Pēdējos gados pieaugusi kopējā inflācija, pircēji aizvien vairāk saskaras ar pārtikas cenu kāpumu un atsevišķu pārtikas produktu ievērojamām cenu svārstībām. Tas liek rūpīgi pārskatīt tēriņus un to, kam finanses atvēlam visvairāk. Kādu brīdi nepatīkami pārsteidza cukura cena, tad bažas radīja piena produkti. Svarīgi saprast – produkta cena nav viena pārtikas veikala darbinieka lēmums. Kā cenas veidojas? Vari pārbaudīt savas zināšanas izklaidējošā viktorīnā, bet pamatus izskaidrosim soli pa solim!
Pārtikas ķēdes pirmais posms – audzētāji un ražotāji
Neviena produkta veikala plauktā nebūtu bez sākumposma – audzētājiem un ražotājiem. Tas ir viens no lielākajiem apstrādes rūpniecības sektoriem Latvijā, aizņemot 19% no kopējā saražotā rūpniecības apjoma (Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gadu). Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji var veiksmīgi nodrošināt nepieciešamo vietējam patēriņam. Pēc Zemkopības ministrijas informācijas, pašnodrošinājums ir, piemēram, piena produktiem, graudaugiem, olām, liellopa gaļai un tās produktiem.

Pat ja spējam ražot vietējo produkciju un spējam to arī eksportēt, kā visās uzņēmējdarbības nozarēs, arī pārtikas ražošanā cenas ietekmē daudz dažādu faktoru. Piemēram, ģeopolitiskā situācija, degvielas un energoresursu cenas, starptautiskās piegāžu ķēdes, dabas apstākļi, inflācija, darbaspēka izmaksas, konkurence u.c. Ja degvielas cenas ilgstoši pieaug, sadārdzinās arī ražotāja loģistikas izmaksas. Ilgstošu lietavu vai sausuma rezultātā cieš lauksaimniecībā izaudzētais, raža samazinās. Šādu sadzīvisku piemēru, kas sadārdzina produktu, ir daudz.
Pārtikas audzētāji un ražotāji regulāri pārskata produkcijas cenas un lūdz tirgotājiem tās paaugstināt. Tas ir nozīmīgs posms piegādes ķēdē, kas nosaka arī pārtikas cenu pieaugumu veikalu plauktos.
Cik daudz konkrētā produkta – maizes, burkānu, olu kastīšu vai sviesta paciņu – vienā veikalā pārdos tirgotājs, nosaka veikala izmērs, pircēju plūsma un pirktspēja, kā arī konkurentu piedāvājums. Šī iemesla dēļ tirgotājam nepārtraukti jābūt ciešā sazobē ar ražotājiem un audzētājiem, lai piegādes ķēde būtu efektīvāka. Labā ziņa – atsevišķās kategorijās, īpaši svaigās pārtikas segmentā, "Rimi" sortimentā ir ap 70% Latvijas produkcijas.

Līdzīgi ietekmētas arī importēto pārtikas produktu cenas. Tiem produktiem, kurus Latvijā neaudzē un neražo, piemēram, kafijai, olīveļļai, kakao pupiņām un šokolādei, novērojams izteikts cenu kāpums, kuru ietekmē ražotājvalstīs esošie apstākļi.
Nākamie ķēdes posmi – piegādātāji un mazumtirgotāji
Mazumtirgotājiem neizbēgami jāveido attiecības arī ar pārtikas preču piegādātājiem. Piegādātāji un vairumtirgotāji ir starpnieki starp ražotājiem un mazumtirgotājiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas daudzveidīgāku preču klāstu, jāsadarbojas ar dažāda mēroga piegādātājiem – no plaša patēriņa produkcijas lielā apjomā par zemām cenām līdz nišas produktu un mazu partiju piegādātājiem. Lielveikali ierasti sadarbojas ar plašu piegādātāju loku. Mazāki veikali, kuriem nav plašu noliktavu, plāno īstermiņa un mazāku apjomu piegādes.

Ar ikvienu preču piegādātāju slēdz līgumu, kura komercnosacījumos iekļauts piegādāto preču daudzums, kvalitātes kritēriji, piegādes termiņš, iepirkuma cena u.tt., kas cieši saistīts ar katra piegādātāja ražošanas kapacitāti. Šī iemesla dēļ veikalā precēm no vienas kategorijas var veidoties dažādi uzcenojumi. To ietekmē pasūtītās pārtikas lielums, iepirkuma cena un citi faktori. "Rimi" sadarbojas ar vairāk nekā 1300 piegādātājiem.
Kopējā piegādātāju saimē Latvijas ražotāji vienmēr ir bijuši svarīgi. Tāpat "Rimi" vienmēr atbalstījis vietējos ražotājus, gan iesaistoties tādās zināmās kampaņās kā "Zaļā karotīte" un "Bordo karotīte", gan realizējot savas atbalsta programmas, piemēram, vietējo ražotāju atbalsta mārketingā pēdējo piecu gadu laikā tikai pēc savas iniciatīvas un bez piegādātāju finansiālām saistībām esam ieguldījuši vairāk nekā 2 miljonus eiro. Turklāt "Rimi" kā pirmā starta platforma tālākai izaugsmei ir bijusi vairākiem nu jau veiksmīgiem, zināmiem un pircēju iemīļotiem Latvijas zīmoliem, piemēram, "Rūdolfs" biezeņi vai musli "Graci".
Milans Blūms, "Rimi Baltic" kategoriju departamenta direktors
Liela ietekme pārtikas sistēmā vienmēr bijusi un būs mazumtirgotājiem – pārtikas preču veikaliem. Lielveikaliem ir svarīgi, lai pircējam būtu pietiekami daudzveidīga izvēle, produkti būtu kvalitatīvi, bet cena – adekvāta. Plašs produktu klāsts veicina pircēju plūsmu un apmierina klientu vajadzības. Stabilas attiecības ar piegādātājiem un efektīva krājumu pārvaldība nodrošina to, ka produkti ir vienmēr pieejami, bet neveidojas lieki krājumi un produkti nebojājas.

Mazumtirgotājiem ir savas biznesa stratēģijas, kas arī ir daļa no pārtikas produktu kopējās cenas. Veikali galvenokārt uztur konkurētspējīgas cenas pēc “zema peļņa – liels apjoms” principa, kas ļauj piesaistīt vienmērīgu klientu plūsmu. Konkurences apstākļos piesaistīt klientus ar ekonomisko izdevīgumu palīdz akcijas un atlaides. Tajā pašā laikā, lai mazumtirgotājs nopelnītu, darbojas šķērssubsidēšana – viena produkta peļņa finansē cita produkta zemo cenu.
Galvenie faktori, kas ietekmē pārtikas produktu cenas
Saslēdzoties pilnīgi visiem pārtikas preču piegādes ķēdes posmiem, veidojas cenas. Nereti cenas ietekmē faktori, kas nav atkarīgi no mazumtirgotāja. Taču galvenokārt var izcelt četrus būtiskākos faktorus, kas ir paredzami un stabili, un veido produkta gala cenu, kādu to redzam veikala plauktā.

Tirgotāja izmaksas ir būtiska pozīcija pārtikas produkta cenā. Tie ir izdevumi par pārtikas veikalu – no katra eiro 5 centi ir veikala uzturēšana (elektrība, iekārtas, tīrība), 4 centi ir darbinieku algām, 3 centi telpu īrei, 2 centi loģistikas pakalpojumiem, bet 1 cents zudumu kompensēšanai (produkta derīguma termiņa beigas, zādzības u.tml.), kā arī mārketingam un administrācijai.
  • 60% no produkta gala cenas veido ražotāja un vairumtirgotāja (piegādātāja) cena
  • 16–17% no kopējās cenas veido tirgotāja izmaksas
  • 21% no cenas veido nodokļi – pievienotās vērtības nodoklis
  • 2–3% no produkta cenas veikala plauktā ir mazumtirgotāja peļņa
Pilnīgi visu pārtikas piegādes ķēdi un līdz ar to produktu cenas ietekmē šādi faktori:
  • Naftas cenu pieaugums, kas veicina cenu kāpumu visās nozarēs.
  • Darba algu kāpums – atalgojuma celšana, valstī noteiktās minimālās algas palielināšana.
  • Klimatiskie apstākļi (salnas, karstums, plūdi) ietekmē, piemēram, graudu cenas, kas tālāk ietekmē graudaugu produktu cenas.
  • Energoresursu cenas.
  • Pandēmijas apmēra sabiedrības veselības izmaiņas Eiropā un pasaulē – Covid-19 pieredze parādīja, ka šis ir vērā ņemams risks, kas ietekmē ražošanu, piegādes ķēdes un tautsaimniecību kopumā.
  • Tiekšanās uz ilgtspējīgu dzīvesveidu – patērētājiem mainās ēšanas paradumi, piemēram, ārpus sprostiem dētas olas, pieaug pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem, kas ir dārgāka saimniekošana audzētājiem.
  • Ģeopolitiskā situācija – konflikti pasaulē, piemēram, karš Ukrainā, ietekmē dažādu produktu un izejvielu cenas.
  • Subsīdijas lauksaimniecībai – ja tās samazina, sadārdzinās produktu cenas.
  • Agrikultūras tehnoloģiju attīstība – audzētājiem un ražotājiem investējot attīstībā, pieaug pašizmaksa un galaprodukta cena.
  • Inflācija, kas skar visu tautsaimniecību.
Pircēja vēlmes vienmēr būs iegādāties iecienītus produktus par izdevīgāko cenu. Tāpēc pircēja interesēs ir pēc iespējas lielāks piegādātāju piedāvājums – tad mazumtirgotājiem ir iespēja atlasīt produktus, kuru kvalitāte un cena ir vislabākajā līdzsvarā. Tādā veidā visas pircēja vēlmes būs apvienotas.
Cenas pārtikas lielveikalos veido visi piegādes ķēdes posmi: kādam pārtika ir jāizaudzē, jāapstrādā un jāpārstrādā, jāpiegādā un jāieliek tīrā, siltā veikala plauktā.
Milans Blūms, "Rimi Baltic" kategoriju departamenta direktors
Projekts sadarbībā ar:
Teksts
Ketija Nuķe-Osīte
Foto
Shutterstock
Redaktors
Kristīne Melne
Dizains
Inga Čujevska
Projekta vadība
Signija Caune
PĀRDOŠANAS PROJEKTU VADĪTĀJA
Lauma Simanoviča
Made on
Tilda