Jau aptuveni 18 gadus Lauma saimnieko savā īpašumā Garkalnes pagastā. Nedz māja, nedz dārzs nav liels, taču te valda īpaša aura. Mežs ir pavisam tuvu, visapkārt skan putnu dziesmas, uzreiz aiz sētas upe met līkumu, un var dzirdēt tās čalošanu. Grozies, uz kuru pusi gribi, liekas, ka esi paslēpies maģiskā dažādu augu, koku un krūmu pudurī.

Ja kāds brīnumainā kārtā pēkšņi nokļūtu Laumas dārza vidū, viņš, visticamāk, nemaz nenojaustu, ka te visapkārt ir kaimiņu mājas. Saimniece gadu gaitā meistarīgi iekopusi savu īpašumu tā, lai sēta un dārzs būtu paslēpts no ziņkārīgo acīm, – to ieskauj tūju, koku un krūmu mūris. Tas darīts apzināti – lai veidotos intimitāte un būtu privāta zona, kur neviens netraucē. "Ja vēlos, varu kaut plika staigāt pa dārzu," smej Lauma.

Pirms Lauma sāka iekopt savu īpašumu, dzīve ritējusi vienistabas dzīvoklī Juglā. Kā pati saka, problēmu netrūka, un mentāli viņa tobrīd nepavisam nebija labākajā dzīves posmā. Viss, ko Lauma zināja, – viņa grib savu telpu ar zaļu zālīti.

Pēc tik daudziem gadiem, kuru laikā dārzā ieguldīts milzīgs darbs un, protams, arī finanses, tas kļuvis par atpūtas vietu – par telpu, kur būt ar sevi un pārdomāt dzīvi, ieklausīties dabā. Literatūrā dārza darbus mēdz salīdzināt ar meditāciju, bet īsts dārznieks noteikti piekritīs – tas patiesībā bieži vien ir fizisks pārbaudījums. Tāpēc Lauma to nesauc par meditāciju, bet gan terapiju.

Sākumā Lauma dārzu veidoja, balstoties uz savu intuīciju. Vēlāk – mācoties no savām kļūdām. Šobrīd ne tikai uzkrāta branga pieredzes bagāža, bet arī iegūtas teorētiskās zināšanas mūžizglītības un profesionālās tālākizglītības programmās. Lauma jau vairākus gadus arī pati konsultē un palīdz citiem cilvēkiem radīt viņu sapņu dārzu (par to vairāk var uzzināt šeit). Kas ir būtiskākais, ko viņa pa šiem gadiem sapratusi? "Pieņemt," vienā vārdā savu mantru ietērpj dārza saimniece.

"Kad sāku veidot dārzu, ļoti daudz krūmu iestādīju nepareizi – pārāk tuvu blakus. Man vienkārši nebija zināšanu. Vēlāk krūmus izraku, pārstādīju, mainīju vietām. Arī tagad, staigājot pa dārzu, varu parādīt savas kļūdas, bet es tās esmu pieņēmusi, un arī tā ir mācība. Pat ja tu kļūdīsies, no tā nav jābaidās. Pieņem savas pagātnes kļūdas, ja vari, mēģini tās labot, piemēram, pārstādi krūmu. Ja neizdodas, pieņem un dzīvo tālāk. Tas ir līdzīgi kā ar cilvēkiem – ja spēj viņiem piedot, dari to," paralēles starp dārza kopšanu un cilvēcību izceļ Lauma.

Piemēram, šopavasar vienā no puķu dobēm uzdarbojusies ūdensžurka. Lai gan gar dārzu tek upe, nekad agrāk tās iekoptajā zonā nav manītas. Protams, var mēģināt cīnīties, kā saka Lauma – spuroties dabai pretī, bet tā vietā viņa nolēmusi samierināties un pieņemt nelūgto viesi. Zeme šeit ir ļoti auglīga, taču gruntsūdeņi augsti, tamdēļ arī ne visus izsapņotos augus dārzā savulaik izdevies ieaudzēt.

Saimniece secinājusi – dārzā jāievēro dabas likumi un jāizvēlas augi, kas labi jūtas konkrētajā vietā. Tūjas un citi skujkoki, skābarži, ābeles, grimoņi, dažādi košumkrūmi, arī ogu krūmi, hortenzijas, ziemcietes, sīpolpuķes, vīteņaugi, graudzāles – tā ir tikai neliela daļiņa no tā, ko var ieraudzīt Laumas dārzā. Kad pirmās pavasara sīpolpuķes dobēs vīst, ziemcietes sparīgi aug un pamazām aizsedz novītušās lapas. Viņas radītajā dārza kompozīcijā piedomāts pie ziedēšanas un zaļošanas cikliskuma.

Daudzi, kas atbrauc ciemos pie Laumas, domā, ka viņa to vien dara, kā rušinās dārzā. Taču patiesībā tā nav. Sākumā darba, protams, bija ļoti daudz. Īpašumā bija tipiska mazdārziņu aina – neliela, veca māja un dārziņš, kurā pamīšus sastādīti dažādi ogu krūmi un augļu koki. Viss bija aizaudzis un nolaists. Nācās atrotīt piedurknes un mesties avantūrā. Savukārt vēlākos gados, kad sāka iezīmēties izsapņotā dārza aprises, bieži nācās pārstādīt un mainīt vietām krūmus, jo tie auga lielāki un sāka viens otram traucēt. Tika izkopts arī upes krasts, lai no terases pavērtos skaista, pārskatāma ainava uz upi.

Tagad, kad iecerētā vīzija ir realizēta, darba ir krietni mazāk. Lauma arī apzināti uz to gājusi, lai dārzā būtu ne tikai jāstrādā, bet to arī varētu izbaudīt. Pavasarī, protams, tiek ravētas dobes, taču vēlāk, kad ziemcietes paaugas, tas vairs nav jādara. Tāpat pavasara darbu sarakstā ir koku zaru griešana. Tam lieti noder zaru šķēres, grieznes vai specializēts zāģītis.

Kad ir silts un mitrs, zāle aug griezdamās. Lai gan zāliens nav liels, tas tāpat jāpļauj. Tiek izmantots gan zāles pļāvējs, gan trimmeris, ar kuru piekļūt grūtāk aizsniedzamām vietām.

Savukārt viens no apjomīgākajiem dārza darbiem ir krūmu veidošana un apgriešana. Laumas radītais dzīvžogs nav vienāda augstuma – vietām to veido dažādi koki un krūmi, tas ir vairākos līmeņos un nestiepjas vienā taisnā līnijā. Bez dzīvžoga šķērēm neiztikt. Turklāt jāņem vērā, ka dažas no tūjām izstiepušās vairāku metru augstumā, tāpēc šķērēm jābūt pagarinātām.

"Gan skujkoki, gan krūmi ir jāierobežo, un tiem jāveido forma, lai ainava būtu sakārtota un krūmi viens otram blakus netraucētu," skaidro dārza saimniece un atzīst – patiesībā viņa nemaz neesot kvēla tūju fane. Tās šeit stādītas ļoti praktisku apsvērumu dēļ – lai dārzs būtu norobežots un paslēpts no citiem cilvēkiem.

Kad cilvēks pieņem lēmumu iegādāties īpašumu, protams, viens no būtiskākajiem apsvērumiem ir finansiālais aspekts – cik daudz naudas var atļauties par to izdot. Lauma iesaka ne tikai raudzīties uz finansēm, bet arī kritiski izvērtēt, kas konkrētajam īpašumam atrodas blakus. Lai nav tā, ka gadiem iekop savu teritoriju un tajā jūties labi, bet, piemēram, otrpus žogam dzīvo kaimiņš, kura estētiskās prasības pret apkārtni ir pilnīgi citādas, tādējādi arī kopējā vietas sajūta tiek gandēta.

Savukārt, uzsākot dārza iekopšanu, ir svarīgi ieklausīties sevī un saprast, kā vēlēsies dzīvot, – uz "skatuves", kur citi tevi varēs redzēt, vai tomēr radīt intīmu atmosfēru un paslēpties no kaimiņiem. Otrajā gadījumā izcils risinājums ir dažādi kokaugi, kas ne tikai veido dārza apjomu, bet arī karkasu. Lauma iesaka ne vienmēr tos stādīt vienā taisnā līnijā gar žogmali, bet arī "atkāpties" uz dārza centru.

Nedrīkst aizmirst arī par dārza zonējumu. Noteikti jāpiedomā, kāds būs priekšdārzs, kur atradīsies dzīvojamā zona, kur – saimniecības zona. Laumas gadījumā viņa pati intuitīvi juta, kāds būs labākais risinājums. Lai gan apstādīšanā vēlāk tika pieļautas kļūdas (un tās arī labotas), zonējums viņas dārzā jau no pirmās dienas bija pareizs.

Tāpat jau sākotnēji jābūt skaidrībai, kāda būs dārza funkcija, kādam nolūkam tas paredzēts. Vai vēlies puķu dobes, vai tiks audzēti dārzeņi, vai nepieciešama ugunskura vieta, vai bērns gribēs spēlēt bumbu, vai nepieciešams izveidot rotaļu stūrīti un iekārt šūpoles? Ir daudz jautājumu, kas jāuzdod sev un savai ģimenei, lai saprastu, kādas veidosies dārza aprises. Variāciju ir ļoti daudz, un labā ziņa – ja gadu gaitā prasības mainīsies, dārzu vienmēr iespējams pārveidot.