Latvijas skolām un pašvaldībām iegādāti un nodoti lietošanā vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru. To iegāde īstenota, izmantojot NextGenerationEU iniciatīvas Atveseļošanas fonda projekta "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" finansējumu. Latvijas skolēniem nodrošinātie datori atbilst šobrīd visbiežāk mācību nolūkiem izmantotajam datoru modelim pasaulē, kuru lieto arī tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Nīderlande, Spānija, Zviedrija, kā arī citviet.

Skolotājas atzīst, ka, izmantojot jaunos datorus, darbs ar skolēniem ir kļuvis efektīvāks, kā arī var vieglāk veikt grupu darbus. "Arī no ekoloģijas viedokļa ir ieguvums: pedagogam nav jādrukā tik daudz darba lapu un jauniešiem nav ar roku jāpilda garas tabulas. Darbu var izdarīt datorā un kopīgot savā starpā, tā samazinot darba apjomu un ietekmi uz vidi," stāsta Z. Atelbauere.

Novērots, ka pat jaunākajiem skolēniem jau ir prasmes darbā ar datoru un internetu. Tāpēc viņi stundā var darboties patstāvīgi un vajadzības gadījumā sadarboties cits ar citu. Ja šāda projekta un datoru nebūtu, vajadzētu dot pildīt darbus mājās, kur ne visiem ir pieeja tehnoloģijām un iespēja konsultēties, kā darbu labāk veikt. Jelgavas Valsts ģimnāzijā mājasdarbus uzdod ļoti reti – skolotāji organizē stundu norisi un intensitāti tā, lai visu mācību vielu varētu apgūt klasē. Tāpēc klasē pieejamie datori ir vēl jo nozīmīgāki, jo tie sniedz iespēju visiem paveikt vairāk, gūstot atbalstu arī no zinošiem pedagogiem līdzās.

"Līdz ar efektīvāku darbu un digitalizāciju jāatzīmē arī iespēja strādāt kvalitatīvi un starpdisciplināri, kas nodrošina vairāku mācību priekšmetu sasaisti, vienlaikus nostiprinot digitālās prasmes,” turpina Z. Atelbauere. Piemēram, skolēns datorikas stundā veido prezentāciju cita priekšmeta mācību vielas apguvei. Agrāk šis laiks datorikas stundā būtu veltīts tikai vienam priekšmetam.

Tehnoloģiju jomas skolotāja N. A. Poga papildina: "Sadarbojos ar matemātikas skolotāju – jaunieši datorstundās apgūst datu apstrādes programmu, bet matemātikā 8. klase jaunās iemaņas izmanto pētnieciskā darbā, apkopojot informāciju tabulās, rēķinot un strādājot grupās."

Skolotājas uzsver vēl vienu ieguvumu, proti, kopš šī mācību gada skolā telefonus stundās vairs nedrīkst lietot. Iepriekš, kad vēl nebija pieejami jauniegūtie datori, daudzi skolēni uzdevumu izpildei izmantoja telefonus, bet paziņojumi, kas pienāca uz telefonu, regulāri novērsa uzmanību. Nu šī problēma ir atrisināta. Tāpat svarīga ir arī datu drošība: katru reizi, kad datoru izslēdz, visa tā operatīvā atmiņa tiek dzēsta.

Turklāt jauniešiem ļoti patīk strādāt ar datoru.

Skolotājas domā, ka projekta ietekmi varēsim just pēc laika – apgūtās digitālās prasmes noderēs, kad skolēni izaugs. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka visas aktivitātes notiek galvaspilsētā, bet šis projekts pierāda, ka arī ārpus Rīgas tiek nodrošināta piekļuve tehnoloģijām, kas mazina digitālo plaisu sabiedrībā un reģionālās atšķirības.

"Pozitīvi, ka šajā projektā ir dota iespēja daudzām skolām un pedagogiem, taču ļoti svarīgi, kā dotās iespējas izmantojam. Tas ir skolotāju ziņā, cik prasmīgi un plaši mācību procesā šīs tehnoloģijas tiek lietotas,” norāda N. A. Poga.

Jāpiezīmē, ka datoru iegāde ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu ir viens no soļiem ceļā uz Latvijas vispārējās izglītības sistēmas digitalizāciju, lai nodrošinātu mūsdienīgu izglītības apguvi katram skolēnam. Datoru pieejamība īpaši nozīmīga ir arī pārejā uz izglītību valsts valodā, proti, ieviešot t. s. "Vienoto skolu", kurā atsevišķi mācību līdzekļi iegūstami tikai digitāli.

Publikācijas sagatavošanu atbalstīja Eiropas Komisija. Tajā atspoguļoti autora viedokļi. Eiropas Komisija neatbild par materiālā iekļauto informāciju vai tās izmantošanu.