Pamata pārtikas produktu klāsts, kas ir pirmās nepieciešamības, lielākoties vienmēr ir Latvijas ražotāju – maize, piens, sviests, sezonas dārzeņi un citi svaigie produkti ar īsu derīguma termiņu.

"Vairāk nekā 70% svaigās pārtikas "Rimi" plauktos ir ražoti Latvijā. Piena kategorijā 75% produkcijas ir ražoti Latvijā, savukārt kategorijā "svaigā gaļa un zivis" vietējo ražotāju produkcija veido vairāk nekā 50% no sortimenta," stāsta Milans Blūms, "Rimi Baltic" Kategoriju departamenta direktors. Latvijas augļi un dārzeņi ziemas sezonā, protams, ir ierobežoti pieejami. Taču "Rimi" plauktos, piemēram, no visa kāpostu sortimenta Latvijā audzēti ir pat vairāk nekā 40%, gurķi 25%, tomāti vairāk nekā 30%, bet ķirbji – 100% vietējie.

Jā, svaigo produktu klāstā ievērojamu daudzumu pārstāv tieši Latvijas pārtikas ražotāji, tomēr pircējos tāpat rodas neizpratne par cenas atšķirībām. Jautājums ir pamatots, tajā pašā laikā jāsaprot, ka ne tikai pārtikas ražošana, bet arī mazumtirdzniecība ir sarežģīts bizness, kur produktu gala cenu ietekmē dažādi faktori.

Pircējiem patīk salīdzināt pārtikas produktu cenas Latvijā ar Igaunijas, Lietuvas un tuvāku un tālāku kaimiņvalstu cenām. Tajā pašā laikā šajos salīdzinājumos bieži vien netiek raksturota katras valsts mazumtirdzniecības situācija, veikalu tirgus pozīcijas un citi aspekti.

"Igaunijā darbojas četri ļoti spēcīgi lielie tirgotāji, kas nozīmē atbilstoši spēcīgu konkurenci. Lietuvā liela loma ir Polijas tuvumam un lielo ražotāju konkurētspējai," uzsver Milans Blūms.

Tāpēc svarīgi analizēt Latvijas ražotāju konkurētspēju un piedāvājumu, lai vietējo produktu cenas būtu vienlīdz izdevīgas ar Lietuvas vai Polijas piedāvājumu. Svarīga loma ir arī tam, vai ražotāji ir inovatīvi un konkrēto valstu valdība atbalsta ražotājus.

Kā Latvijā, tā Eiropā un visā pasaulē pārtikas ražotāju un piegādātāju cenas ietekmē daudz un dažādi faktori. Piemēram, naftas cenu pieaugums, darba algu kāpums (minimālās algas palielināšana), klimatiskie apstākļi (ilgstošs sausums, lietus periodi u. c.), energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija pasaulē, subsīdijas lauksaimniecībai, inflācija. Visi šie aspekti jāņem vērā, jo arī pie mums jūtama globālo un klimatisko procesu ietekme uz konkrētu produktu cenām. Latvijā nevaram izaudzēt un ražot to, kas nav mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgs, – joprojām gana daudz pieprasītu produktu importējam, piemēram, olīveļļu, kafiju, lasi. Ja ir šķēršļi, sadārdzināšanās un izaicinājumi ražotājvalstī, tas atspoguļosies gala cenā Latvijas veikalu plauktos.

Mazumtirgotāji slēdz līgumus ar katru piegādātāju, kuros iekļauti komercnosacījumi – piegādājamo preču daudzums, kvalitātes kritēriji, piegādes termiņi, iepirkuma cena utt. –, kas saistīti ar piegādātāja ražošanas kapacitāti. Ja sviesta ražotājs Latvijā nevar garantēt vēlamo daudzumu un izdevīgāku cenu, bet, piemēram, Polijas ražotājs var saražot vairāk un izdevīgi, pircēja interesēs mazumtirgotājs izvēlēsies importa produkciju, jo tai būs zemāka cena.

Pārtikas ražošanas tradīcijas Latvijā ir senas. Arī šobrīd pārtikas audzētāji un ražotāji ir viens no lielākajiem apstrādes rūpniecības sektoriem – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā darbojas 1629 pārtikas un dzērienu ražotāji, 518 zvejnieki un zivju audzētāji, kā arī 61 800 lauksaimnieku un lopkopju.

Tajā pašā laikā nevarētu teikt, ka ražotāju ir par daudz, – veselīga konkurence neveidojas un cenas varētu būt patīkamākas. Konkurenci uzlabotu ražotāju kooperācija – tā ļautu piedāvāt vēl labākas cenas mazumtirgotājiem, kas rezultētos izdevīgākā cenā produktiem veikala plauktos un pircēju apmierinātībā. "Kooperācija ir būtiska. Bija brīdis, kad vairāki Latvijas ražotāji vienlaicīgi iegādājās mocarellas ražošanas iekārtas un tirgū sāka piedāvāt vienu un to pašu produktu, savstarpēji konkurējot. Kāpēc gan šeit nevar apvienot spēkus un piedāvāt labāku cenu gala patērētājam?" novērojis Milans Blūms.

Neskatoties uz cenu atšķirībām atsevišķiem produktiem, Latvijas pārtikas ražotāji nodrošina specifiskus nišas produktus, kas ir pircēju iecienīti. To alternatīvas ārvalstu ražotāju klāstā nav pieejamas. "Rimi" veikalos Latvijā ražotā nišas un cita vietējā produkcija pieejama "Klēts" sortimentā.

"Klētī" ikviens var atrast pieprasītāko kategoriju produktus: maizi, pienu un tā izstrādājumus, svaigu un pārstrādātu gaļu, bakaleju (milti un eļļas), plašu saldumu klāstu, medu, konservējumus, dzērienus – sulas, tējas, kombuču. Nereti "Klēts" klāstā var atrast ekskluzīvas un mūsdienīgas lietas, kuras citkārt nāktos īpaši meklēt, piemēram, gadatirgos ražotāja stendā.

Ņemot vērā, ka nišas produkti un mājražotāju produkcija parasti pieejama nelielā un ierobežotā apjomā, arī ražošanas un citas ar to saistītās izmaksas ir augstākas nekā masu produkcijai. Tas, protams, ietekmē gala cenu plauktā. Tajā pašā laikā – pircējs ar savu izvēli atbalsta pārtikas nozares uzņēmējus, stimulējot ekonomiku, kas nav mazsvarīgi.