Aizvadītajā gadā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) uzņemšanas nodaļā ar dažādām traumām vērsās 27 123 pacienti. 1721 no tām – transporta traumas (miesas bojājumi, kas saistīti ar transportlīdzekļiem). 318 pacientu gūtie savainojumi bija saistāmi ar elektriskajiem skrejriteņiem, un 59 gadījumos pacientiem bija nepieciešama stacionāra ārstēšana.

Nav viena noteikta gadalaika, kad cilvēki biežāk gūst traumas, taču pavasarī un vasarā ļaudis pavisam noteikti ir daudz aktīvāki – vairāk sporto, piekopj dažādus hobijus, rosās dārzā, izmanto dažāda veida transportlīdzekļus utt. Sasitumi, lūzumi un izmežģījumi ierindojas izplatītāko nelaimes gadījumu saraksta augšgalā, un nav vienas izteiktas riska grupas – traumas gūst gan bērni, gan pieaugušie, gan seniori.

Kad kļūst karstāks, senioriem īpaši jāuzmanās no dehidratācijas. Atūdeņošanās var palielināt līdzsvara traucējumus, kas var novest pie kritiena. Arī pārvietošanās nepietiekamā apgaismojumā, piemēram, naktī dodoties uz tualeti, var izvērsties nelaimīgi, ja nejauši aizķeras aiz paklāja stūra vai durvju sliekšņa. Cilvēkiem gados kauli vairs nav tik stipri, un kritiena gadījumā palielinās risks iedzīvoties lūzumos.

Savukārt no bērnu izklaidēm kā īpaši bīstamu atrakciju speciālists izceļ batutus. Lēkāšana pa tiem bieži beidzas ar nepatīkamām un arī smagām traumām. “Es saviem bērniem batutu nekad nepirktu un iesaku arī citiem nepirkt,” ar vērtīgu padomu, kā jau saknē novērst nelaimes risku, dalās ārsts.

Tuvojoties vasarai, vēlreiz jāatgādina par drošību uz ūdens. Lai gan par to tiek runāts gadu no gada, cilvēki, aktīvajā peldsezonā lecot ūdenī, vēl aizvien gūst traumas. Tās mēdz būt ne tikai smagas muguras un galvas traumas – tiek savainotas arī kājas. “Nejauši uzkāpjot uz stikliem vai asām šķembām, tiek sagrieztas pēdas. Traumpunktā arī esam uzņēmuši cilvēkus, kas, lecot ūdenī, guvuši papēža kaula vai astes kaula lūzumu,” stāsta ārsts.

Viens no traumatologu lielākajiem biediem ir jau iepriekš minētie elektriskie skrejriteņi, kas ielās parādās līdz ar pirmajiem pavasara vēstnešiem un pazūd, tikai iestājoties ziemai. Risks gūt traumu ir ļoti augsts, jo pilsētas infrastruktūra ne visur ir piemērota šiem transportlīdzekļiem. Draule kā piemēru no nelaimes gadījumu apdrošināšanas piemin situāciju, kad kāds zēns, braucot ar skrejriteni, vasaras brīvlaika pirmajā dienā salauza abas rokas. Tas kārtējo reizi apliecina – sekas var būt ļoti nopietnas.

Turklāt skrejritenis kā ērts un ātrs pārvietošanās līdzeklis nereti tiek izvēlēts pēc ballītes nakts tumšajā laikā un apreibinošo vielu ietekmē. Daudzi arī ir pārgalvīgi un joprojām nelieto personīgos aizsardzības līdzekļus.

Daudziem arī šķiet – ja viņi ar velosipēdu vai skrejriteni brauc pa gājēju ietvi, nekas slikts nevar atgadīties, taču tas ir maldīgs priekšstats. Piemēram, viens no apdraudējumiem ir no pagalmiem izbraucošās automašīnas, tādēļ nevienā brīdī nedrīkst zaudēt modrību. Un, protams, jāievēro personīgā drošība ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Ļoti bieži nākas redzēt situācijas, kad bērniem ir ķiveres, taču pieaugušie minas blakus bez tām. Lai gan pieaugušajiem pēc likuma tās nav obligāta prasība, vēlams tomēr rādīt piemēru bērniem un parūpēties par savu drošību.

“Situācijas ir ļoti dažādas, taču daudzos gadījumos, kad gūtas traumas, pie vainas tiešām ir cilvēku neuzmanība un pārgalvība. Šeit var piesaukt arī dažādus remonta un dārza darbus, kas aktualizējas pavasarī un vasarā. Viena lieta, ja kāds, ravējot dobi, pēkšņi sadur roku ar kaut ko asu un gūst ievainojumu. Taču netrūkst arī tādu, kas bez drošības stiprinājumiem kāpj uz ēku jumtiem, stāvot uz nestabilām kāpnēm, zāģē koku zarus, savainojas ar dažādām dārza un remonta elektroierīcēm,” piebilst “If” pārstāve

Gana izplatītas ir arī traumas, kas tiek gūtas, mājas apstākļos remontējot automašīnu, piemēram, cilvēks savainojas, iekrītot remonta bedrē. Tāpat traumas tiek gūtas, veicot pavisam ikdienišķus mājas darbus – piestiprinot aizkarus, gatavojot ēst, mazgājot grīdu un izvedot pastaigāties suni. Ir bijuši gadījumi, kad suns sabīstoties spēcīgi parauj pavadiņu un saimnieks salauž vairākus pirkstus. Nākas sastapties arī ar krimināltraumām (kad cietušajam uzbrukts). Visas šīs situācijas ir neparedzamas un ļoti neveiksmīgas. Daudzi noteikti piekritīs – finansiālie izdevumi šādos brīžos ir pēdējais, par ko gribas domāt.

Lai nelaimes gadījumā izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, vērts iegādāties nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Tā gan bērniem, gan pieaugušajiem kalpo kā finansiāla aizsardzība un parūpēsies par medicīniskajiem un ārstēšanas izdevumiem, rehabilitāciju un citiem tēriņiem, kas var rasties.

“If” nelaimes gadījumu apdrošināšanā iespējams izvēlēties risinājumus atbilstoši katrai vecuma grupai – bērniem, pieaugušajiem un arī senioriem. Apdrošināšanas polises iegādes process ir maksimāli vienkāršots – katrs pats tiešsaistē pēc savām vēlmēm un vajadzībām var sakombinēt vēlamo polisi un izlemt, kādus riskus iekļaut.

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Draule īpaši izceļ apdrošināšanu bērniem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot). Būtiskākais ieguvums pie “If”– standarta segumā bez papildu piemaksas ir ietvertas visas iespējamās sporta aktivitātes.

Arī atlīdzības pieteikšanas process ir ērts un saprotams. Atlīdzība tiek izmaksāta, pamatojoties uz ārsta noteikto diagnozi, savukārt apdrošinātājam ir ļoti detalizēta un rūpīgi izstrādāta tabula, kas skaidri un precīzi skaitļos atspoguļo atlīdzības apmērus konkrētām traumām. “If” pārstāve uzsver – visi cilvēki ir vienlīdzīgi, nav nekādu “VIP segumu”. Visiem ir vienādi noteikumi, un katrs pats var izvēlēties sev tīkamāko polises veidu. “Starp citu – par papildu samaksu var apdrošināt arī jebkuru ekstrēmo aktivitāti,” piebilst apdrošināšanas eksperte.