Katrā maltītē – sezonālas un jaunas garšas
Kā izvēlēties un uzglabāt gudri?
Ja tavas ikdienas maltītes ir drīzāk vienmuļas nekā atklājēja cienīgas – laiks to mainīt! Gaļas un piena produktu iekļaušana ikdienas ēdienreizēs ir mazākais izaicinājums. Daudz grūtāk reizēm sokas ar svaigu dārzeņu, augļu, zivju un graudaugu produktu dažādošanu. Kā ļauties eksperimentiem, izvēlēties daudzveidīgi un sezonāli un vislabāk uzglabāt?
Lai parūpētos, ka ikdienas ēdienkarte ir tiešām daudzveidīga un sabalansēta, jāpadomā par visām produktu grupām. Pēc tā sauktā šķīvja principa dārzeņiem un augļiem jābūt pusei no ēdamtrauka, ceturtdaļu atvēlot olbaltumvielu avotam, ceturtdaļu ogļhidrātu avotam, bet vidū tējkarotes lielumā vieta taukus saturošiem produktiem. Dienā apēst divas saujas augļu un divas saujas dārzeņu – tas ir izaicinājums, ja gribam tiešām dažādot šķīvja saturu.
Atgriezies pie saknēm un meklē jaunus vitamīnus
Visa gada garumā katrā pamatēdienā izmantot kartupeļus vai dienas augļu tiesu nokost banānos, protams, nav aizliegts. Taču tas skan diezgan garlaicīgi, piekritīsiet? Krietni interesantāk ir maltītes papildināt ar jauniem, ne mazāk gardiem vai pat vēl gardākiem produktiem.
"Visbiežāk draugiem iesaku kaut reizi nedēļā veikala groziņā ielikt kaut ko, ko ierasti nepērc, – nereti tie ir kādi sakņaugi, piemēram, pastinaks, veselas svaigas bietes, vēl neizmēģināti salāti vai interesants ķirbis."
Zane Grēviņa jeb Našķoties Zane
kulinārijas blogere un "Rimi" garšu gide
Dārzeņi, augļi, zivis, pākšaugi un citi produkti, kas raksturīgi mūsu platuma grādiem, būs visvērtīgākie un vieglāk pieejamie. Tā vietā, lai zivju vitrīnā lūkotos pēc laša, vērts ik pa laikam atgriezties pie "vecmāmiņu" laika zivīm, ko agrāk baudīja gardu muti, – siļķes, brētliņām, šprotēm, svaigiem asariem, līdakām u. c. Apelsīnus vai mango, kas atvesti no tālām zemēm, tikpat labi var aizstāt ar Latvijā audzētiem smiltsērkšķiem, jāņogām, upenēm un citām odziņām. Bet persiki un nektarīni lai paiet nostāk – dažādu šķirņu plūmes būs vēl jo sulīgākas, jo augušas tepat.

Bieži vien par maz novērtējam arī fermentētos produktus – stilīgos austrumnieku kimči kāpostus var ēst, bet mūsu pašu skābētie kāposti ar burkāniem ir vēl jo gardāki un izdevīgāki maciņam. Eksotiskās lēcas zupām un sautējumiem piešķir tumīgumu, bet tikpat labs olbaltumvielu avots ir arī šķeltie zirņi.
Līdzīgi varam paraudzīties arī uz dažādiem graudaugu produktiem. Kvinoja, kuskuss, bulgurs, amarants un citi ir burvīga bāze salātiem vai papildinājums dārzeņiem un gaļai. Tomēr nereti piemirstam klasiskas vērtības – miežu grūbas un putraimus var pievienot zupām un putrām, tāpat arī prosu un tās produktus, bet rudzu, auzu un kviešu klijas papildinās brokastu jogurtu.
"Superproduktu mums ir daudz! Piemēram, tik ļoti populāro čia sēklu alternatīva ir mūsu pašu kaņepju sēklas. Tās lobītas iespējams pievienot ne tikai putrām, bet arī desertiem – samaltas sēklas piešķir patīkamu kraukšķi un riekstainu garšu. Kvinoja ir garšīga un veselīga, bet vienlīdz labi ir mūsu pašu griķi. Arī saldā kartupeļa jeb batātes vietā nereti ēdienos var pievienot burkānus – pēc krāsas, struktūras un arī garšas būs nedaudz līdzīgi."
Zane Grēviņa jeb Našķoties Zane
kulinārijas blogere un "Rimi" garšu gide
Savukārt tiem, kas ikdienā tiešām bagātīgi savā ēdienkartē iekļauj vietējo produkciju, būs pretējs ieteikums – regulāri pamēģināt kādas citas valsts virtuves produktus! Aizvietot griķus ar bulguru, pētersīļu vietā dot iespēju koriandram, kabača vietā sacept baklažānu, kā arī no sirds izpētīt augļu un ogu stendus veikalā.
Kā izsekot – ir sezonas produkts vai nav?
Patiesību sakot, pēc aktuālajiem produktiem konkrētajā nedēļā nav tālu jāmeklē – to pateiks priekšā veikala plaukti vai pārdevēju piedāvājums tirgū. Dārzeņiem un augļiem, kas ir pašā sezonas plaukumā, vienmēr būs ne tikai kvalitatīvāks piedāvājums, bet arī cena – patīkamāka. Tikai loģiski, ka ziemā zemenes, mellenes un citas ogas būs dārgas un ne tik saldas kā pavasara beigās un vasaras sākumā, kad sākusies to sezona.
Kas ir sezonā pateiks priekšā arī "Rimi" iknedēļas buklets – tajā redzēsi augļu un dārzeņu nedēļas piecnieku. Šajā piedāvājumā vienmēr ir sezonāli gardākie un izdevīgākie produkti.
Kad sākas vietējo dārzeņu, augļu un ogu pieejamība?
  • Maijs – rabarberi, lapu salāti, lociņi, redīsi.
  • Jūnijs – zemenes, tomāti, gurķi, garšaugi, lapu salāti.
  • Jūlijs – upenes, jāņogas, ķirši, ērkšķogas, jaunie kāposti, kabači, ķiploki, zirņi.
  • Augusts – bietes, puravi, cūku pupas, patisoni, plūmes, brūklenes, mellenes, smiltsērkšķi, avenes.
  • Septembris – kartupeļi, burkāni, sīpoli, ķirbji, kāļi, rutki, kātu selerijas, āboli, bumbieri, dzērvenes, cidonijas.
Uzglabā gudri, lai ilgāk svaigi
Kad pārbrauc no veikala vai tirgus ar pilniem tīkliņiem svaigu produktu, svarīgi visu pareizi uzglabāt, lai nesabojājas jau nākamajā dienā. Piemēram, vēl vasaras sākumā daudzviet nopērkamos sparģeļus pirms ēšanas var atsvaidzināt, ja tiem nogriež galus un ieliek traukā ar ūdeni gluži kā ziedus, iesaka Zane Grēviņa. Sparģeļi "sadzersies" ūdeni, ledusskapja vēsajā gaisā atžirgs un būs pavisam kraukšķīgi.
"Bieži mēdzu izvēlēties zaļumus podiņos, jo tos iespējams ilgāk uzglabāt, turklāt no viena podiņa iegūt vairāk zaļumu, audzēšanu paturpinot virtuvē uz palodzes, bet pēcāk pārstādot dārziņā. Svarīgi zināt, ka ne visam īstā vieta ir ledusskapī, – tajā ierasti neuzglabā, piemēram, tomātus, jo aukstumā to garša kļūst neizteiksmīga."
Zane Grēviņa jeb Našķoties Zane
kulinārijas blogere un "Rimi" garšu gide
Ogas svarīgi pirms likšanas ledusskapī rūpīgi nomazgāt, arī tad tās ilgāk ir svaigas. Maza nianse – trauciņā zem ogām paklāj papīra dvieļa loksni, kas uzsūks lieko mitrumu un aizkavēs bojāšanos. Bet grieztie garšaugi saglabāsies ilgāk zaļi un svaigi, ja tos vai nu ietīsi samitrinātā papīra dvieļa loksnē, vai arī ieliksi stāvā traukā vai glāzē ar ūdeni.

Vienmēr vērts izpētīt, ko priekšā saka ledusskapis. Dārzeņu un augļu lādes paredzētas tieši šiem produktiem, jo atrodas ledusskapja vēsākajā vietā. Ja sakņaugiem – kartupeļiem, bietēm, burkāniem – pieejams vēss un tumšs pagrabs, ideāli! Tiem augļiem, kurus grasies apēst pāris dienu laikā, būs gana labi augļu groziņā iekštelpās. Bet sīpolus un ķiplokus turi sausā un tumšā vietā, lai nesapūst.
"Manuprāt, visērtākā un slinkākā sezonālo produktu uzglabāšanas metode ir saldēšana. Tomātus iespējams sasaldēt, ja iepriekš novāra, un pēcāk tos var pievienot dažādiem ēdieniem atlaidinātus. Garšaugus iespējams sablendēt ar olīveļļu, aplietus ar aromātisko eļļu, sasaldēt ledus kubiņu formā un pievienot pēc nepieciešamības dažādiem ēdieniem. Čaklākos sezonālo gardumu gatavotājus noteikti nebiedēs ogas un augļus pārvērst garšīgos čatnijos, ievārījumos un sīrupos. Taču dārzeņus – sagatavojot konservētos salātus burciņās. Arvien lielāku popularitāti pēdējos gados iegūst arī augļu un dārzeņu žāvēšana, to var paveikt cepeškrāsnī, izmantojot speciālu žāvētāju, vai karstā gaisa fritierī."
Zane Grēviņa jeb Našķoties Zane
kulinārijas blogere un "Rimi" garšu gide
Apzināta vietējo un sezonālo produktu izvēlēšanās ļauj ne tikai padarīt ikdienas maltītes uztura ziņā vērtīgākas un krāsainākas, bet arī ietaupīt! Sezonas karstumā atsevišķiem produktiem ir ļoti labas cenas – izmanto to, lai sagādātu labumus arī ziemas mēnešiem, un ledusskapī vienmēr būs vasaras vitamīnu deva.
Projekts sadarbībā ar:
Teksts
Anna Krastiņa, Ketija Nuķe-Osīte, Kristīne Melne
Foto
Shutterstock, privātais arhīvs
Redaktors
Kristīne Melne
Dizains
Inga Čujevska
Projekta vadība
Signija Caune
PĀRDOŠANAS PROJEKTU VADĪTĀJA
Ieva Virziņa
Made on
Tilda