Pavasara sākums nozīmē tikai vienu – laiks notraukt putekļus dārza instrumentiem un apkopt zaļot sākušo piemājas oāzīti. Jāapkopj ir ne tikai zāliens un bruģītis pēc garās ziemas, bet arī dārzā esošie augļkoki. Lai ābeles ne tikai priecētu ar varenu ražu, bet arī skaistu vainagu, tām nepieciešams izgriezt liekos zarus. Kā to pareizi darīt, raidījumā "Dārza jautājums" stāsta un rāda dārzniece un arboriste Ilze Andersone.

Lielākoties palīdzīga roka un zāģa pieskāriens vajadzīga vecajām ābelēm, kas dārzā augušas daudzus gadu desmitus. Vecās ābeles mēdz biedēt dārza darbu entuziastus, jo īsti nav skaidrības, kā koku apčubināt. Augļkokiem apkopšana ir vajadzīga – jāveido vainags ne tikai, lai tas ražotu vairāk augļus. Sakopts koka vainags ļauj tam izskatīties dekoratīvi dārzā.

Piemājas ābelēm vainagus veido pārsvarā agrā pavasarī, jo tas veicina koka un intensīvu jauno dzinumu augšanu. Ja mērķis nav vairot ražu un ļaut ābelei kuplot, bet gan vienkārši koku sakopt, tad ābeli var veidot arī vasarā. Jo vēlāk ābeles vainagu veidos, jo mazāk jauno dzinumu veidosies. Lapu plaukšanas un ziedēšanas laikā arī drīkst veidot augļkoka vainagu – tad to dēvē par sanitāro apgriešanu, jo tad labāk iespējams pamanīt slimos un sausos zarus.

Lai koks zaļotu, ziedētu un nobriestu augļi, tam ir nepieciešama gaisma. Visā koka ražošanas laikā jārūpējas, lai visās vainaga vietās piekļūst saule. Dārzniece un arboriste Ilze Andersone iesaka nesarežģīt ābeles vainaga veidošanu un pamatā izvēlēties kādu no divām formām – piramidālu vai kausveida.

Piramidālas formas vainags, kā jau saka priekšā nosaukums, izskatās pēc piramīdas. Augšējā daļā zarus atstāj īsākus, lai tie nenoēno apakšējos. Savukārt kausveida vainagu veido no 3–4 lielajiem skeletzariem, izgriežot vadzaru. Kausveida vainags būs izturīgāks, ja skeletzari būs atstāti ar pietiekami platiem atzarošanās leņķiem un izvietoti dažādos augstumos. Kad izlemts par veidojamo formu, jāsaprot, kas būs tie zari, kurus izgriezīs.

Skaties raidījuma "Dārza jautājums" epizodi, kurā dārzniece un arboriste Ilze Andersone parāda vainaga veidošanu vecai ābelei!

Vietās, kur zars pret zaru pastāvīgi beržas, var attīstīties slimības un koks sāk trupēt. Savukārt ūdenszarus vēlams izgriezt, ja tie nav nepieciešami jaunu augļu zaru iegūšanai. Viengadīgos zarus viegli var izlauzt ar rokām, tie parasti ir pakļāvīgāki. Savukārt vecāku zaru izgriešanai talkā ņem dārza šķēres, rokas zāģīti vai jau nopietnākus instrumentus.

Atzarošanas darbus, protams, krietni vienkāršāk ir veikt ar jaudīgiem instrumentiem. "Stihl" klāstā atradīsi dažādus akumulatora palīgrīkus, kas zaru izgriešanu ļaus paveikt ātrāk, bez īpašas piepūles un veicot precīzus griezumus, tādējādi mazinot izcirtņu inficēšanās risku. Diametrā mazākiem zariem līdz 25 mm noderēs akumulatora atzarošanas šķēres.

Bet viens no dārznieces un arboristes Ilzes Andersones sabiedrotajiem atzarošanas darbos ir universālais akumulatora zaru zāģis GTA 26, kas lieliski noderēs resnāku zaru izgriešanai. Zaru zāģītis noderēs arī citu darbu paveikšanai, kur nepieciešams sagriezt koksnes materiālus. Akumulatora instrumenti aprīkoti ar uzlādes stāvokļa indikatoru, līdz ar to dārza darbu dunā varēsi sekot līdzi, kad tos nepieciešams atkārtoti uzlādēt.

Atbrīvojoties no bojātajiem un slimajiem zariem, samazinām slimību perēkļu veidošanos un veicinām ražu jau konkrētajā sezonā. Svarīgi – slimos zarus pēc nogriešanas obligāti vajag sadedzināt, lai slimības neizplatās uz citiem kokiem. Sakoptajam ābeles vainagam piekļūs arī vairāk saulesgaismas, kas kokam ir ļoti nepieciešama. Vainagu nepieciešams veidot arī jaunajām ābelēm, jo tas stiprina sakņu sistēmu un augļukoks sasparojas augt brangāks.

Izgriežot liekos zarus, griezuma vietai jābūt pēc iespējas tuvāk skeletzaram. Tas griezuma vietu pasargās no trupes, kas var izplatīties un sabojāt visu koku. Vainaga veidošanas laikā arī vērts izlabot pagātnes kļūdas – ja kaut kur atstāts resns zars, garāks zara stumbenis, tad arī tos vajag nogriezt.