Mājas sajūta man asociējas ar siltumu, mieru un pieņemšanu. Tā ir vieta, kur var būt tu pats – bez maskām, bez steigas. Kur katrs stūris smaržo pēc pazīstamā, un klusums nav tukšs, bet mierpilns. Un vēl vairāk – mājas sajūta kļūst dzīva, kad tās dalu ar citiem. Piemēram, ar trim kaķiem un vienu suni. Katrs no viņiem – ar savu raksturu, ieradumiem un ritmu – piešķir mājām dzīvību. Viens kaķis mīl gulēt uz palodzes, vērojot pasauli aiz loga, otrs – vienmēr guļ uz grāmatām, it kā sargājot tavus vārdus. Trešais? Viņš ir kluss klaiņotājs, kas parādās, kad visiem vajag mazliet maiguma. Un tad ir suns – draudzīgs, vienmēr priecīgs sagaidīt, kad pārrodies. Viņš dod mājai balsi, soļus gaitenī un sirdi, kas vienmēr jūt tavu noskaņojumu. Mājas sajūta ir tas brīdis, kad ieej iekšā, aizver durvis, un četras dzīvības tevi sagaida kā daļu no viņu pasaules. Tur nav jārunā daudz – vienkārši esi, un esi pieņemts. Tur ir mājas.
Viktorija