Saruna ar ērgļu pētnieku
Foto: LETA, Publicitātes foto no LVM arhīva
Vai zināji, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) datubāzē ir reģistrētas ap 8000 lielo putnu ligzdas? Daudzās no tām ligzdo īpaši aizsargājamu sugu putni. Ap 500 jeb 6,5% no visām uzskaitītajām ligzdām atrodas ārpus LVM apsaimniekotajām teritorijām.
Kāpēc tā? "Vērtējot mūsu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, vērtējam arī piegulošās teritorijas. Piemēram, ja valsts mežos plānojam būvēt meža autoceļu ļoti netālu no robežas ar citu īpašnieku mežiem, cenšamies vērtēt arī ietekmi blakus teritorijās, tostarp veicam arī vairāku īpaši aizsargājamo putnu sugu monitoringu," stāsta Uģis Bergmanis, LVM vecākais vides eksperts un ornitologs, viens no vadošajiem mazo ērgļu pētniekiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
Starp pagājušā gada atradumiem jāizceļ arī 43 jaunas mazo ērgļu ligzdas, 18 zivju ērgļu ligzdas, 41 vistu vanagu ligzda, deviņas melno stārķu ligzdas. Atrastas arī 200 jaunas peļu klijānu ligzdas. Ornitologs uzsver – ne tikai izmēros lielie putni, bet ikviena putnu suga ir vērtība. Turklāt īpaši aizsargājamo putnu sugu indivīdi ne vienmēr ir lieli. Bergmanis kā piemēru izceļ apodziņu, kas ir Latvijas teritorijā mazākā pūcīte. Šīs sugas pārstāvji ir aptuveni strazda lielumā un ir īpaši aizsargājami. Apodziņš ir tā saucamā lietussarga suga, proti, dzīvotnē – galvenokārt pieaugušos mežos – sastopamas vēl citas īpaši aizsargājamas sugas.
LVM identificē teritorijas, kurās ligzdo saudzējamas un īpaši aizsargājamas putnu sugas, un šajās vietās tiek ierobežota vai pat pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība, lai neapdraudētu putnu ligzdošanas vietas. "Mūsu uzdevums ir aizsargājamo sugu dzīvotnēm nodrošināt iespējami atbilstošu aizsardzību," piebilst Bergmanis. Aizsardzības veida un apjoma izvēlē būtiska loma ir putnu monitoringa laikā iegūtajai informācijai, skaidro ornitologs.
"Mēs datubāzē atzīmējam ne tikai lielās ligzdas, bet arī citu īpaši aizsargājamu putnu ligzdvietas, piemēram, dobumus, medņu riesta vietas, meža baložu, dzeņu, pūču, mežirbju un citu sugu novērojumus. Var teikt, reģistrējam visu, ko mežā ieraugām un kam nepieciešama aizsardzība. Ļoti apjomīga informācija mums ir par medņiem. Datubāzē reģistrēti 20 000 medņu novērojumu un 420 medņu riesta vietas ar 13 000 hektāru lielu aizsargājamu mežu teritoriju," interesantus faktus atklāj Bergmanis.
Apodziņš un mednis
"LVM saimnieciskā darbība ir dinamiska, tāpēc arī putnu aizsardzības pasākumiem jābūt ātriem un efektīviem. Izmantojot mūsu pašu digitālos rīkus – LVM GEO lietotni, varam operatīvi atzīmēt teritorijas putnu dzīvotņu aizsardzībai, kā arī noteikt buferzonas ap tām, ierobežojot saimniecisko darbību mežā. Būtībā šīs teritorijas ir analogs mikroliegumam," stāsta pieredzes bagātais putnu pētnieks.
Papildu mikroliegumiem LVM noteiktās teritorijas dzīvotnes aizsardzībai veido aptuveni 8200 hektārus lielu platību, kurā ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Savukārt ap LVM teritorijām dzīvotnes aizsardzībai jeb analogiem mikroliegumiem izveidotas arī buferzonas 48 000 hektāru platībā.
Svarīgi arī pieminēt, ka LVM noteiktajās aizsardzības zonās saimniecisko darbību ierobežojošais laiks melno stārķu, mazo ērgļu un zivjērgļu aizsardzībai tiek noteikts par mēnesi ilgāks – līdz 31. augustam – atšķirībā no mikroliegumu buferzonām, kur periods ilgst tikai līdz jūlija beigām. "Šie skaitļi hektāros ir tiešām iespaidīgi. Un tās ir teritorijas, kas tiek aizsargātas papildus jau esošajiem mikroliegumiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām," piebilst Bergmanis.
Kā stāsta ornitologs, atkarībā no konkrētu sugu populāciju pārmaiņām tiek pielāgoti dažādas stingrības pakāpes aizsardzības pasākumi. Te minams piemērs ar jūras ērgļiem un zivjērgļiem, kuru skaits Latvijā statistiski būtiski pieaug.
"Jūras ērglis un zivjērglis vienā trešdaļā no visiem ligzdošanas gadījumiem izvēlas ligzdu veidot ekoloģiskajos kokos izcirtumā, tādējādi ligzdai var brīvi pielidot, apkārtējā teritorija ir labi pārredzama. Likumsakarīgi – ja putns ligzdo izcirtumā, nav nepieciešamības izcirtumu iekļaut mikroliegumā, tāpēc šādos gadījumos parasti veidojam jau minētās buferzonas, kur mežsaimnieciskā darbība tiek ierobežota noteiktā laika periodā. Protams, ir arī putnu sugas, kuru populācija sarūk, un šo dzīvotņu aizsardzības pasākumi ir ievērojami stingrāki," skaidro eksperts.
Bergmanis kā piemēru min mazo ērgli, kas Latvijā ir īpaši aizsargājama suga. Latvijas teritorija ir šīs sugas globālās populācijas kodolteritorija jeb centrs. Lai gan ligzdas būvē mežā, mazais ērglis pamatā barojas lauksaimniecības zemēs un galvenokārt pārtiek no peļveidīgajiem grauzējiem – lauku strupastēm un vardēm – šie dzīvnieki lielākā skaitā sastopami ekstensīvi apsaimniekotā lauku ainavā. Tātad šo sugu ietekmē gan mežsaimnieciskā, gan arī lauksaimnieciskā darbība.
Putnus ietekmē daudzi un dažādi faktori. Migrējošās sugas papildu vietējiem faktoriem ietekmē arī pārlidojumu laikā esošie un ziemošanas vietu faktori. Arī klimata pārmaiņām ir ietekme uz putniem. Laiks kļūst siltāks, izmainās veģetācija un līdz ar to arī dzīvotnes un barības bāze. Boreālā jeb ziemeļu reģiona sugas atkāpjas uz ziemeļiem, savukārt arvien biežāk sastopamas ir vairākas dienvidu reģionu sugas.
"Putnus ietekmē arī rekreācija. Cilvēki ir kļuvuši nesalīdzināmi mobilāki nekā pirms 50 gadiem. Tolaik katrā ģimenē nebija pieejama sava automašīna, cilvēki vairāk bija atkarīgi no autobusiem, no sabiedriskā transporta, lai tiktu līdz mežam. Tagad ģimenē mēdz būt pat vairākas automašīnas, katrs spēj ērti un ātri nokļūt tur, kur vēlas. Tādējādi arī rekreācija un tūrisms diezgan būtiski ietekmē putnus," piebilst ornitologs.
Bergmanis stāsta – pirms dažiem gadiem viņš sadarbībā ar Latvijas Universitātes asociēto profesoru Aināru Auniņu publicēja apjomīgu informāciju par mazā ērgļa barību un ligzdošanas bioloģiju. "Rakstā analizējām informāciju par 1300 barības objektiem, kas ir līdz šim apjomīgākā šāda veida informācija visā konkrētās sugas izpētes vēsturē." Savukārt aizvadītajā gadā tika publicēta ļoti plaša monogrāfija par visas pasaules klinšu ērgļu pētījumiem, un vienu no rakstiem tajā Bergmanis veidojis kopā ar ornitologu Jāni Ķuzi. Raksta tapšanā abi ornitologi izmantojuši no tiešsaistes kamerām iegūto informāciju un datus.
Bet kurp doties tiem dabas draugiem, kuriem ar tiešsaistes kamerām nepietiek un gribas dzīvē redzēt kādu neparastu vai retu putnu? Šeit lieti noderēs LVM GEO lietotne, kurā ir plaša informācija par LVM pārvaldītajiem skatu torņiem, purva laipām, tūrisma vietām utt. Lietotnē var ērti un vienkārši atlasīt interesējošo informāciju par vietām, kur cilvēkiem droši baudīt dabu. Kā norāda ornitologs – nav jādodas tieši pie ligzdām, tās lai paliek pētnieku pārziņā. Labāk izvēlēties kādu putnu vērošanas torni. Ja būsim pacietīgi, arī tur noteikti varēsim pamanīt aizsargājamos putnus.
"Runājot par Latvijas valsts mežu publisko pieejamību, mums tas ir pats par sevi saprotams, ka mežs ir brīvi pieejams ikvienam. Tomēr ir daudzas ES valstis, kurās uzturēties valsts apsaimniekotajos mežos drīkst tikai šīs valsts amatpersonas. Meži ir mūsu bagātība, un tā ir jānovērtē. Tomēr vēlos arī atgādināt – atrodoties mežā, neaizmirstiet par labas uzvedības noteikumiem!" piebilst pētnieks.
