Redzēt mežu no putna lidojuma – kā LVM ikdienas darbos palīdz droni
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi", Rovena Ločmele/LVM
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi", Rovena Ločmele/LVM
Meža speciālista kabatā vienmēr var atrast kādu mērinstrumentu, telefonu ar "LVM GEO" karšu lietotni vai citu noderīgu palīgrīku. Taču savu pirkstu meža apsaimniekošanā ir pielikusi arī tehnoloģiju attīstība, un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) speciālistu arsenālam pievienojušies arī droni. Spējīgie lidotāji gan nav tikai skaistu video un fotogrāfiju uzņemšanai, bet palīdz redzēt mežu no putna skatpunkta. Kā tas palīdz ikdienas darbos?
Tiem, kas meža inženiera profesiju apguvuši senāk, diezin vai prātā nāca, ka dronu pilotēšana varētu kļūt par darba ikdienu. Citādi bijis LVM vecākajai mežizstrādes meistarei Rovenai Ločmelei – būdama jaunās paaudzes meža speciāliste, apzinājusies, ka jaunās tehnoloģijas ienāks viņas darbā. Šoreiz Rovena pastāsta un demonstrē, kā dronu izmanto meža nogabalu apsekošanā, apskatot atjaunošanas cirti pēc tās izstrādes.
Valsts mežus aplido desmitiem dronu
LVM bezpilota gaisa kuģu flote šobrīd sastāv no 170 droniem, norāda Kārlis Linde, LVM bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas vadītājs. Pirms ķerties pie bezpilota gaisa kuģa jeb drona vadības pults, LVM darbiniekiem, kuri darbā šīs tehnoloģijas izmantos, jānokārto likumā noteiktās prasības. Droniem, kuru masa nepārsniedz 250 gramus, nepieciešams A1/A3 apakškategorijas apliecinājums. Apakškategoriju iegūst Civilās aviācijas aģentūras nodrošinātās apmācībās tiešsaistē, kad sekmīgi nokārtots teorētisko zināšanu eksāmens.
Nākamais līmenis – specifiskās kategorijas tālvadības apliecība – ir jau sarežģītāks, jo sastāv no 2 daļām, tāpēc to LVM darbiniekiem organizē pie ārpakalpojuma sniedzējiem. Šīs apliecības iegūšanai jānokārto gan teorētisko, gan praktisko zināšanu eksāmens. Līdz šim teju visi darbinieki (kuriem tas nepieciešams) teorētisko zināšanu eksāmenu ir nokārtojuši.
"Visvairāk savā darbā dronus izmanto Mežkopības darbinieki, jo tie arī bija pirmie, kas uzsāka to pielietojamības pētīšanu un reālu izmantošanu. Tālāk dronu pielietošana izplatījās Plānošanas, Mežizstrādes, Vides plānošanas, Zemes dzīļu, Meža infrastruktūras un Nekustamo īpašumu pārvaldes procesos. Protams, Komunikācijas daļa arī regulāri izmanto dronu efektīvu videomateriālu sagatavošanā," pastāsta Kārlis Linde.
Nākamais līmenis – specifiskās kategorijas tālvadības apliecība – ir jau sarežģītāks, jo sastāv no 2 daļām, tāpēc to LVM darbiniekiem organizē pie ārpakalpojuma sniedzējiem. Šīs apliecības iegūšanai jānokārto gan teorētisko, gan praktisko zināšanu eksāmens. Līdz šim teju visi darbinieki (kuriem tas nepieciešams) teorētisko zināšanu eksāmenu ir nokārtojuši.
"Visvairāk savā darbā dronus izmanto Mežkopības darbinieki, jo tie arī bija pirmie, kas uzsāka to pielietojamības pētīšanu un reālu izmantošanu. Tālāk dronu pielietošana izplatījās Plānošanas, Mežizstrādes, Vides plānošanas, Zemes dzīļu, Meža infrastruktūras un Nekustamo īpašumu pārvaldes procesos. Protams, Komunikācijas daļa arī regulāri izmanto dronu efektīvu videomateriālu sagatavošanā," pastāsta Kārlis Linde.
Arī pilotam jārūpējas par drošību
Drona pults LVM Rietumvidzemes reģiona vecākā mežizstrādes meistares Rovenas Ločmeles rokās
"Man ļoti paveicās ar pirmo vadītāju, uzsākot darbu LVM kā mežkopības meistarei. Viņš bija ļoti iededzies par tehnoloģijām un vēlējās, lai protam pilotēt dronu," stāsta Rovena. Toreizējais vadītājs apmācījis konkrētā reģiona darbiniekus, lai visi, kas to vēlas, prastu darboties ar dronu. Iedrošinājis, lai nebaidās, un āķis bijis lūpā – Rovena, tobrīd veicot mežkopības meistara pienākumus, kur tas bijis iespējams, apsekojusi meža nogabalus ar drona kameras palīdzību. Šobrīd kā mežizstrādes meistare to dara retāk, taču iemaņas joprojām noder.
Kā ikvienam, tā arī LVM meža speciālistiem, kuri darbā izmanto dronus, jāveic piesardzības pasākumi. Jānovērtē laikapstākļi, vai nav spēcīgu nokrišņu, kas traucēs un potenciāli sabojās dronu, lielas vēja brāzmas vai necaurredzama migla, kad dronu izmantot īsti jēgas nebūs.
Šīs dienas "instruments" – bezpilota gaisa kuģis – paslēpies drošā koferī. Rovena uzvelk atstarojošo vesti, lai kā pilote būtu labi pamanāma, rūpīgi izņem dronu no tā mājvietas, atloka kājiņas un propellerus un novieto uz zemes. Kad vadības pults ieslēgta, Rovena ar pogām dronu paceļ gaisā, un tas kā bitīte aizžvīkst virs koku galotnēm.
Kā ikvienam, tā arī LVM meža speciālistiem, kuri darbā izmanto dronus, jāveic piesardzības pasākumi. Jānovērtē laikapstākļi, vai nav spēcīgu nokrišņu, kas traucēs un potenciāli sabojās dronu, lielas vēja brāzmas vai necaurredzama migla, kad dronu izmantot īsti jēgas nebūs.
Šīs dienas "instruments" – bezpilota gaisa kuģis – paslēpies drošā koferī. Rovena uzvelk atstarojošo vesti, lai kā pilote būtu labi pamanāma, rūpīgi izņem dronu no tā mājvietas, atloka kājiņas un propellerus un novieto uz zemes. Kad vadības pults ieslēgta, Rovena ar pogām dronu paceļ gaisā, un tas kā bitīte aizžvīkst virs koku galotnēm.
"Te es redzu visu, kas notiek. Parasti uzlidoju tik augstu, lai neviens koks nav drona augstumā. Zinu, kur ir cirsma, un lidoju," stāsta Rovena.
No drona skatpunkta uz priežu jaunaudzi paveras pavisam cits – skaists – skats. Var redzēt sarindotos jaunos kociņus, kas tiecas pēc saules. Rovena arī nelaiž garām izdevību uzņemt skaistākos kadrus – iesniegšot fotokonkursam, kas norisinās LVM darbinieku vidū.
Apsekot meža nogabalus ar dronu – ātrāk un efektīvāk
Lidojuma laikā Rovena pilotē uz atjaunošanas cirsmu – nofotografē to un fiksē, cik skaidri redzami saglabātie ekoloģiskie koki. Ar drona palīdzību Rovena citkārt var pārliecināties, piemēram, vai visi kokmateriāli ir pievesti un grāvjos ieliktie tilti izcelti."Parasti palidoju no dažādiem rakursiem, paskatos, lai varu izskaitīt kokus," stāsta mežizstrādes meistare. Ekrānā skaidri redzams, ka koku ir vismaz desmit, tie stalti paveras pret kameru.
Drona lielākā priekšrocība: pāris minūšu laikā vari pārceļot no vienas cirsmas uz otru. "Ielidoju, paskatos, zinu aptuveno formu, kādai jābūt, zinu robežas. Dronam ir brīnišķīga funkcija – uztaisīt misiju. Piemēram, iestatīt iezīmētu laukumu, kas jāaplido, ieslēdz, palaid, un tas aizlido, visu nofotografē un atlido atpakaļ. Pēc tam atliek pieslēgt pie datora, atvērt īpašu programmatūru, ielādēt visus datus – un tev sagatavo karti, kurā vari 3D modelī "staigāt", redzēt kokus, nomērīt risas, uzmērīt koku augstumu," pastāsta Rovena. Tas noder, piemēram, krājas kopšanas darbos, kur svarīgi ir nomērīt attālumu starp ceļiem. Jāpiebilst gan, ka tad audzei jābūt tādai, kur viss ir labi saskatāms, – egļu audzēs dronu izmantot ir krietni grūtāk nepārredzamības dēļ.
Drona lielākā priekšrocība: pāris minūšu laikā vari pārceļot no vienas cirsmas uz otru. "Ielidoju, paskatos, zinu aptuveno formu, kādai jābūt, zinu robežas. Dronam ir brīnišķīga funkcija – uztaisīt misiju. Piemēram, iestatīt iezīmētu laukumu, kas jāaplido, ieslēdz, palaid, un tas aizlido, visu nofotografē un atlido atpakaļ. Pēc tam atliek pieslēgt pie datora, atvērt īpašu programmatūru, ielādēt visus datus – un tev sagatavo karti, kurā vari 3D modelī "staigāt", redzēt kokus, nomērīt risas, uzmērīt koku augstumu," pastāsta Rovena. Tas noder, piemēram, krājas kopšanas darbos, kur svarīgi ir nomērīt attālumu starp ceļiem. Jāpiebilst gan, ka tad audzei jābūt tādai, kur viss ir labi saskatāms, – egļu audzēs dronu izmantot ir krietni grūtāk nepārredzamības dēļ.
Ja konkrētais nogabals atrodas tālu no ceļa, pārlidot cirsmu ar dronu būs vienkāršāk, nekā doties tajā kājām un visu fiksēt. Un nevar nepriecāties par patīkamo bonusu – fiksēt skaistas dabas ainavas, kas paveras lidojumā, smej Rovena. Taču, pirms izmantot dronu, vienmēr jānovērtē arī cirsmas attālums un apjoms – ja cirsma ir pārāk tālu no drona startēšanas punkta, visu aplidot nebūs iespējams, zudīs signāls un lidojums neizdosies. Tādējādi tas būs lieki iztērēts laiks – tā vietā, lai cirsmu apstaigātu tradicionāli – kājām.
"Uzskatu, ka drona izmantošanai ikdienā jābūt brīvprātīgai izvēlei," norāda Rovena. Ja pret tehnoloģijām ir bijība, tad efektīvāk meža darbus būs apsekot ar kājām, it īpaši pieredzējušiem meža speciālistiem.
Tehnika, protams, ir tikai tehnika, un mēdz gadīties arī kuriozi, lidinot dronu. Rovena atminas reizi, kad pilotējusi dronu pār mežu un tam pēkšņi pazudis signāls. Šādās situācijās galvenais ir neapjukt, tāpēc pasoļojusi dronam pretī, līdz sasniegusi signāla zonu, lai to veiksmīgi varētu nosēdināt.
Vai tolaik, kad sēdēja universitātes solā, lai apgūtu meža inženiera profesiju, Rovenai ienāca prātā, ka būs arī tālvadības pilote? Viens no pasniedzējiem reiz studentiem nodemonstrējis dronu un tā lidojumu, bet tas arī bijis viss. Šobrīd, pildot ikdienas darba pienākumus LVM, jau uzkrāta pieredze, pat ar kolēģiem var salīdzināt, kura ražotāja drons spējīgāks, vieglāk vadāms un ar labākas kvalitātes kameru. Mūsdienīgo tehnoloģiju ienākšanu meža speciālistu darbarīku klāstā var vērtēt tikai pozitīvi, tas ļauj augt un attīstīties pašiem, kā arī piekļūt un apskatīt meža nogabalus pat tad, kad to apgrūtina, piemēram, pamatīga dubļu kārta.
Vai tolaik, kad sēdēja universitātes solā, lai apgūtu meža inženiera profesiju, Rovenai ienāca prātā, ka būs arī tālvadības pilote? Viens no pasniedzējiem reiz studentiem nodemonstrējis dronu un tā lidojumu, bet tas arī bijis viss. Šobrīd, pildot ikdienas darba pienākumus LVM, jau uzkrāta pieredze, pat ar kolēģiem var salīdzināt, kura ražotāja drons spējīgāks, vieglāk vadāms un ar labākas kvalitātes kameru. Mūsdienīgo tehnoloģiju ienākšanu meža speciālistu darbarīku klāstā var vērtēt tikai pozitīvi, tas ļauj augt un attīstīties pašiem, kā arī piekļūt un apskatīt meža nogabalus pat tad, kad to apgrūtina, piemēram, pamatīga dubļu kārta.
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Inga Čujevska
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Poča
