Piena kravas nogādāšana "Rimi" loģistikas centrā gan nav pēdējais punkts. Preces ražotājs arī vēlas nopelnīt, investēt ražotnes attīstībā – jaunās iekārtās, papildu telpās, darbu optimizācijā un efektivizācijā, kas nozīmē – vēl izmaksas. Kādas izmaksas vēl rodas par viena litra piena paku, līdz tā no loģistikas centra nokļūst tava piemājas "Rimi" plauktā?

Piena ražotāja vēlme nopelnīt ir tikai loģiska un nepieciešama. Tas nozīmē, ka otrajā piena pakas ceļa posmā vēl tiks pievienotas izmaksas. Piemēram, ja "Rimi" privātās preču zīmes produktiem pievieno 10%, konkrētā piena paciņa sadārdzinās jau līdz 0,649 eiro/l. Peļņa ir nepieciešama, jo jāinvestē uzņēmuma attīstībā, neplānotos izdevumos, apdrošināšanā, jāsamaksā valstij nodokļi, kā arī ir vēl citi tēriņi. Taču ar to piena pakas cenas stāsts vēl nav galā.

Realitātē gan mēdz būt tā, ka ne visu produkciju izdodas pārdot par pilnu cenu. Precēm, kurām tuvojas derīguma termiņa beigas, tiek piemērota atlaide, un produktu pircējam pārdod zem pašizmaksas. Tāpat vienmēr pastāv risks, ka daļa preču var tikt sabojāta vai tās no veikala iznes garnadži. Nepārdotās preces "Rimi" ziedo vai utilizē likumā noteiktajā kārtībā.

No veikala plauktā noteiktās 0,79 eiro cenas vēl ir jāsamaksā PVN 21%, tātad vienas piena pakas cena bez nodokļa ir 0,653 eiro. Savukārt, no piena pakas cenas atņemot dažādas izmaksas, pašizmaksa "Rimi Smart" pienam ir aptuveni 0,70 eiro.

Kāpēc pārdot tik neizdevīgu produktu, ja beigās pircēji to var iegādāties jau zem pašizmaksas? Nodrošināt zemas cenas pārtikas preces ar "Rimi" privāto preču zīmi ir daļa no cenu stratēģijas, piemēram, šķērssubsidēšanas, kas nozīmē, ka peļņu veikals gūst ar citiem produktiem. Tas nodrošina, ka preču gala cenas un pats mazumtirgotājs ir konkurētspējīgs. Privātās preču zīmes pienam visas ar produktu saistītās izmaksas ir "Rimi" rokās, bet iepirkuma nosacījumi – labākie tirgū pieejamie.

Citu zīmolu pienam cena veidojas mazliet atšķirīgi, tāpēc nereti plauktā redzam tam cenu pat virs 1 eiro. Piemēram, ja litrs piena ir iepakots tetrapakā, tās jau sākotnēji ir lielākas izmaksas par iepakojumu. Ražotājam jādomā par dizaina, zīmola un mārketinga izmaksām. Atbildība par preci un tās atlikumiem arī gulstas uz ražotāja pleciem. Jānodrošina regulāras akcijas, lai konkrēto pienu pircējam būtu vilinoši iegādāties. Savukārt iepirkuma nosacījumi paredz krietni augstākas izmaksas nekā privātajai preču zīmei.

Pircējus Latvijā nereti pārņem neapmierinātība, ka vietējo ražotāju siers ir krietni dārgāks. Cenu ietekmē ražošanas efektivitāte. Piemēram, Igaunijā pirms kāda laika uzcelta jauna rūpnīca, kas dienā var pārstrādāt 1000 tonnas piena, lai saražotu sieru. Vienā rūpnīcas maiņā strādā tikai padsmit cilvēku, teju visi ražošanas procesi ir automatizēti. Savukārt vidējais Latvijas siera ražotājs dienā pārstrādā 100 tonnas piena, bet ražotne nav automatizēta un tajā strādā līdz pat 100 darbiniekiem.

Vēl viens latviešu iemīļots produkts, kas piedzīvo cenu kāpumu, ir biezpiena sieriņi. Lai gan pamata izejviela ir piens, to glazūrā izmanto šokolādi. Un, kā jau vēstījām iepriekš, šokolādes cena pasaulē ir krietni pieaugusi, kas šo kārumu sadārdzina.

Mazumtirgotāja interesēs ir noturēt inflāciju saprātīgā līmenī, lai klienti nezaudētu pirktspēju un veikalus apmeklētu arī turpmāk. Tāpēc regulāri pārdošanas cenu izmaiņas tiek saskaņotas ar piegādātājiem un pārskatīti komerciālie nosacījumi jeb iepirkuma cenas. Svarīgajiem produktiem, kurus pircēji savos groziņos liek kā pamata preces, piemēram, pienam, olām, maizei, cenas konkurentu tīklos "Rimi" pārbauda vairākas reizes nedēļā. Tas palīdz operatīvi reaģēt uz izmaiņām, piedāvājot klientiem izdevīgāko.