Nezinātājs, visticamāk, nemaz nespēj iztēloties, cik niansēta un laikietilpīga ir meža ceļu būvniecība. Tā neaprobežojas vien ar iedomātas līnijas ievilkšanu kartē, augsnes nošķūrēšanu un grants uzbēršanu. Ikkatrs ceļa kilometrs prasa rūpīgu plānošanu.

Būvniecības un uzturēšanas speciālistam jāspēj iejusties arī citu struktūrvienību "ādā". Piemēram, jākoriģē kokmateriālu transportēšana, piedomājot, kurā laikā labāk to darīt, lai radītu pēc iespējas mazākus bojājumus meža autoceļiem, kā arī citu īpašnieku ceļiem. Kad Ronaldam vaicā, ko viņš dara, viņa īsā atbilde ir: "Visu, ko vien spējat iedomāties saistībā ar ceļiem un meliorācijas sistēmām."

"Kad tikko sāku strādāt, man likās, ka uzbūvēt meža ceļu nav nekas īpašs un ļoti sarežģīts. Patiesībā ceļa būvēšanas process ir ļoti garš un vairākos līmeņos. Protams, ceļu nevar tā vienkārši būvēt, kur sagribas. Vispirms ir jāiziet cauri dažādai dokumentācijai, visiem vides norādījumiem, jo ir svarīgi saglabāt aizsargājamos biotopus. LVM ļoti atbildīgi attiecas pret dabas vērtībām. Pirms ceļa būvniecības jāsaņem Valsts vides dienesta sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums," darba specifiku ieskicē Ronalds.

Kas tad ir tas, kas jauniešus pievilina mežu nozarē? Ronalds nenoliedz – viens no faktoriem ir konkurētspējīgs atalgojums. Tāpat svarīgi, ka nozare piedāvā ļoti daudzveidīgas vakances. Tas, ka esi Meža un vides fakultātes absolvents, nenozīmē, ka darbadienas pavadīsi tikai brīvā dabā mežā. Piemēram, Ronaldam lielākā daļa darbu jāveic pie datora, tāpēc viņam ir svarīgi, lai ir interneta pieslēgums. Tādējādi viņš savus pienākumus var veikt gan birojā, gan mežā, gan arī attālināti no mājām. Turklāt viņš pats plāno savu darbalaiku. Galvenais noteikums – visam jābūt laikā izdarītam.

"Man vienmēr bijusi pārliecība, ka arī negatīvajā jāprot atrast pozitīvais. Dzīvē ir jākļūdās. Ja nebūs kļūdu, mēs neko neiemācīsimies. Es to uztveru kā pieredzi," piebilst Ronalds.