Latvijā interese par darbatvaļinājuma sniegtajām iespējām strauji pieaug, un to izrāda gan ārvalstu speciālisti, gan vietējie uzņēmumi. Tajā pat laikā šo modeli apvij arī dažādi aizspriedumi. Viens no izplatītākajiem – ka darbinieks, esot ārvalstīs, pilnvērtīgi neveic savus pienākumus. Eksperte uzsver – šajā jomā ļoti būtiska ir vienošanās starp vadītāju un darbinieku un vadītāja spēja novērtēt darba rezultātu gan klātienes, gan attālinātā darba modelī.

Piemēram, laika zonu atšķirību dēļ vēlams noteikt aktīvās sadarbības stundas, kurās katram ir jābūt sasniedzamam. "Mūsu gadījumā šīs stundas ir noteiktas no pulksten 10.00 līdz 16.00. Savukārt pārējās darba stundas var tikt pielāgotas laika zonai un darbiem, kas konkrētajā dienā jāpaveic," pieredzē dalās Bruģe.

Ja kolēģis vēlas ilgstošāku periodu strādāt no ārvalstīm, vadītāja uzdevums ir izvērtēt, kā un vai šis modelis ietekmēs komandas sadarbību, kā arī darba izpildes kvalitāti un rezultātu. Ir svarīgi gan ar vadītāju, gan pārējo komandu skaidri izrunāt un vienoties par savstarpējiem sadarbības principiem laikā, kamēr tiek izmantota darbatvaļinājuma iespēja. Jāpārliecinās, ka arī pārējā komanda šādu darba modeli atbalsta un tas nerada neērtības vai papildu noslodzi citiem kolēģiem.

Brīvība un atbildība ir divi būtiski stūrakmeņi, uz kuriem balstās darbatvaļinājuma modelis. Uzņēmuma noteikto vadlīniju ietvaros darbiniekam tiek dota brīvība, kā viņš ikdienā organizē savu darbu, bet svarīgākais, protams, ir paveiktā rezultāts. Ja darbiniekam tiek dota brīvība pašam plānot savu ikdienu, pretī tiek sagaidīta atbildība.

Taču jāņem arī vērā, ka, izvēloties "workation" modeli uz ilgāku laika periodu, darbiniekam pastāv izolētības risks, jo viņš ikdienā ir prom no komandas. Eksperte uzsver – ilgtermiņā efektīvāka komandas sadarbība tomēr veidojas klātienē, nevis attālinātā darba režīmā.

"Ikdienas individuāls fokusētais darbs noteikti produktīvāks var būt attālinātā formātā, bet savstarpējā sadarbība ar komandu, dažādas ideju apmaiņas sesijas būs produktīvākas klātienē. Tāpat arī vēlos uzsvērt, ilgstošāku "workation" nevajadzētu plānot pirmajos mēnešos pēc pievienošanās uzņēmumam. Šajā laikā ir būtiska iespēja satikties klātienē, mācīties vienam no otra, iepazīt kolēģus un piedalīties klātienes sadarbības aktivitātēs," ar atziņām dalās Bruģe.

Iespēju strādāt no ārzemēm darbiniekiem var piedāvāt kā papildu labumu, taču ir arī mīnuss – šādu iespēju ne vienmēr var nodrošināt visiem. Piemēram, darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem, un tiem, kuriem ir būtisks klātienes darbs mijiedarbībā ar citiem kolēģiem vai tehnisks darbs.

Juridisko aspektu nepārzināšana ir viens no izplatītākajiem "grābekļiem". Tie ir rūpīgi jāizvērtē un, ja uzņēmumā ir vienošanās atbalstīt šādu sadarbības modeli, tad jāizstrādā ļoti skaidrs vadlīnijas. Pirmkārt, ir jāpārliecinās, vai ar attiecīgo valsti Latvija ir noslēgusi līgumu par nodokļu dubulto neaplikšanu.

Pirms izvēlēties strādāt no ārvalstīm, jāpārliecinās, ka darbiniekam ir viss nepieciešamais IT nodrošinājums, tostarp – vai ir piekļuve visām IT sistēmām un vai galamērķī ir pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums.

Arī zīmolu stāstniece un apmācību autore Kristīne Jansone uzsver – mūsdienās darbatvaļinājums ir iespējams, pateicoties tehnoloģiju attīstībai. Uz jautājumu, vai abus iespējams apvienot, viņa atbild: "Jā!" Kristīne, kura ir zīmolu stāsta konsultante, kopā ar ģimeni – vīru un bērniem – astoņus mēnešus pavadīja Eiropas dienvidos. Abi ar vīru turpināja strādāja attālināti un brīvajā laikā kopā ar bērniem apskatīja valsti.

"Es esmu zīmolu stāsta konsultante, un mans vīrs ir programmētājs. Mēs varējām atļauties aizbraukt uz astoņiem mēnešiem uz dienvidiem, jo mūsu bērni vēl neiet skolā un mūsu darbi šobrīd nav piesaistīti lokācijai. Esot prom, es attīstīju tiešsaistes apmācību un konsultāciju piedāvājumu, izmantojot "online" kursu platformas un "Instagram", bet mans vīrs attīstīja savu mobilās lietotnes ideju. Mums nebija ilūziju, ka, esot prom bez auklēm valstī, kuras valodā nerunājam, dzīve būs relaksēta. Strādāt un ceļot ir paaugstināta stresa apstākļi, tādēļ ir skaidri jāredz, kādēļ un kā vārdā mēs to darām. Mēs to redzējām kā apzinātu sevis izmešanu laukā no komforta zonas, lai uzzinātu par sevi ko jaunu un sajustu sevi kā daļu no globālās kopienas. Rezumē – tas bija labākais lēmums, kādu esam pieņēmuši. Strādāt patiešām var no jebkuras vietas, vienlaicīgi apskatot pasauli, bet tas prasa stabilu nervu sistēmu un zināmu fleksibilitāti," pieredzē dalās Kristīne.

Arī "Dokobit" uzņēmumā ieviesis "Darbs no jebkuras vietas" (Work from Anywhere, WfA) politiku. Šī politika ir izstrādāta, lai nodrošinātu elastību, vienlaikus garantējot atbilstību nodokļu, nodarbinātības un datu drošības noteikumiem gan darbinieka, gan uzņēmuma interesēs. Izveidotas divas elastīgas iespējas darbiniekiem, kuri vēlas uz laiku strādāt no citas vietas Eiropā.

• Darbs no cita "Signicat" biroja – "Dokobit" ir daļa no Eiropas vadošā digitālās identitātes pakalpojumu uzņēmuma "Signicat", un tiem darbiniekiem, kuri vēlas klātienē sadarboties ar kolēģiem kādā no 14 Eiropas birojiem, šāda iespēja ir pieejama līdz 2 mēnešiem gadā.

• Darbs no jebkuras Eiropas vietas – līdz 3 nedēļām, ja darbinieks vēlas strādāt jebkurā vietā Eiropā, kur uzņēmumam nav biroja.

Galvenais princips ir atbildīga elastība. Katru WfA pieprasījumu apstiprina gan darbinieka tiešais vadītājs, gan Cilvēkresursu nodaļa, izvērtējot ietekmi uz darba pienākumu izpildi, kā arī juridiskos, nodokļu un sociālās apdrošināšanas aspektus. Daži pamatnoteikumi – visi ceļojuma un izmitināšanas izdevumi jāsedz darbiniekam pašam, darbiniekiem jāpārliecinās, ka darba vide atbilst uzņēmuma drošības un attālinātā darba standartiem, ir skaidri definēti laika ierobežojumi (2 mēneši, ja strādā kādā no uzņēmuma citiem birojiem; 3 nedēļas, ja strādā no vietas, kur uzņēmumam nav biroja), pirms darba uzsākšanas jāparaksta oficiāls pielikums darba līgumam.