdiena ir ļoti mainīga. Nekad viss nenotiek tieši tā, kā plānots," stāsta Rovena. Katra cirsma ir citāda, bet speciāliste priecīgi nosaka – vismaz nedraud rutīna.
Lecam mašīnā, lai dotos uz šīs dienas objektiem – dažādām cirsmām, kas katra ir savā izstrādes stadijā. Kā pastāsta Rovena, mežizstrādes meistaram vienmēr jābūt labiem apaviem, siltai drēbju kārtai, uzticamam auto, ar kuru izbraukt visdažādākos meža ceļus, bet bagāžniekā – ķiverei, atstarojošai vestei, mērinstrumentiem – mērlentei un biterliham, pa kādai krāsas bundžiņai, lai nepieciešamības gadījumā iezīmētu kokus. Protams, neiztikt arī bez viedtālruņa vai planšetdatora, kurā mežizstrādes meistars var ielūkoties kartēs un salīdzināt, vai dabā viss atbilst tam, kā iepriekš izmērīts un izplānots.
Lai gan katrs rīts var iesākties citādi, tipiski mežizstrādes meistars darba dienu iesāk pie datora, saplānojot darbus, sagatavojot atskaites, pieņemšanas aktus vai citu nepieciešamo informāciju. Pirms izbraukt uz mežu, detalizētajās "LVM GEO" kartēs var veikt cirsmu izpēti sīki un smalki – pa slāņiem. Mežizstrādē jābūt ļoti elastīgam un gatavam uz to, ka darbus regulēs laikapstākļi. "Darba ikdiena ir ļoti mainīga. Nekad viss nenotiek tieši tā, kā plānots," stāsta Rovena. Katra cirsma ir citāda, bet speciāliste priecīgi nosaka – vismaz nedraud rutīna.
Lecam mašīnā, lai dotos uz šīs dienas objektiem – dažādām cirsmām, kas katra ir savā izstrādes stadijā. Kā pastāsta Rovena, mežizstrādes meistaram vienmēr jābūt labiem apaviem, siltai drēbju kārtai, uzticamam auto, ar kuru izbraukt visdažādākos meža ceļus, bet bagāžniekā – ķiverei, atstarojošai vestei, mērinstrumentiem – mērlentei un biterliham, pa kādai krāsas bundžiņai, lai nepieciešamības gadījumā iezīmētu kokus. Protams, neiztikt arī bez viedtālruņa vai planšetdatora, kurā mežizstrādes meistars var ielūkoties kartēs un salīdzināt, vai dabā viss atbilst tam, kā iepriekš izmērīts un izplānots.
Uz cirsmām aplūkot paveikto
Pirmais pieturpunkts ir atjaunošanas cirte, kur dzestrā rīta agrumā jau rūc motorzāģi strādnieku rokās. Lielais hārvesters cirsmā pabijis, zāģeri vēl strādā pie sarežģītākiem kokiem, kas lielajai tehnikai nav pa spēkam. Rovena apskata, vai atstāts cirsmas platībai nepieciešamais skaits ekoloģisko koku, kas ar spilgtu krāsu arī iezīmēti.
"Vēl atstājam cirsmā nenozāģētus sausos, nokaltušos kokus. Tie ir vides vērtība kukaiņiem un putniem. Kādam patīk zaļš koks, kādam sausais, citam nokritušais – katrai sugai savas izvēles," saka mežizstrādes meistare.
Tāpat jāapskata, vai ciršanas atliekas – zari – saliktas kaudzēs vai uz pievešanas ceļiem, lai tehnika nesabojātu augsni. Zari cirsmā stāvēs līdz nākamajam pavasarim vai vasarai, kad tos saliks kaudzēs, vēl nedaudz izkaltēs un tad sašķeldos. Rovena pastāsta, ka mežizstrādes meistars cirsmā parādās jebkurā izstrādes posmā, vai tas būtu brīdis, kad kokus zāģē hārvesters, darbojas zāģeri, vai arī forvarders kokus aizved no cirsmas uz krautuvi.
Tālāk dodamies uz pavisam netālo cirsmu, kur šobrīd no meža kokmateriālus izved forvarders. Rovena aplūko krautuvē saliktās kokmateriāla kaudzītes jeb veic inventarizāciju. To parasti dara reizi nedēļā, lai aktualizētu atlikumus. Piemēram, vai koki, kas pārtaps elektrības stabos, noguldīti pareizi, kā izskatās A klases sortiments, vai starp 3. šķiras zāģbaļķiem nav iemaldījies kāds nepiederīgais. Katrai krautnei ir savs numurs, kur atzīmēts mežizstrādes meistars, informācija par galamērķi – zāģētavu u. tml.
Tālāk dodamies uz pavisam netālo cirsmu, kur šobrīd no meža kokmateriālus izved forvarders. Rovena aplūko krautuvē saliktās kokmateriāla kaudzītes jeb veic inventarizāciju. To parasti dara reizi nedēļā, lai aktualizētu atlikumus. Piemēram, vai koki, kas pārtaps elektrības stabos, noguldīti pareizi, kā izskatās A klases sortiments, vai starp 3. šķiras zāģbaļķiem nav iemaldījies kāds nepiederīgais. Katrai krautnei ir savs numurs, kur atzīmēts mežizstrādes meistars, informācija par galamērķi – zāģētavu u. tml.
Ieejot cirsmā, Rovena nomēra tajā saguldītos kokmateriālus. Baļķa garumam jābūt 3,60 m, kam papildus jāierēķina 8 cm virsmērs un zāģēšanas loks. Te viss korekti. Vaicāta, vai mēra arī kokmateriāla diametru, meistare atbild, ka to dara tikai tad, ja ir aizdomas, ka kaut kas nav, kā vajag. Zāģējot strādnieki jau zina, kuri nogriežņi atbilst kuram sortimentam. Piemēram, pirmie divi priedes nogriežņi ir A klase – baļķi bez zariem, veseli, skaisti, visaugstvērtīgākais materiāls. Lai būtu pieejama precīza informācija, forvardera operators divreiz dienā atjauno datus, cik m3 attiecīgā sortimenta pievests. Krautuvju koordinātas jau iepriekš zināmas, tāpēc tālākais jau ir loģistikas speciālistu pārziņā.
Krāja – vieta, kur sajust lielāko gandarījumu par paveikto
Mežizstrādes meistara pārziņā ir arī krājas kopšanas cirtes jeb meža retināšana. Tāpēc dodamies savām acīm apskatīt, kā izskatās vasarā izkopta audzīte. Krājas kopšana nepieciešama, lai koki augtu spēcīgāki un brangāki, atbrīvojot mežu no sablīvējuma. Tas palīdz pietiekami piekļūt gaismai, bet saknes saņem barības vielas, jo vairs nav "konkurentu". Kopšanas laikā izņem kociņus, kas noēno, piemēram, priežu audzi, nīkuļojošus un kroplīgākus eksemplārus. Krājas kopšanas laikā visu izkopj līdz pieļaujamam šķērslaukumam, ko ieplānojis plānotājs, saglabājot pamežu. Tāpat skatās, lai mazāk reižu nāktos iebraukt mežā, – tas ir arī izmaksu jautājums, bet primāri – lai saudzētu mežu un nesabojātu augsni.
"Šis ir svarīgs darbs, kuru nedrīkst nokavēt. Jānovaktē īstais brīdis, kad mežu izkopt, lai koki neizstīdzētu un izaugtu vareni. Kad cirsmā paskaties uz celmiem, var redzēt šauru, šauru gadskārtu un tad nākamo platu – koks vairāk dabūjis saules gaismu, laimīgi sācis augt, pieņemties spēkā, augstumā un resnumā," stāsta Rovena.
Kā aizdzīt no meža mizgrauzi?
Viens no izaicinājumiem mežam ir kaitēkļu klātbūtne, ar ko jārēķinās mežizstrādē. LVM regulāri seko līdzi nogabaliem, kur iemitinājies, piemēram, egļu astoņzobu mizgrauzis, kas pavasarī un vasaras beigās mēdz uzklupt egļu mežiem. Šādu cirti mums parāda arī Rovena – piestājam svaigā sanitārajā kailcirtē, kur krautuvē kokvedējs savāc nozāģēto sortimentu. Meistare mierina, ka egles kokmateriāls, ja mizgrauzis konstatēts savlaicīgi un koki vēl zaļi, ir izmantojams un drošs. Nocirstos kokus cenšas pēc iespējas ātrāk realizēt un dabūt prom no meža, lai kaitēklis nepārnesas uz citiem kokiem un nepārņem blakus nogabalus.
Mizgrauzis "lec" tikai tajās eglēs, kas ir novājinātas. Tad metas iekšā, sajūt nākamo bojāto egli un pārmetas tajā. Vētrā nolauztas, izšūpinātas, izkaltušas egles tāpēc laikus jānozāģē, lai nebūtu kairinātājs mizgraužiem. "Tā nedaudz ir cīņa ar vējdzirnavām," pastāsta Rovena.
Mizgrauzis "lec" tikai tajās eglēs, kas ir novājinātas. Tad metas iekšā, sajūt nākamo bojāto egli un pārmetas tajā. Vētrā nolauztas, izšūpinātas, izkaltušas egles tāpēc laikus jānozāģē, lai nebūtu kairinātājs mizgraužiem. "Tā nedaudz ir cīņa ar vējdzirnavām," pastāsta Rovena.
Brīdī, kad apskatām kailcirti, objektā ierodas pakalpojuma sniedzēja meistars, kura komanda būs atbildīga par sanitārās izlases cirsmas izstrādi. Meistaram līdzi krāsas baloniņš, un visi kopā dodamies apsekot bojātos kokus. Tos, kas jācērt, iekrāso ar krustiņu. Pastaigas laikā mežizstrādes meistari pie reizes konstatē, kur atrodas vecais ceļš, pa kuru tehnikai iebraukt cirtē, un paveicamie darbi skaidri!
Noslēdzot dienu, parunājam nedaudz arī par to, kā ir būt sievietei mežizstrādē, kad visapkārt ir brīžiem skarbāki vīri. Meistars smej, ka viņi pie Rovenas jau pieraduši un klausa uz vārda, turklāt priecājas, ka mežizstrādē ienāk jaunā paaudze. Arī pati Rovena atzīst, ka lielākoties problēmu nav, ar visiem saprotas. Ja vajag pateikt kādu skarbāku vārdu par to, ka darbi nav izpildīti, kā nākas, arī to var.
Noslēdzot dienu, parunājam nedaudz arī par to, kā ir būt sievietei mežizstrādē, kad visapkārt ir brīžiem skarbāki vīri. Meistars smej, ka viņi pie Rovenas jau pieraduši un klausa uz vārda, turklāt priecājas, ka mežizstrādē ienāk jaunā paaudze. Arī pati Rovena atzīst, ka lielākoties problēmu nav, ar visiem saprotas. Ja vajag pateikt kādu skarbāku vārdu par to, ka darbi nav izpildīti, kā nākas, arī to var.
Strādājot LVM jau vairākus gadus, Rovenai arī kļuvis skaidrs, kuri darbi sirdij vistuvākie. Viens no tiem – krājas kopšana, jo sniedz gandarījumu, ka mežs turpinās savu dzīvi, augot vēl labāks. Kas vēl? "Man patīk atrisināt kaut ko nenormāli sarežģītu. Grūti izstrādājamas cirsmas. Ja ir daudz apgrūtinājumu, šķēršļu, bet finālā tiec pie rezultāta, ir gandarījums," saka Rovena.
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Inga Čujevska
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Poča
