Foto: "Latvijas valsts meži"
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Biotops ir augu un dzīvnieku apdzīvota vide – teritorija, kuru raksturo konkrētas pazīmes. Vieta, kurā būt dabai. Katrai šādai vietai ir savi specifiski apstākļi, kas ļauj tajā veidoties dzīvībai un ilgākā laika periodā eksistēt konkrētām sugām, skaidro Ilmārs Bodnieks, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides projektu vadītājs. LVM ikdienas darbi nav tikai mežu apsaimniekošana, nepieciešams parūpēties arī par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kas ir rūpīgs komandas darbs. Visbiežāk tie ir traucējumu atkarīgie mežu biotopi, kam nepieciešama LVM speciālistu vērība.
"LVM iesaistās dabas vērtību aizsardzībā, uzlabojot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu kvalitāti, funkcijas, lai konkrētās vietās palielinātu bioloģisko daudzveidību un atjaunotās dzīvotnes saglabātos pēc iespējas ilgākā laika periodā," pauž Ilmārs Bodnieks.
Kāpēc dabiskie zālāji ir uz izzušanas robežas? Viens no iemesliem – laika gaitā mainījušās to apsaimniekošanas tradīcijas. Piemēram, pirms teju 80 gadiem veidojot kolhozus, pļavās ar veciem ozoliem vairs netika ganīti lopi, tās sāka aizaugt ar krūmiem, vēlāk ar mežu. Eiropas Savienībā (ES) parkveida pļavas uzskatāmas par ļoti vērtīgu dabas daļu jeb īpaši aizsargājamu biotopu un dzīvotni ļoti retām sugām, norāda Ilmārs Bodnieks. Pļavu izdevies atjaunot ES projekta ietvaros, spēkā aizvien ir tā pēcuzraudzības periods, un LVM turpinās zālājus apsaimniekot, lai tie saglabātos.
LVM Ziemeļlatgales reģionā, veicot meža silpurenes un citu reto sugu monitoringu, secināts – no 2012. līdz 2021. gadam ziedošo sugu skaits mikroliegumā meža silpurenei samazinājies par 72%. LVM saplānoja darbus – biotehniskos pasākumus – un uzlaboja sugas dzīvotnes kvalitāti. Biotopu apsaimniekošanā sertificēti sugu un biotopu eksperti un vides speciālisti cieši sadarbojas ar mežkopības un mežizstrādes speciālistiem, izplāno darbus, veic saglabājamo dabas vērtību marķēšanu un uzrauga darbus.
"Mežkopības procesā biotopu kopšana nav ikdienišķie darbi, taču tie ir ļoti interesanti un nepieciešami," uzsver Normunds Bokta, LVM Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītājs. Paveicamie darbi un apstākļi ir dažādi, tāpēc jāspēj pielāgoties, būt radošiem izdomā, kā darbus paveikt, jo katrs objekts ir specifisks. Procesa laikā vides eksperti, mežkopības speciālisti un mežistrādes meistari darbojas ciešā sazobē. Nereti gadās, ka ierastās metodes un instrumenti, piemēram, krūmgriezis vai lāpsta, neder. Citviet nepieciešama mazgabarīta tehnika, lai objektam piekļūtu. Vēl kaut kur der tikai cilvēka roku darbs, jo savākt un sadedzināt zarus ar tehniku fiziski nav iespējams. Darbu un metožu spektrs ir plašs.
"Vienu gadu pēc darbu veikšanas, atkārtojot īpaši aizsargājamo sugu monitoringu, redzam, ka pēc apsaimniekošanas pasākumu ieviešanas ziedošo augu ir kļuvis uz pusi vairāk. Tātad ir rezultāts! Priecē, ka, palielinoties apgaismojumam, sugas ļoti labi jūtas un ir iesējušās arī mineralizētajos laukumos. Esam izdarījuši labāko, ko varējām. Skaits palielinās, un ziedaugiem ir arvien labāki apstākļi," norāda Diāna Marga.
"Katru gadu apsaimniekojamās platības pieaug. Pagājušajā gadā tās pārsniedza vairāk nekā 500 hektārus. Pirms 10 gadiem platības bija krietni mazākas," stāsta vides projektu vadītājs. Tas nozīmē jaunus izaicinājumus, jo dabas aizsardzība un biotopu uzlabošana prasa ievērojamus resursus, toties iegūtais rezultāts ir sabiedrībai un dabas daudzveidībai kopumā ļoti nozīmīgs.
Kā jūtas īpaši aizsargājamie un reti sastopamie biotopi Latvijā? Pēc pēdējā ziņojuma Eiropas Komisijai par biotopu stāvokli Latvijā var secināt, ka kopumā mežu un zālāju biotopu aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs. Traucējumu atkarīgie biotopi, kam nepieciešams piepalīdzēt, Ziemeļlatgales reģionā jau ir daļēji paglābti no sliktā stāvokļa un teju bojāejas. "Apstākļi ir uzlaboti, taču darbi ir jāturpina un jānodrošina, lai tiem būtu arvien labāk un to kvalitāte arvien uzlabotos!" uzsver Diāna Marga.
