"Maxima"
Dzīvnieku ciešanām nē! "Maxima" veikalos tirgo tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas
Sagatavoja DBS sadarbībā ar "Maxima"
Foto: Publicitātes, "Shutterstock"
"Maxima Latvija" spērusi nozīmīgu soli rūpēs par dzīvnieku labturību – veikalu sortimentā turpmāk būs pieejamas tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas. Šis ir ļoti nozīmīgs solis dzīvnieku aizsardzībā Latvijā – no tirdzniecības pilnībā izslēdzot sprostos dētās vistu olas, "Maxima" ne tikai palīdz neskaitāmiem mājputniem, bet arī rāda priekšzīmi citiem tirgus dalībniekiem, veicinot atbildīgas tirdzniecības praksi. Vienlaikus "Maxima" turpina rūpēties par klientu maciņiem – cenas šīm olām ir teju identiskas tām, kādas ir citos veikalu tīklos tirgotajām sprostos dētajām vistu olām.
Zinātniskie pētījumi rāda, ka no visām olu ražošanas metodēm sprostu sistēmas labturības ziņā vistām nodara vislielāko kaitējumu. Nesen – 2023. gadā – arī tāda prestiža institūcija kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma (EFSA) iestāde pēc plaša pētījuma to atzina un rekomendēja atteikties no sprostu sistēmām vistu olu ražošanā.
"Ir tikai likumsakarīgi, ka mūsdienīgi, sociāli atbildīgi un sevi cienoši uzņēmumi ievieš korporatīvās sociālās atbildības politikas dzīvnieku labturībā, pakāpeniski atsakoties no sprostos dēto olu izmantošanas un tirdzniecības. Atteikšanās no sprostos dētajām olām ir globāla tendence, ko šobrīd īsteno ne tikai "Maxima", bet uzņēmumi visā pasaulē – to vidū arī tādi pārtikas giganti kā "Nestle", "Unilever", "McDonald's", "Walmart", "Tesco" un daudzi citi," stāsta Katrīna Krīgere, dzīvnieku aizsardzības biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētāja.
"Ir tikai likumsakarīgi, ka mūsdienīgi, sociāli atbildīgi un sevi cienoši uzņēmumi ievieš korporatīvās sociālās atbildības politikas dzīvnieku labturībā, pakāpeniski atsakoties no sprostos dēto olu izmantošanas un tirdzniecības. Atteikšanās no sprostos dētajām olām ir globāla tendence, ko šobrīd īsteno ne tikai "Maxima", bet uzņēmumi visā pasaulē – to vidū arī tādi pārtikas giganti kā "Nestle", "Unilever", "McDonald's", "Walmart", "Tesco" un daudzi citi," stāsta Katrīna Krīgere, dzīvnieku aizsardzības biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētāja.
Katrīna Krīgere
Dzīvnieku aizsardzības biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētāja
“
Dējējvistu turēšana sprostos ir viena no viscietsirdīgākajām mūsdienu industriālās lopkopības praksēm. Sprosti vistām nozīmē smagas ciešanas mūža garumā, jo tajos viņām ir liegta dabiska uzvedība. Cilvēkiem savukārt ir svarīga dzīvnieku aizsardzība, un viņiem nepatīk, ka dzīvnieki cieš, turklāt cieš bezjēdzīgi, jo ir taču skaidri zināmas, pieejamas labākas alternatīvas.
Rādīt piemēru arī citiem tirgotājiem
Jau kopš aizvadītā gada novembra "Maxima" zīmola "Meistara Marka" maltīšu pagatavošanā tiek izmantotas tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas. Turpinot iepriekš uzsākto iniciatīvu, "Maxima" izpildījusi doto ilgtspējas solījumu no 2025. gada sākuma pavisam atteikties no sprostos dētām vistu olām.
“
Vairums lielo veikalu tīklu Latvijā solījuši atteikties no sprostos dētām vistu olām, taču "Maxima" ir pirmais lielais tirgotājs, kas solīto arī reāli izpildījis.
Lēmums tirgot tikai ārpus sprostiem dētas olas pieņemts jau sen – "Maxima" prioritāte vienmēr ir bijusi veikalu pircējiem nodrošināt kvalitatīvu produkciju, kas atbilst patērētāju vēlmēm un vajadzībām. "Maxima" vairākkārt atzīta par labākās cenas un kvalitātes attiecības līderi Latvijā, un, apzinoties, ka produkta cena ir būtisks faktors pircēju izvēlēs, arī ārpus sprostiem dētās olas visos 172 "Maxima" veikalos ir pieejamas par draudzīgām cenām. Sortimentā ir pieejams plašs un izdevīgs klāsts ar ārpus sprostiem dētām vistu olām, tostarp arī no tādiem vietējiem Latvijas piegādātājiem kā "Balticovo" un "Alūksnes Putnu ferma".
"Es parasti iegādājos kūtī vai brīvi turētu vistu olas, jo tas ir ne tikai saudzīgāk pret dējējvistām – jūtama arī atšķirība olu garšā un kvalitātē. Man liels prieks, ka Latvijā kāds ir uzsācis šo iniciatīvu un piedomā pie vistu turēšanas apstākļiem. Tādējādi pircējam ir dota iespēja izvēlēties, un ceru, ka pircēji izdarīs pareizo izvēli – par labu putnu labturībai," saka populārā satura veidotāja Justīne Martinsone jeb Juška Padruška.
"Es parasti iegādājos kūtī vai brīvi turētu vistu olas, jo tas ir ne tikai saudzīgāk pret dējējvistām – jūtama arī atšķirība olu garšā un kvalitātē. Man liels prieks, ka Latvijā kāds ir uzsācis šo iniciatīvu un piedomā pie vistu turēšanas apstākļiem. Tādējādi pircējam ir dota iespēja izvēlēties, un ceru, ka pircēji izdarīs pareizo izvēli – par labu putnu labturībai," saka populārā satura veidotāja Justīne Martinsone jeb Juška Padruška.
Justīne Martinsone jeb Juška Padruška
Satura veidotāja
Dzīvniekiem nav jācieš
Ko vistas parasti dara, kā tās uzvedas? Vairumam cilvēku, iztēlojoties vistas, prātā nāk aina, kurā tās skraida pa lauku sētu, rušinās pa zemi, meklējot barību, dēj olas nomaļos stūros, bet naktī guļ uz laktas. Sprostos vistām nākas visu mūžu stāvēt saspiestībā uz metāla režģa – troksnī, smirdoņā, šaurībā. Katrai vistai sprostā ir vien nepilnas A4 papīra lapas platība, kas nozīmē – dējējputni nevar pat normāli pastaigāt.
"Nav brīnums, ka no mokošās bezdarbības un stresa vistas sāk knābt un ievainot cita citu, un rodas kanibālisma problēma, kas, protams, rada zaudējumus fermeriem. Tāpēc, lai mazinātu šos zaudējumus, tipisks industrijas "risinājums" ir amputēt vistām daļu knābja. Internetā publicēti neskaitāmi aktīvistu uzņemti video no sprostu fermām, tostarp arī Latvijas, kuros redzami reālie vistu dzīves apstākļi sprostos. Skati ir tiešām ļoti nepatīkami un šokējoši. Nav brīnums, ka cilvēki, tos ieraugot, visi kā viens atzīst, ka tas nav pieņemami un tam tā nevajadzētu būt," uzsver Krīgere.
"Nav brīnums, ka no mokošās bezdarbības un stresa vistas sāk knābt un ievainot cita citu, un rodas kanibālisma problēma, kas, protams, rada zaudējumus fermeriem. Tāpēc, lai mazinātu šos zaudējumus, tipisks industrijas "risinājums" ir amputēt vistām daļu knābja. Internetā publicēti neskaitāmi aktīvistu uzņemti video no sprostu fermām, tostarp arī Latvijas, kuros redzami reālie vistu dzīves apstākļi sprostos. Skati ir tiešām ļoti nepatīkami un šokējoši. Nav brīnums, ka cilvēki, tos ieraugot, visi kā viens atzīst, ka tas nav pieņemami un tam tā nevajadzētu būt," uzsver Krīgere.
“
Veicot tikai pirmo mazo soli labturības uzlabošanā – pārejot no olu ražošanas sprostos uz ražošanu kūtīs, vistu dzīves apstākļi uzreiz ievērojami uzlabojas. Kūtīs vistas jau var brīvi staigāt pa zemi, ne tikai stāvēt saspiestībā uz sprostu režģiem. Vistas var skriet, lēkt, vicināt spārnus, kašāties pakaišos, gulēt uz laktas un veikt citas darbības, ko pieprasa viņu instinkti.
"Vairums cilvēku piekritīs, ka, iegūstot pārtiku no fermu dzīvniekiem, mūsu pienākums ir arī nodrošināt tiem normālus dzīves apstākļus – parūpēties, lai dzīvniekiem nav jācieš. Tas ir tikai normāli, saprātīgi un taisnīgi. Ne velti tik bieži mēdz teikt: "Nedari otram to, ko negribi, lai dara tev." Cilvēkiem rūp dzīvnieku aizsardzība, un to skaidri apliecina dažādas socioloģiskās aptaujas. Visas sabiedrības interesēs ir labestīga un līdzjūtīga attieksme pret dzīvniekiem. Galu galā tieši tas, kā mēs izturamies pret mazāk aizsargātajiem, spilgti atklāj to, kādi esam mēs paši kā cilvēki," piebilst Krīgere.
Balsot ar savu maciņu
Likumsakarīgi, ka cilvēki sagaida sociāli atbildīgu rīcību no uzņēmumiem un institūcijām. "Maxima" iestājas par atbildīgu tirdzniecību, jo pircēji sagaida, ka varēs paļauties uz veikalu – ka uzņēmums būs parūpējies par piedāvāto produktu kvalitāti un nepiedāvās nežēlīgā veidā iegūtus produktus.
Protams, nav saprātīgi prasīt, lai katrs ik reizi izpētītu sīkos uzrakstus uz olu paciņām un izvēlētos "pareizās". Visbiežāk cilvēki ikdienas steigā no plaukta paņems lētāko produktu, lai gan konceptuāli ir pret vistu turēšanu sprostos. Produkta cena ir svarīgs faktors pircēju izvēlēs, un "Maxima" rūpējas, lai ārpus sprostiem dētās olas ir pieejamas par pircējiem draudzīgām cenām, padarot ilgtspējīgu izvēli vieglāku.
Protams, nav saprātīgi prasīt, lai katrs ik reizi izpētītu sīkos uzrakstus uz olu paciņām un izvēlētos "pareizās". Visbiežāk cilvēki ikdienas steigā no plaukta paņems lētāko produktu, lai gan konceptuāli ir pret vistu turēšanu sprostos. Produkta cena ir svarīgs faktors pircēju izvēlēs, un "Maxima" rūpējas, lai ārpus sprostiem dētās olas ir pieejamas par pircējiem draudzīgām cenām, padarot ilgtspējīgu izvēli vieglāku.
“
Lieliem uzņēmumiem ir liela ietekme uz dažādiem procesiem sabiedrībā. Savukārt patērētājiem ir iespēja aicināt uzņēmumus īstenot korporatīvo atbildību un veicināt ilgtspējīgāku, cilvēkiem, dzīvniekiem un dabai draudzīgāku nākotni, "balsojot ar saviem maciņiem". Atbalstot uzņēmumus, kas veicina pozitīvas pārmaiņas, sabiedrība kļūst par daļu no šo pārmaiņu radītājiem.
