Ko mums stāsta meža "asins analīzes" jeb monitorings. Skaidro pētnieki
Ko mums stāsta meža "asins analīzes" jeb monitorings. Skaidro pētnieki
Foto: Privātais arhīvs/DELFI
Teksts: Līga Švāne
Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā uzsāka nacionālo meža monitoringu, kas ne tikai sniedz ļoti vērtīgus datus par koksnes resursiem, meža ražību un veselību, bet arī dod iespēju ticami veidot meža prognozes un modelēt, kāds tas būs nākotnē. Latvija bieži tiek dēvēta par mežu zemi, un, ja saimniekosim gudri un atbildīgi, šo titulu varēsim turpināt sev piedēvēt arī pēc 50 un 100 gadiem.
Nacionālo meža monitoringu veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (LVMI "Silava"). Sākotnēji tika veikts tikai meža koksnes resursu monitorings, taču šobrīd monitorē arī gaisa piesārņojuma ietekmi uz mežu, bīstamāko meža slimību un kaitēkļu izplatību, briežu dzimtas dzīvnieku nodarītos bojājumus, kā arī meža bioloģisko daudzveidību.
Dažādās vietās visā Latvijas teritorijā ir mežaudžu objekti, kuros tiek veikti instrumentāli precīzi mērījumi. Šo dažādo monitoringa aktivitāšu rezultāti tiek publicēti institūta mājaslapā www.silava.lv, un tie ir brīvi pieejami ikvienam interesentam.
Uzskatāmi dati, kā mainās mežs
Jurģis Jansons, LVMI "Silava" direktors
"Latvijā ir mazliet vairāk nekā 16 000 parauglaukumu, kur paņemt "asins analīzes" un uzzināt, kā jūtas viss organisms jeb mežs. Katrs parauglaukums ir 500 m² liels, un tajos atbilstoši metodikai tiek mērīts katrs koks, aprēķinot kokaudzes rādītājus, piemēram, vidējo caurmēru, augstumu un virsaugstumu. Ne visos parauglaukumos aug koki – Latvijā ir arī lauksaimniecības zemes, iekšējie ūdeņi un apbūve. Bet kāds meža koks, ko mērīt, ir vismaz 12 tūkstošos parauglaukumu," stāsta LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons.
Jansons piebilst – parauglaukumi ir slepeni, neviens zemes īpašnieks par tiem nezina, tāpēc nevar ietekmēt monitoringa rezultātus. Ik pēc pieciem gadiem ikviens parauglaukums tiek apsekots un tajā augošie koki pārmērīti. Tādējādi iegūst zināšanas par koku augšanu un meža resursu bilanci, kas zinātniekiem sniedz iespēju veidot prognožu modeļus un modelēt meža nākotni.
Monitorings sniedz milzīgu informācijas apjomu, kas ļauj analizēt meža platības un struktūras izmaiņas dažādos koku augšanas un mežsaimniecības apstākļos, izzināt koksnes resursu dinamiku, mežaudžu bojājumus un atmirušās koksnes apjomu, kā arī sekot līdzi cilvēku izmantotās koksnes apmēriem. Zinātnieki var atbildēt uz teju katru jautājumu par Latvijas mežu – vajag tikai tos uzdot.
Jansons piebilst – parauglaukumi ir slepeni, neviens zemes īpašnieks par tiem nezina, tāpēc nevar ietekmēt monitoringa rezultātus. Ik pēc pieciem gadiem ikviens parauglaukums tiek apsekots un tajā augošie koki pārmērīti. Tādējādi iegūst zināšanas par koku augšanu un meža resursu bilanci, kas zinātniekiem sniedz iespēju veidot prognožu modeļus un modelēt meža nākotni.
Monitorings sniedz milzīgu informācijas apjomu, kas ļauj analizēt meža platības un struktūras izmaiņas dažādos koku augšanas un mežsaimniecības apstākļos, izzināt koksnes resursu dinamiku, mežaudžu bojājumus un atmirušās koksnes apjomu, kā arī sekot līdzi cilvēku izmantotās koksnes apmēriem. Zinātnieki var atbildēt uz teju katru jautājumu par Latvijas mežu – vajag tikai tos uzdot.
Šobrīd iegūtā informācija lauž mītu, ka stādītajās mežaudzēs bioloģiskā daudzveidība ir mazāka, – patiesībā mežaudzēs, kas cēlušās no sēklu plantācijām, koku ģenētiskā daudzveidība ir vismaz tikpat bagāta kā rezervātos.
Būtiski, ka jau vairāk nekā desmit gadus tiek veikts arī mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitorings, kas ļauj operatīvi iegūt informāciju par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību. Te jāizceļ egļu astoņzobu mizgrauzis, kas apdraud lielās egļu audzes. Ievāktie dati palīdz saprast, kā mazināt egļu kaitnieka tālāko izplatību un minimizēt riskus meža audzēšanā. Savukārt bioloģiskās daudzveidības monitorings ļauj sekot līdzi meža ekosistēmas izmaiņām.
"2024. gadā pabeidzām meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pirmo piecgadi. Monitoringā tiek vērtētas ne tikai dažādas dzīvotnes un veģetācija, tostarp sūnas un ķērpji, bet arī mežs ģenētiskā līmenī – ģenētiskais resurss mežaudzēs un meža koku sēklu plantācijās," skaidro Jansons.
Dati liecina, ka bioloģiskā daudzveidība Latvijas mežos ir visai augsta, bet nākotnes mērījumi ļaus ar skaitļiem apliecināt, vai tā palielinās vai samazinās. Latvijas meža daudzveidību veicina teju gadsimtu piemērotā Latvijas mežsaimniecības prakse. Šobrīd iegūtā informācija lauž mītu, ka stādītajās mežaudzēs bioloģiskā daudzveidība ir mazāka, – patiesībā mežaudzēs, kas cēlušās no sēklu plantācijām, koku ģenētiskā daudzveidība ir vismaz tikpat bagāta kā rezervātos.
"2024. gadā pabeidzām meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pirmo piecgadi. Monitoringā tiek vērtētas ne tikai dažādas dzīvotnes un veģetācija, tostarp sūnas un ķērpji, bet arī mežs ģenētiskā līmenī – ģenētiskais resurss mežaudzēs un meža koku sēklu plantācijās," skaidro Jansons.
Dati liecina, ka bioloģiskā daudzveidība Latvijas mežos ir visai augsta, bet nākotnes mērījumi ļaus ar skaitļiem apliecināt, vai tā palielinās vai samazinās. Latvijas meža daudzveidību veicina teju gadsimtu piemērotā Latvijas mežsaimniecības prakse. Šobrīd iegūtā informācija lauž mītu, ka stādītajās mežaudzēs bioloģiskā daudzveidība ir mazāka, – patiesībā mežaudzēs, kas cēlušās no sēklu plantācijām, koku ģenētiskā daudzveidība ir vismaz tikpat bagāta kā rezervātos.
Mežs skaitļos un nākotnes prognozēs
Guntars Šņepsts, LVMI "Silava" meža prognožu sistēmas vadītājs
Mežainums Latvijas pirmās brīvvalsts laikā cilvēku saimnieciskās darbības dēļ valsts teritorijā bija sarucis līdz 27%. Gan pēc Otrā pasaules kara, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mežu platības pieauga, un nu jau vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Šobrīd izplatītākās mežos ir bērzu audzes, bet otrajā vietā stabili ierindojas priežu audzes, kam seko egļu audzes.
Pēdējos divdesmit gados augošu koku krājas apjoms mežā ir pieaudzis, un šobrīd tas ir 671,5 miljoni kubikmetru. Vidējais mežaudžu vecums ir 48,6 gadi. Salīdzinājumam – pēc Valsts meža dienesta informācijas, 2000. gadā kopējā koksnes krāja bija "tikai" 546 miljoni kubikmetru.
Pēdējo piecu gadu dati liecina, ka cilvēki gadā nocērt vai nozāģē un pēc tam secīgi atjauno 1,3–1,5% no meža platības. Krājas jeb koksnes daudzuma ziņā tie ir ap 19,7 miljoniem kubikmetru. Šajā skaitlī ietverts ne tikai saražotās apaļkoksnes sortiments, bet arī nelikvīdais – koku miza un galotnes, bojātā vai trupējusī stumbra daļa, ko nereti pamet mežā, utt. Taču gadā izaug gandrīz 25 miljoni kubikmetru. Kā norāda LVMI "Silava" meža prognožu sistēmas vadītājs Guntars Šņepsts, zinātnē balstīta ilgtspējīga mežsaimniecība palīdz izaudzēt vairāk par nocirsto.
Pēdējos divdesmit gados augošu koku krājas apjoms mežā ir pieaudzis, un šobrīd tas ir 671,5 miljoni kubikmetru. Vidējais mežaudžu vecums ir 48,6 gadi. Salīdzinājumam – pēc Valsts meža dienesta informācijas, 2000. gadā kopējā koksnes krāja bija "tikai" 546 miljoni kubikmetru.
Pēdējo piecu gadu dati liecina, ka cilvēki gadā nocērt vai nozāģē un pēc tam secīgi atjauno 1,3–1,5% no meža platības. Krājas jeb koksnes daudzuma ziņā tie ir ap 19,7 miljoniem kubikmetru. Šajā skaitlī ietverts ne tikai saražotās apaļkoksnes sortiments, bet arī nelikvīdais – koku miza un galotnes, bojātā vai trupējusī stumbra daļa, ko nereti pamet mežā, utt. Taču gadā izaug gandrīz 25 miljoni kubikmetru. Kā norāda LVMI "Silava" meža prognožu sistēmas vadītājs Guntars Šņepsts, zinātnē balstīta ilgtspējīga mežsaimniecība palīdz izaudzēt vairāk par nocirsto.
"Meža monitorings ļauj ielūkoties arī nākotnes prognozēs. Lai gan ir daudz mainīgo un neparedzamo apstākļu, scenārijā, kad cilvēki saimnieko mērķtiecīgi un gudri, augošu koku krājas apjoms mežā palielināsies un tie būs ražīgāki. Viens no ieteikumiem – mežaudzes savlaicīgi un intensīvāk kopt jaunībā, bet vecumā, tuvojoties galvenās cirtes brīdim, kopšanas cirtes veikt mazāk intensīvi vai pavisam atlikt," norāda Šņepsts.
Saimniekot gudri
Lielu artavu tajā, kas ir mērķtiecīga, pārdomāta mežsaimniecība, savulaik devis latviešu mežzinātnieks, mežkopis un meža ekologs Pēteris Zālītis. Viņa plašās zināšanas par meža apsaimniekošanu divtūkstošo gadu sākumā izdevās ieviest praksē valsts mežos, bet vēlāk – arī privātajā sektorā, sākumā ar noteikumu bardzību, vēlāk – ar motivācijas un valsts atbalsta mehānismiem.
"Vecā skola" pagājušajā gadsimtā paredzēja, ka mežos koki ir jāstāda maksimāli biezi, taču Zālītis pauda nostāju, ka jaunībā rets mežs pieaugušā vecumā ir biezs un ražīgs. Sākotnēji viņa vadlīnijas izpelnījās pretestību, taču mūsdienās redzam, ka šī prakse sevi ir attaisnojusi un pierādījusi kā efektīvu saimniekošanas veidu. Gadsimta sākumā veiktie mežkopības darbi sekmējuši 20–30 gadus veco mežaudžu krājas pieaugumu uz hektāra palielinājumu par 30%.
"Pateicoties Pētera zināšanām, izdevās lauzt vecos aizspriedumus, tādēļ arī mūsdienās tiek veicināta oglekļa piesaiste, kas tieši atkarīga no koksnes pieauguma," nesen aizsaulē aizgājušo kolēģi piemin Jansons.
"Vecā skola" pagājušajā gadsimtā paredzēja, ka mežos koki ir jāstāda maksimāli biezi, taču Zālītis pauda nostāju, ka jaunībā rets mežs pieaugušā vecumā ir biezs un ražīgs. Sākotnēji viņa vadlīnijas izpelnījās pretestību, taču mūsdienās redzam, ka šī prakse sevi ir attaisnojusi un pierādījusi kā efektīvu saimniekošanas veidu. Gadsimta sākumā veiktie mežkopības darbi sekmējuši 20–30 gadus veco mežaudžu krājas pieaugumu uz hektāra palielinājumu par 30%.
"Pateicoties Pētera zināšanām, izdevās lauzt vecos aizspriedumus, tādēļ arī mūsdienās tiek veicināta oglekļa piesaiste, kas tieši atkarīga no koksnes pieauguma," nesen aizsaulē aizgājušo kolēģi piemin Jansons.
Arī bioloģiskā daudzveidība Latvijas mežos ir tik augsta, pateicoties mežsaimniecības praksei, kas Eiropas izpratnē varētu pat šķist nedaudz vecmodīga. Latvijā tiek izmantota mazo – vidēji 1–2 hektārus lielu – cirsmu saimniecība, galvenās cirtes apjomu piesardzīga plānošana, kā arī mērķtiecīgi veidotas plašas dabas aizsardzības teritorijas. Ja konsekventi tiks ņemti vērā zinātnieku ieteikumi, mums ne tikai izdosies palielināt koksnes apjomus, bet arī neizzudīs vecie meži.
Gan Jansons, gan Šņepsts Latvijā mežsaimniecībai paredzētajos mežos iesaka turpināt mazo cirsmu praksi, bet "nemāžoties" ar izlases cirtēm, kas ir ne tikai nenoturīgas, bet arī vizuāli nepievilcīgas. "Izlasē parasti izzāģē labākos kokus un atstāj sliktākos. Tā ir visai kļūdaina pieeja. Bet, protams, nevienam meža īpašniekam nav liegts zāģēt atsevišķus kokus, vilkt tos ārā no meža ar zirdziņu vai mazu traktoriņu un izmantot tos savā saimniecībā vai mēģināt pārdot," piebilst Jansons.
Tāpat abi eksperti iesaka arī turpmāk orientēt kokrūpniecību uz baļķi jeb resno apaļkoku, no kura var izgatavot finieri vai zāģmateriālus koka konstrukcijām un citiem produktiem. Otra alternatīva būtu biomasas audzēšana īsas aprites kokaudzēs, kas Latvijā savulaik pat izmantota, kad Slokā darbojās celulozes fabrika. Tomēr šis modelis neieviesās.
Tāpat abi eksperti iesaka arī turpmāk orientēt kokrūpniecību uz baļķi jeb resno apaļkoku, no kura var izgatavot finieri vai zāģmateriālus koka konstrukcijām un citiem produktiem. Otra alternatīva būtu biomasas audzēšana īsas aprites kokaudzēs, kas Latvijā savulaik pat izmantota, kad Slokā darbojās celulozes fabrika. Tomēr šis modelis neieviesās.
Vēl viens būtisks faktors – valstiskā līmenī būtu jādomā par atbalstu pakāpeniskajām cirtēm, lai neveidotos situācijas, kad absurdi ierobežojumi liedz izmantot īpašniekiem adekvātas mežkopības metodes.
Lai nākotnes mežs būtu vitāls un ražīgs, neiztikt bez atjaunošanas un kopšanas. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka visiem īpašniekiem mežs obligāti jāatjauno ar stādmateriālu. Ir vietas, kur tam jāļauj atjaunoties pašam, piemēram, ļoti interesanta, ātri augoša koku suga ir baltalksnis, un būtu maldīgi to dēvēt par nezāli un mudināt cilvēkus visur stādīt tikai eglītes.
"Mazās cirsmas, baļķis, mērķtiecīga mežkopība – meža atjaunošana un kopšana, un, protams, arī bioloģiskā daudzveidība, kas caurvij saimnieciskos mežus," ražīga nākotnes meža stūrakmeņus ieskicē "Silavas" pārstāvji.
"Mazās cirsmas, baļķis, mērķtiecīga mežkopība – meža atjaunošana un kopšana, un, protams, arī bioloģiskā daudzveidība, kas caurvij saimnieciskos mežus," ražīga nākotnes meža stūrakmeņus ieskicē "Silavas" pārstāvji.
Audzēt mērķtiecīgi
Ģirts Abizārs, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Meža resursu pārvaldības direktors
LVM izmanto meža zinātnē un praktiskajā darbā gūtās atziņas, lai nodrošinātu veselu, kvalitatīvu un vērtīgu meža resursu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem tagad un nākotnē. "Raugoties uz aizvadītajiem 25 gadiem meža darbos un sasniegtajiem rezultātiem, esam pārliecinājušies, ka ieguldītais darbs atmaksājas. Pamatā tam ir selekcionētu augstas kvalitātes stādu izmantošana un stādīšana, atbilstoši sagatavota augsne, koku savstarpējā attāluma ievērošana, radot augšanai nepieciešamo telpu lapotnei un saknēm, zāles un krūmu pļaušana pirmajos gados, savlaicīga retināšana turpmākajos gados," stāsta Ģirts Abizārs, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Meža resursu pārvaldības direktors.
Pateicoties selekcijas efektam, palielinās izdzīvošanas iespējas jaunajiem meža stādiem pirmajos gados, tiek panākta labāka jauno koku izturība un ātrāka augšana gan augstumā, gan resnumā. Pirmo komerciāli izmantojamo koksnes ražu kopšanas cirtēs šodien priežu jaunaudzēs jau varam gūt pie 9–11 m koku augstuma sasniegšanas, egļu mežaudzēs pie 12 m, bērzu mežaudzēs pie 14–16 m. Ja agrāk līdz pirmajai komerciālajai retināšanai bija jāgaida vairāk nekā 30 gadi, tad šodien tie jau ir 18–25 gadi.
Pateicoties selekcijas efektam, palielinās izdzīvošanas iespējas jaunajiem meža stādiem pirmajos gados, tiek panākta labāka jauno koku izturība un ātrāka augšana gan augstumā, gan resnumā. Pirmo komerciāli izmantojamo koksnes ražu kopšanas cirtēs šodien priežu jaunaudzēs jau varam gūt pie 9–11 m koku augstuma sasniegšanas, egļu mežaudzēs pie 12 m, bērzu mežaudzēs pie 14–16 m. Ja agrāk līdz pirmajai komerciālajai retināšanai bija jāgaida vairāk nekā 30 gadi, tad šodien tie jau ir 18–25 gadi.
Mērķtiecīga koku audzēšana ir ilgtermiņa ieguldījums izvirzīto klimata mērķu sasniegšanā un meža vērtības palielināšanā, jo lielāko iespējamo koksnes apjoma pieaugumu un CO2 piesaisti varam sasniegt īsākā laika periodā.
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Inga Čujevska
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Poča
