Kärcher
Saglabāt vēsturi: kā "Kärcher" tīrīja Mežaparka Lielās estrādes kāpnes
Teksts: "Delfi Brand Studio" sadarbībā ar "Kärcher"
Foto: Publicitātes foto
"Kärcher" visā pasaulē ir pazīstams kā inovatīvas tīrīšanas tehnikas ražotājs. Aiz šī apzīmējuma slēpjas kas vairāk – misija, kas plešas pāri biznesa robežām. Jau daudzus gadu desmitus uzņēmums ar īpašu rūpību tīra dažādus pilsētu objektus un kultūras pieminekļus vairākos desmitos valstu.
No 20. līdz 22. maijam "Kärcher Latvija" darbinieki tīrīja no sūnām, pelējuma un netīrumiem Mežaparka Lielās estrādes kāpnes. Šī vieta ir nozīmīga daudziem latviešiem – šeit vairākkārt norisinājies Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts, kas iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Mēs aprunājāmies ar "Kärcher" Austrumeiropas reģiona prezidenti Liliju Sedlaru un "Kärcher Latvija" izpilddirektoru Arni Arbeiteru, lai uzzinātu, kāpēc šim globālajam zīmolam ir svarīgi ne tikai pārdot tehniku, bet arī palīdzēt saglabāt kultūras mantojumu.
Mēs aprunājāmies ar "Kärcher" Austrumeiropas reģiona prezidenti Liliju Sedlaru un "Kärcher Latvija" izpilddirektoru Arni Arbeiteru, lai uzzinātu, kāpēc šim globālajam zīmolam ir svarīgi ne tikai pārdot tehniku, bet arī palīdzēt saglabāt kultūras mantojumu.
– Kāpēc šogad izvēlējāties tieši Mežaparka Lielās estrādes kāpnes kā tīrīšanas objektu?
Lilija Sedlara: Šogad "Kärcher" svin savu 90 gadu jubileju. Mēs nolēmām to atzīmēt ar starptautisku iniciatīvu – tīrīt 90 objektus 90 valstīs. Austrumeiropas reģionā ietilpst 28 valstis, un katrai bija jāizvēlas viens nozīmīgs objekts. Latvija izvēlējās estrādi Mežaparkā – nozīmīgu vietu gan Rīgai, gan visai valstij. Tas nav arhitektūras piemineklis, taču tam ir liela kultūras nozīme, un mēs esam priecīgi sniegt ieguldījumu tā saglabāšanā.
Lilija Sedlara: Šogad "Kärcher" svin savu 90 gadu jubileju. Mēs nolēmām to atzīmēt ar starptautisku iniciatīvu – tīrīt 90 objektus 90 valstīs. Austrumeiropas reģionā ietilpst 28 valstis, un katrai bija jāizvēlas viens nozīmīgs objekts. Latvija izvēlējās estrādi Mežaparkā – nozīmīgu vietu gan Rīgai, gan visai valstij. Tas nav arhitektūras piemineklis, taču tam ir liela kultūras nozīme, un mēs esam priecīgi sniegt ieguldījumu tā saglabāšanā.
– Kādus objektus līdz šim esat tīrījuši Latvijā?
Arnis Arbeiters: Latvijā esam realizējuši vairākus nozīmīgus projektus globālās kultūras mantojuma saglabāšanas iniciatīvas ietvaros. Tīrījām strūklakas Rundāles pils dārzā – vienā no nozīmīgākajiem baroka pieminekļiem valstī; skulptūru "Rīgai 800" un pieminekli latviešu strēlniekiem Rīgā. Tāpat tīrījām arī Holokausta upuru piemiņas memoriālu, kur atrodas piemineklis Žanim Lipkem un visiem ebreju glābējiem Latvijā.
Arnis Arbeiters: Latvijā esam realizējuši vairākus nozīmīgus projektus globālās kultūras mantojuma saglabāšanas iniciatīvas ietvaros. Tīrījām strūklakas Rundāles pils dārzā – vienā no nozīmīgākajiem baroka pieminekļiem valstī; skulptūru "Rīgai 800" un pieminekli latviešu strēlniekiem Rīgā. Tāpat tīrījām arī Holokausta upuru piemiņas memoriālu, kur atrodas piemineklis Žanim Lipkem un visiem ebreju glābējiem Latvijā.
– Kā sākās šī kultūras mantojuma tīrīšanas iniciatīva?
Lilija Sedlara: Šī ideja radās jau 1980. gadā. Kopš tā laika esam tīrījuši vairāk nekā 200 kultūras mantojuma objektus visā pasaulē. Tā ir mūsu filozofijas sastāvdaļa – mēs ne tikai pārdodam tehniku, bet arī aktīvi piedalāmies kultūras un vēstures saglabāšanā. Objektu tīrīšanai izmantojam tikai ūdeni zem augsta spiediena, bez ķīmijas, nodrošinot maksimāli saudzīgu pieeju. Un šie projekti vienmēr ir bez maksas – mēs pilsētām dāvinām tīrību.
– Vai jums personīgi ir kāds īpaši mīļš projekts?
Lilija Sedlara: Jā, bijuši daudzi izcili objekti – gan Eiropā, gan Amerikā, gan Āzijā. Desmit gadus vadīju "Kärcher" Ukrainā, un katru gadu tīrījām vienu objektu valstī. Īpaši atmiņā palikusi Potjomkina kāpņu tīrīšana Odesā – tās ir arhitektūras piemineklis un viena no pilsētas ikoniskākajām vietām. Mēs šīs kāpnes tīrījām 2012. gadā uzņēmuma 75. jubilejā.
Potjomkina kāpnes ir monumentāls objekts – 27 metru augstas, ar gandrīz 200 pakāpieniem. Sākumā notīrījām vienu pusi un otru atstājām netīrītu. Tūristi un vietējie redzēja milzīgo atšķirību, daudzi fotografēja, bija pārsteigti vai pat sašutuši. Pēc piecām dienām atgriezāmies un pabeidzām darbu. Tas radīja ļoti spēcīgu vizuālu efektu un kļuva par daļu no mūsu globālās komunikācijas kampaņas ar saukli "Make a Difference". Mēs ar savu piemēru parādām, kā sniegt īstu ieguldījumu un kļūt par pārmaiņu vēstnešiem. Mēs sākam ar sevi.
Lilija Sedlara: Šī ideja radās jau 1980. gadā. Kopš tā laika esam tīrījuši vairāk nekā 200 kultūras mantojuma objektus visā pasaulē. Tā ir mūsu filozofijas sastāvdaļa – mēs ne tikai pārdodam tehniku, bet arī aktīvi piedalāmies kultūras un vēstures saglabāšanā. Objektu tīrīšanai izmantojam tikai ūdeni zem augsta spiediena, bez ķīmijas, nodrošinot maksimāli saudzīgu pieeju. Un šie projekti vienmēr ir bez maksas – mēs pilsētām dāvinām tīrību.
– Vai jums personīgi ir kāds īpaši mīļš projekts?
Lilija Sedlara: Jā, bijuši daudzi izcili objekti – gan Eiropā, gan Amerikā, gan Āzijā. Desmit gadus vadīju "Kärcher" Ukrainā, un katru gadu tīrījām vienu objektu valstī. Īpaši atmiņā palikusi Potjomkina kāpņu tīrīšana Odesā – tās ir arhitektūras piemineklis un viena no pilsētas ikoniskākajām vietām. Mēs šīs kāpnes tīrījām 2012. gadā uzņēmuma 75. jubilejā.
Potjomkina kāpnes ir monumentāls objekts – 27 metru augstas, ar gandrīz 200 pakāpieniem. Sākumā notīrījām vienu pusi un otru atstājām netīrītu. Tūristi un vietējie redzēja milzīgo atšķirību, daudzi fotografēja, bija pārsteigti vai pat sašutuši. Pēc piecām dienām atgriezāmies un pabeidzām darbu. Tas radīja ļoti spēcīgu vizuālu efektu un kļuva par daļu no mūsu globālās komunikācijas kampaņas ar saukli "Make a Difference". Mēs ar savu piemēru parādām, kā sniegt īstu ieguldījumu un kļūt par pārmaiņu vēstnešiem. Mēs sākam ar sevi.
– Vai ir arī tehniski sarežģīti objekti, kuriem ir nepieciešama īpaša pieeja?
Lilija Sedlara: Protams. Piemēram, Kristus statuja Riodežaneiro – ārkārtīgi sarežģīts objekts, pie kura atgriežamies ik pēc 10 gadiem. Vai arī četru ASV prezidentu skulptūras Rašmoras kalnā – to tīrīšana ilga gandrīz gadu. Šādos projektos iesaistās mūsu globālā komanda, notiek materiālu analīze, izmēģinājuma tīrīšana, saskaņošana ar arhitektiem un restauratoriem. Mēs vienmēr piesaistām nozares ekspertus, īpaši, ja strādājam ar arhitektūras pieminekļiem.
– Kādas inovācijas šobrīd ir īpaši aktuālas jūsu uzņēmumā?
Lilija Sedlara: 2025. gadā aktīvi attīstām robotizāciju. Drīzumā laidīsim klajā logu tīrīšanas robotu. Nesen izlaidām robotu-tīrītāju "KIRA", kas jau strādā Rīgas lidostā. Tas ir pilnībā autonoms – pats uzlādējas, tīra, atgriežas bāzē, maina ūdeni. Starp citu, arī "Maxima" veikalu tīkls Latvijā izmanto "Kärcher" tehniku tirdzniecības zāļu uzkopšanai.
Septembrī Berlīnes izstādē prezentēsim vēl divus jaunus robotizētus uzkopšanas iekārtu modeļus. Tas ir mūsu atbildes solis globālajai problēmai – darbaspēka trūkumam, īpaši Eiropā.
Lilija Sedlara: Protams. Piemēram, Kristus statuja Riodežaneiro – ārkārtīgi sarežģīts objekts, pie kura atgriežamies ik pēc 10 gadiem. Vai arī četru ASV prezidentu skulptūras Rašmoras kalnā – to tīrīšana ilga gandrīz gadu. Šādos projektos iesaistās mūsu globālā komanda, notiek materiālu analīze, izmēģinājuma tīrīšana, saskaņošana ar arhitektiem un restauratoriem. Mēs vienmēr piesaistām nozares ekspertus, īpaši, ja strādājam ar arhitektūras pieminekļiem.
– Kādas inovācijas šobrīd ir īpaši aktuālas jūsu uzņēmumā?
Lilija Sedlara: 2025. gadā aktīvi attīstām robotizāciju. Drīzumā laidīsim klajā logu tīrīšanas robotu. Nesen izlaidām robotu-tīrītāju "KIRA", kas jau strādā Rīgas lidostā. Tas ir pilnībā autonoms – pats uzlādējas, tīra, atgriežas bāzē, maina ūdeni. Starp citu, arī "Maxima" veikalu tīkls Latvijā izmanto "Kärcher" tehniku tirdzniecības zāļu uzkopšanai.
Septembrī Berlīnes izstādē prezentēsim vēl divus jaunus robotizētus uzkopšanas iekārtu modeļus. Tas ir mūsu atbildes solis globālajai problēmai – darbaspēka trūkumam, īpaši Eiropā.
– Vai plānojat jaunu produktu ražošanu Latvijā?
Lilija Sedlara: Jā, un tas mūs īpaši priecē. Esam investējuši rūpnīcā netālu no Rīgas, Jelgavā – "Kärcher Technology Latvia". Rūpnīca darbojas jau divus gadus, tur strādā 350 cilvēki, un mēs plānojam izaugsmi. Tur ražojam uzkopšanas tehniku pašvaldībām. Daļa ražošanas ir pārcelta no Vācijas – piemēram, no 2026. gada janvāra portālveida mazgātavas pilnībā tiks ražotas šeit. Tas ir nozīmīgs solis reģionam un piemērs tam, kā Austrumeiropa kļūst par kompetenču centru.
– Kā klienti uztver pāreju no "Made in Germany" uz "Made in Latvia"?
Lilija Sedlara: Agrāk "Made in Germany" bija ļoti nozīmīgs marķējums. Šobrīd arvien lielāku nozīmi iegūst kopīgā Eiropas kvalitāte. Varu droši teikt – Latvijas inženieri nav sliktāki par vācu kolēģiem. Vācijā mums ir milzīgs pētniecības un attīstības centrs ar vairāk nekā 600 inženieriem, bet arī Jelgavā strādā augsti kvalificēti speciālisti. Mēs ne tikai pārvietojam ražošanu, bet arī attīstām zināšanas, kompetences un nākotni.
– Kā ir ar ekoloģisko pusi – kas notiek ražošanas aizkulisēs?
Lilija Sedlara: Jau no paša sākuma mūsu mērķis ir bijis mazināt ietekmi uz vidi. Ražošanā izmantojam arī pārstrādātus materiālus. Piemēram, mazgātāju korpusu atkritumus mēs pārstrādājam un no tiem izgatavojam galdus, kas tiek izmantoti rūpnīcās. Tā nav tikai vienreizēja kampaņa, tā ir ilggadēja, pastāvīga pieeja.
Tāpat cenšamies maksimāli atkārtoti izmantot ūdeni – daudzās stacionārajās mazgātavās ūdens tiek attīrīts un izmantots atkārtoti. Tā ir vesela sistēma, kas iekļauta ražošanas procesos – ūdens tiek attīrīts pazemes rezervuāros un atgriezts apritē, lai mums nebūtu jāpatērē tīrs ūdens no dabas resursiem.
Lilija Sedlara: Jā, un tas mūs īpaši priecē. Esam investējuši rūpnīcā netālu no Rīgas, Jelgavā – "Kärcher Technology Latvia". Rūpnīca darbojas jau divus gadus, tur strādā 350 cilvēki, un mēs plānojam izaugsmi. Tur ražojam uzkopšanas tehniku pašvaldībām. Daļa ražošanas ir pārcelta no Vācijas – piemēram, no 2026. gada janvāra portālveida mazgātavas pilnībā tiks ražotas šeit. Tas ir nozīmīgs solis reģionam un piemērs tam, kā Austrumeiropa kļūst par kompetenču centru.
– Kā klienti uztver pāreju no "Made in Germany" uz "Made in Latvia"?
Lilija Sedlara: Agrāk "Made in Germany" bija ļoti nozīmīgs marķējums. Šobrīd arvien lielāku nozīmi iegūst kopīgā Eiropas kvalitāte. Varu droši teikt – Latvijas inženieri nav sliktāki par vācu kolēģiem. Vācijā mums ir milzīgs pētniecības un attīstības centrs ar vairāk nekā 600 inženieriem, bet arī Jelgavā strādā augsti kvalificēti speciālisti. Mēs ne tikai pārvietojam ražošanu, bet arī attīstām zināšanas, kompetences un nākotni.
– Kā ir ar ekoloģisko pusi – kas notiek ražošanas aizkulisēs?
Lilija Sedlara: Jau no paša sākuma mūsu mērķis ir bijis mazināt ietekmi uz vidi. Ražošanā izmantojam arī pārstrādātus materiālus. Piemēram, mazgātāju korpusu atkritumus mēs pārstrādājam un no tiem izgatavojam galdus, kas tiek izmantoti rūpnīcās. Tā nav tikai vienreizēja kampaņa, tā ir ilggadēja, pastāvīga pieeja.
Tāpat cenšamies maksimāli atkārtoti izmantot ūdeni – daudzās stacionārajās mazgātavās ūdens tiek attīrīts un izmantots atkārtoti. Tā ir vesela sistēma, kas iekļauta ražošanas procesos – ūdens tiek attīrīts pazemes rezervuāros un atgriezts apritē, lai mums nebūtu jāpatērē tīrs ūdens no dabas resursiem.
– Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi, lai biznesa pasaule iesaistās kultūras mantojuma saglabāšanā?
Lilija Sedlara: Tāpēc, ka tā ir mūsu kopīgā atbildība. Mēs ar to nodarbojamies jau sen un uzskatām sevi par inovatoriem ne tikai tehnoloģijās, bet arī sociālajā jomā. Priecē, ka arvien vairāk uzņēmumu iet šo ceļu un realizē sociālus un vides projektus. Vēlos uzsvērt, ka mums tas nav modes trends – tā ir daļa no mūsu DNS. Mēs ticam, ka biznesam ir jābūt sociāli aktīvam. Ja gribam saglabāt nākotni, jārūpējas par pagātni.
Lilija Sedlara: Tāpēc, ka tā ir mūsu kopīgā atbildība. Mēs ar to nodarbojamies jau sen un uzskatām sevi par inovatoriem ne tikai tehnoloģijās, bet arī sociālajā jomā. Priecē, ka arvien vairāk uzņēmumu iet šo ceļu un realizē sociālus un vides projektus. Vēlos uzsvērt, ka mums tas nav modes trends – tā ir daļa no mūsu DNS. Mēs ticam, ka biznesam ir jābūt sociāli aktīvam. Ja gribam saglabāt nākotni, jārūpējas par pagātni.
“
Latvija ir ļoti tīra valsts, un tīrs ir tur, kur tīra, kopj, rūpējas. Tāpēc mēs ar lepnumu sakām – "Kärcher" palīdz padarīt Latviju vēl tīrāku.
Arnis Arbeiters: Mēs patiesi ticam, ka biznesam nevajadzētu sekot tikai komerciāliem mērķiem. Dalība šādos projektos palīdz ne tikai saglabāt vēsturiskos objektus, bet arī stiprina saikni ar vietējo sabiedrību. Turklāt mūsu komandai pilsētvides objektu tīrīšana vienmēr ir priecīgs notikums – kolēģi no dažādām nodaļām labprāt piedalās un vēlas pielikt arī savu roku pie tīrīšanas.
Jau pavisam drīz, jūnijā, plānojam tīrīt vēl vienu objektu – Rīgas Rātslaukumā esošo Rolanda statuju. Man personīgi ļoti nozīmīgs bija projekts Liepājā – pagājušā gada jūnijā mēs kopā ar komandu tīrījām pieminekli bojāgājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem, pazīstamu kā "Vēja māte". Strādāt augstumā, uz pacēlājiem, bija gan tehniski sarežģīti, gan emocionāli izteiksmīgi. Redzēt, kā atdzimst piemineklis, pret kuru vietējiem iedzīvotājiem ir īpaša attieksme – tas iedvesmo.
Jau pavisam drīz, jūnijā, plānojam tīrīt vēl vienu objektu – Rīgas Rātslaukumā esošo Rolanda statuju. Man personīgi ļoti nozīmīgs bija projekts Liepājā – pagājušā gada jūnijā mēs kopā ar komandu tīrījām pieminekli bojāgājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem, pazīstamu kā "Vēja māte". Strādāt augstumā, uz pacēlājiem, bija gan tehniski sarežģīti, gan emocionāli izteiksmīgi. Redzēt, kā atdzimst piemineklis, pret kuru vietējiem iedzīvotājiem ir īpaša attieksme – tas iedvesmo.
