Neviena produkta veikala plauktā nebūtu bez sākumposma – audzētājiem un ražotājiem. Tas ir viens no lielākajiem apstrādes rūpniecības sektoriem Latvijā, aizņemot 19% no kopējā saražotā rūpniecības apjoma (Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gadu). Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji var veiksmīgi nodrošināt nepieciešamo vietējam patēriņam. Pēc Zemkopības ministrijas informācijas, pašnodrošinājums ir, piemēram, piena produktiem, graudaugiem, olām, liellopa gaļai un tās produktiem.

Pat ja spējam ražot vietējo produkciju un spējam to arī eksportēt, kā visās uzņēmējdarbības nozarēs, arī pārtikas ražošanā cenas ietekmē daudz dažādu faktoru. Piemēram, ģeopolitiskā situācija, degvielas un energoresursu cenas, starptautiskās piegāžu ķēdes, dabas apstākļi, inflācija, darbaspēka izmaksas, konkurence u.c. Ja degvielas cenas ilgstoši pieaug, sadārdzinās arī ražotāja loģistikas izmaksas. Ilgstošu lietavu vai sausuma rezultātā cieš lauksaimniecībā izaudzētais, raža samazinās. Šādu sadzīvisku piemēru, kas sadārdzina produktu, ir daudz.

Cik daudz konkrētā produkta – maizes, burkānu, olu kastīšu vai sviesta paciņu – vienā veikalā pārdos tirgotājs, nosaka veikala izmērs, pircēju plūsma un pirktspēja, kā arī konkurentu piedāvājums. Šī iemesla dēļ tirgotājam nepārtraukti jābūt ciešā sazobē ar ražotājiem un audzētājiem, lai piegādes ķēde būtu efektīvāka. Labā ziņa – atsevišķās kategorijās, īpaši svaigās pārtikas segmentā, "Rimi" sortimentā ir ap 70% Latvijas produkcijas.

Līdzīgi ietekmētas arī importēto pārtikas produktu cenas. Tiem produktiem, kurus Latvijā neaudzē un neražo, piemēram, kafijai, olīveļļai, kakao pupiņām un šokolādei, novērojams izteikts cenu kāpums, kuru ietekmē ražotājvalstīs esošie apstākļi.

Mazumtirgotājiem neizbēgami jāveido attiecības arī ar pārtikas preču piegādātājiem. Piegādātāji un vairumtirgotāji ir starpnieki starp ražotājiem un mazumtirgotājiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas daudzveidīgāku preču klāstu, jāsadarbojas ar dažāda mēroga piegādātājiem – no plaša patēriņa produkcijas lielā apjomā par zemām cenām līdz nišas produktu un mazu partiju piegādātājiem. Lielveikali ierasti sadarbojas ar plašu piegādātāju loku. Mazāki veikali, kuriem nav plašu noliktavu, plāno īstermiņa un mazāku apjomu piegādes.

Ar ikvienu preču piegādātāju slēdz līgumu, kura komercnosacījumos iekļauts piegādāto preču daudzums, kvalitātes kritēriji, piegādes termiņš, iepirkuma cena u.tt., kas cieši saistīts ar katra piegādātāja ražošanas kapacitāti. Šī iemesla dēļ veikalā precēm no vienas kategorijas var veidoties dažādi uzcenojumi. To ietekmē pasūtītās pārtikas lielums, iepirkuma cena un citi faktori. "Rimi" sadarbojas ar vairāk nekā 1300 piegādātājiem.

Liela ietekme pārtikas sistēmā vienmēr bijusi un būs mazumtirgotājiem – pārtikas preču veikaliem. Lielveikaliem ir svarīgi, lai pircējam būtu pietiekami daudzveidīga izvēle, produkti būtu kvalitatīvi, bet cena – adekvāta. Plašs produktu klāsts veicina pircēju plūsmu un apmierina klientu vajadzības. Stabilas attiecības ar piegādātājiem un efektīva krājumu pārvaldība nodrošina to, ka produkti ir vienmēr pieejami, bet neveidojas lieki krājumi un produkti nebojājas.

Mazumtirgotājiem ir savas biznesa stratēģijas, kas arī ir daļa no pārtikas produktu kopējās cenas. Veikali galvenokārt uztur konkurētspējīgas cenas pēc “zema peļņa – liels apjoms” principa, kas ļauj piesaistīt vienmērīgu klientu plūsmu. Konkurences apstākļos piesaistīt klientus ar ekonomisko izdevīgumu palīdz akcijas un atlaides. Tajā pašā laikā, lai mazumtirgotājs nopelnītu, darbojas šķērssubsidēšana – viena produkta peļņa finansē cita produkta zemo cenu.

Saslēdzoties pilnīgi visiem pārtikas preču piegādes ķēdes posmiem, veidojas cenas. Nereti cenas ietekmē faktori, kas nav atkarīgi no mazumtirgotāja. Taču galvenokārt var izcelt četrus būtiskākos faktorus, kas ir paredzami un stabili, un veido produkta gala cenu, kādu to redzam veikala plauktā.

Tirgotāja izmaksas ir būtiska pozīcija pārtikas produkta cenā. Tie ir izdevumi par pārtikas veikalu – no katra eiro 5 centi ir veikala uzturēšana (elektrība, iekārtas, tīrība), 4 centi ir darbinieku algām, 3 centi telpu īrei, 2 centi loģistikas pakalpojumiem, bet 1 cents zudumu kompensēšanai (produkta derīguma termiņa beigas, zādzības u.tml.), kā arī mārketingam un administrācijai.

Pircēja vēlmes vienmēr būs iegādāties iecienītus produktus par izdevīgāko cenu. Tāpēc pircēja interesēs ir pēc iespējas lielāks piegādātāju piedāvājums – tad mazumtirgotājiem ir iespēja atlasīt produktus, kuru kvalitāte un cena ir vislabākajā līdzsvarā. Tādā veidā visas pircēja vēlmes būs apvienotas.