Skaists, zaļš un perfekti formēts dzīvžogs ir jebkura dārza rota. Taču nepietiek tikai ar to, ka tūjas, bukši vai cita veida dzīvžogs iestādīts. Nedrīkst aizmirst arī par regulāru dzīvžoga apgriešanu, lai tas ne tikai būtu skaistas formas, bet arī sasparotos augšanai. Kā parūpēties ne tikai par tūju, bet arī lapu koku un krūmu dzīvžogiem raidījumā "Dārza jautājums" stāsta un rāda dārzniece un arboriste Ilze Andersone.

Nenoliedzami, tūjas ir pats populārākais skujkoks, kuru izmanto lekna un necaurredzama dzīvžoga veidošanai dārzos. Lai dzīvžogs veidotos blīvs, svarīgi atsevišķos tūju stādus iestādīt pareizi. Tūjas stāda tranšejās, nevis atsevišķās stādāmbedrēs – tranšeju izrok pamatīgu, ielabo augsni un liek stādus, ievērojot attālumus un tā, lai tie būtu vismaz 10 centimetrus virs zemes, jo ielabotā augsne ar laiku nosēdīsies, pamāca dārzniece.

Tūju laistīšana un mēslošana atkarīga no dārza augsnes, atrašanās vietas un paša saimnieka vēlmēm. Par ļaunu nenāks, ja mēslošanu veiks reizi sezonā, bet pēc dažiem gadiem tas var pat nebūt nepieciešams. Galvenais – nemēslot pie paša sakņu kamola, jo tas var apdegt.

Lai gan tūjas kopt nav grūti, ir jāzina, kā to darīt pareizi. Tūju dzīvžogs, piemēram, jāsāk formēt jau kopš iestādīšanas brīža.

Tūju dzīvžogu veido un apgriež divreiz gadā – pirmo reiz maijā vai jūnija sākumā, lai nogrieztu pavasarī ataugušos dzinumus. Otro reizi vēlā rudenī, lai tas sakopts pirms ziemas un izceļas dārza ainavā. Svarīgi – tūjas nedrīkst "sēdināt" jeb nogriezt stipri zemas, kā to dara ar lapu koku un krūmu dzīvžogiem, jo tās pēc tam var neatjaunoties vai darīs to ļoti lēni.

Jebkuram dzīvžogam svarīgi ievērot griešanas formu. Neatkarīgi no tā, vai iecerēta noapaļa vai kantaina forma, dzīvžogs jāapgriež trapeces formā – dzīvžoga daļa, kas tuvāk zemei ir nedaudz platāka, nekā augšējā daļa. Tad saules gaisma vienādi apspīdēs gan tūjas augšējos, gan apakšējos zarus, skaidro dārzniece. Ja šo principu neievēros, tūju apakšējā daļa ar laiku var sākt brūnēt, atsegsies tās stumbrs un skats nebūs no glītākajiem.

Nesen iestādītām tūjām, veicot regulāro apkopi, nedaudz apgriež sānu zarus, kas vizuāli lien pāri dobei, kā arī nedaudz apgriež galotnes, lai dzīvžogs saprastu, ka tam jāaug biezam un kompaktam. Lieliem un vecākiem dzīvžogiem apgriešanu veic līdz pērnajai griezuma vietai. Ja iepriekšējās griezuma vietas nav redzamas, tad apgriešanu veic taisnā līnijā.

Lielu un augstu dzīvžogu apgriešanai noteikti ērtāk būs izmantot teleskopiskās dzīvžoga šķēres. "Stihl" akumulatora instrumentu priekšrocība ir tā, ka tie ir ļoti viegli turēšanai, tāpēc rokas tik ātri nenogurs. Pirms apgriešanas svarīgi instrumenta asmeņus saeļļot, lai tie labāk veic savu darbiņu un griezums ir pavisam ass.

Skaties raidījuma "Dārza jautājums" epizodi, kurā dārzniece un arboriste Ilze Andersone parāda, kā pareizi un skaisti apgriezt tūju dzīvžogu!

Bez tūjām ir vēl daudz citu skaistu dzīvžogu veidu, kas izdaiļos dārzu. Dzīvžoga veidošanai pateicīgi ir arī lapu kokaugi – mūsdienās populārākie ir skābarži un dižskābarži, grimoņi, ligustri un mūžzaļie bukši. Bukši ir īpaši pateicīgi sausām un saulainām vietām un labi augs gan parku dārzos, gan kapos. Savukārt ēnainās vietās košu un skaistu dzīvžogu var izveidot no rododendriem.

Kad stādīt? Kailsakņu stādiņus īstais brīdis likt zemē ir pavasarī, lai tas līdz rudenim ieaugtos. Savukārt konteinerstādus var stādīt visu sezonu, kamēr zeme nav sasalusi. Arī lapu koku un krūmu dzīvžogus stāda tranšejās, nevis atsevišķās bedrēs. "Atceramies, ka nedrīkst stādīt par dziļu. Ja tranšeja ir labi sagatavota, augs spiedīs augsni lejā, var izveidoties bedre, kurā krāsies ūdens, augs slīks un nīkuļos," atgādina Ilze Andersone.

Vairāk par to, kāda veida dzīvžogus var veidot un kā pareizi parūpēties par bukšiem, skaties "Dārza jautājums" epizodē!

Brīvi augošos un ziedošos dzīvžogus no, piemēram, ceriņiem, rododendriem vai citiem augiem, parasti nevis vienkārši apgriež ar dzīvžoga šķērēm, bet gan izretina. Šim darbiņam piemērotākais instruments tad būs atzarotājs vai zaru zāģītis.

Savukārt cirptos jeb regulāri grieztos dzīvžogus, kā jau pasaka priekšā nosaukums, ir jāapčubina vismaz divas reizes sezonā. Piemēram, bukšus, kas ir zemāki, ērtāk būs apgriezt un formēt ar izmērā mazākām dzīvžoga šķērēm. "Stihl" instrumentu klāstā ir pavisam vieglas akumulatora dzīvžoga šķēres, kas ļaus darboties ap dzīvžogu bez piepūles.

Dzīvžoga griešanas laiki atkarīgi no tā, kāds ir pats dzīvžogs. Noteikti apgriešanu vajag veikt vismaz vienu reizi sezonā, ideāli, ja to izdodas paveikt divreiz sezonā, iesaka Ilze Andersone. Perfekti formētiem dzīvžogiem nepieciešamas pat trīs apgriešanas.

Kā pareizi apgriezt? Arī lapu koku un krūmu cirptos dzīvžogus apgriež trapeces formā – apakšējo malu atstājot dažus milimetrus platāku, nekā augšējo. Tāpat šos dzīvžogus var sēdināt jeb apgriezt vismaz sprīdi no zemes, ja tie spēj atjaunoties.

Senākus, pirms daudziem gadiem iestādītus dzīvžogus nav īpaša nepieciešamība mēslot, ja tie labi ieaugušies. Dažas pirmās sezonas pēc iestādīšanas mēslošanu var veikt, lai augi sasparotos. Vislabāk – pavasarī, kad gaiss iesilis virs +10 grādiem. Vēl viens paņēmiens, kas palīdzēs augsnē saglabāt mitrumu karstās vasarās – dzīvžoga dobju mulčēšana.

Pareizi iestādīts, laistīts un regulāri apgriezts dzīvžogs zaļos, kuplos un ik sezonu pastiepsies augstumā. Turklāt, ja nenoslinkosi ar dzīvžoga formēšanu, turpmākajos gados to atliks vien pavisam minimāli apcirpt.