Iekārtas un izgudrojumi, kas mainījuši Latviju
173 gadi ceļā uz attīstību kopā ar "Siemens"
Veroties tehnoloģiju vēstures lappusēs, prātā nāk frāze – kur ir elektrība, tur ir "Siemens". Ievērojamā vācu zinātnieka Ernsta Vernera fon Sīmensa izgudrojumi ir bijuši stabils pamats "Siemens" uzņēmuma darbībai, kas ļāvis ielauzties dažādās nozarēs un starptautiskajā biznesa vidē. Turklāt investīcijas darbinieku attīstībā veicinājušas revolucionārus izgudrojumus teju trīs gadsimtu garumā. Tā tas turpinās arī mūsdienās, kad, soli pa solim gādājot par Latvijas tehnoloģisko attīstību, klātesoši ir "Siemens" kvalitatīvie risinājumi un iekārtas. Un tie uzticami kalpo daudzus gadu desmitus.
Vai zināji, ka "Siemens" bijis daļa no Latvijas tehnoloģiskās attīstības?
Vai zināji, ka "Siemens" bijis daļa no Latvijas tehnoloģiskās attīstības?
1852
Atklāj Rīgas–Bolderājas telegrāfa līniju
19. gadsimta vidū "Siemens" bija nozīmīga loma telegrāfa līniju attīstībā visā Krievijas impērijā. Viens no svarīgākajiem projektiem bija telegrāfa līnijas izbūve starp Rīgu un Bolderāju. 1851. gadā Verners fon Sīmenss ieradās Rīgā, lai izstrādātu telegrāfa līnijas projektu. Paveicamie būvdarbi bija pamatīgi, Sīmenss nolēmis, ka vadam jāšķērso Daugava pie Mūkusalas grāvja, tāpēc atrasts risinājums un vads ievietots caurulē. Zaķusalā uzstādīti 100 pēdas, bet Daugavas labajā krastā 140 pēdas augsti masti, bet no Maskavas priekšpilsētas (tagadējās Latgales) telegrāfa līnijas vads stiepies arī uz Vecrīgu.
1852
Atklāj Rīgas–Bolderājas telegrāfa līniju
19. gadsimta vidū "Siemens" bija nozīmīga loma telegrāfa līniju attīstībā visā Krievijas impērijā. Viens no svarīgākajiem projektiem bija telegrāfa līnijas izbūve starp Rīgu un Bolderāju. 1851. gadā Verners fon Sīmenss ieradās Rīgā, lai izstrādātu telegrāfa līnijas projektu. Paveicamie būvdarbi bija pamatīgi, Sīmenss nolēmis, ka vadam jāšķērso Daugava pie Mūkusalas grāvja, tāpēc atrasts risinājums un vads ievietots caurulē. Zaķusalā uzstādīti 100 pēdas, bet Daugavas labajā krastā 140 pēdas augsti masti, bet no Maskavas priekšpilsētas (tagadējās Latgales) telegrāfa līnijas vads stiepies arī uz Vecrīgu.
Kopumā telegrāfa līnijas izbūves darbi ilguši divus mēnešus, un tā nodota ekspluatācijā 1852. gada 1. novembrī. Uzstādīti "Siemens & Halske" rūpnīcā ražoti telegrāfa aparāti, kas minūtē varēja pārraidīt 60 burtus. Telegrāfa līnija izpletās, un 1853. gadā "Siemens" nodeva ekspluatācijā līniju Pēterburga–Daugavpils–Varšava. Savukārt 1861. gadā no Daugavpils izbūvēja līniju līdz Rīgai, pēcāk pagarināja līdz Jelgavai un Liepājai. Komunikāciju infrastruktūra attīstījās, informāciju varēja nodot daudz tālāk, drošāk un ātrāk, pateicoties "Siemens" telegrāfa aparātiem. Tieši Rīgas–Bolderājas telegrāfa līnija bija sākums, lai no Latvijas teritorijas varētu aizsniegt citas metropoles. Tas sniedza artavu, lai administratīvie procesi un saimnieciskie darījumi kļūtu raitāki un efektīvāki.
1913
Rīgu nodrošina ar automātisku ugunspaziņošanas sistēmu
20. gadsimta sākumā ugunsgrēki pilsētās bija postoši – laikus neapturēti, tie varēja iznīcināt ne tikai atsevišķas mājas, bet pat pilsētas daļas. Soli pretī pilsētnieku drošībai un ugunsdzēsēju modrībai spēra "Siemens & Halske", kad 1913. gadā Rīgu apgādāja ar automātisku ugunspaziņošanas ietaisi un sistēmām. Tā efektīvi darbojās vairākus gadus un 1926. gadā tika papildināta ar vairākiem aparātiem arī pilsētas nomaļākajās vietās. 1926. gadā visā Rīgā darbojās 173 "Siemens" ugunspaziņošanas aparāti, kurus savienoja 117 km garš vads. Gada laikā ar aparātu palīdzību saņemti pat 395 ugunspaziņojumi.
Rīgu nodrošina ar automātisku ugunspaziņošanas sistēmu
20. gadsimta sākumā ugunsgrēki pilsētās bija postoši – laikus neapturēti, tie varēja iznīcināt ne tikai atsevišķas mājas, bet pat pilsētas daļas. Soli pretī pilsētnieku drošībai un ugunsdzēsēju modrībai spēra "Siemens & Halske", kad 1913. gadā Rīgu apgādāja ar automātisku ugunspaziņošanas ietaisi un sistēmām. Tā efektīvi darbojās vairākus gadus un 1926. gadā tika papildināta ar vairākiem aparātiem arī pilsētas nomaļākajās vietās. 1926. gadā visā Rīgā darbojās 173 "Siemens" ugunspaziņošanas aparāti, kurus savienoja 117 km garš vads. Gada laikā ar aparātu palīdzību saņemti pat 395 ugunspaziņojumi.
1913
Rīgu nodrošina ar automātisku ugunspaziņošanas sistēmu
20. gadsimta sākumā ugunsgrēki pilsētās bija postoši – laikus neapturēti, tie varēja iznīcināt ne tikai atsevišķas mājas, bet pat pilsētas daļas. Soli pretī pilsētnieku drošībai un ugunsdzēsēju modrībai spēra "Siemens & Halske", kad 1913. gadā Rīgu apgādāja ar automātisku ugunspaziņošanas ietaisi un sistēmām. Tā efektīvi darbojās vairākus gadus un 1926. gadā tika papildināta ar vairākiem aparātiem arī pilsētas nomaļākajās vietās. 1926. gadā visā Rīgā darbojās 173 "Siemens" ugunspaziņošanas aparāti, kurus savienoja 117 km garš vads. Gada laikā ar aparātu palīdzību saņemti pat 395 ugunspaziņojumi.
Rīgu nodrošina ar automātisku ugunspaziņošanas sistēmu
20. gadsimta sākumā ugunsgrēki pilsētās bija postoši – laikus neapturēti, tie varēja iznīcināt ne tikai atsevišķas mājas, bet pat pilsētas daļas. Soli pretī pilsētnieku drošībai un ugunsdzēsēju modrībai spēra "Siemens & Halske", kad 1913. gadā Rīgu apgādāja ar automātisku ugunspaziņošanas ietaisi un sistēmām. Tā efektīvi darbojās vairākus gadus un 1926. gadā tika papildināta ar vairākiem aparātiem arī pilsētas nomaļākajās vietās. 1926. gadā visā Rīgā darbojās 173 "Siemens" ugunspaziņošanas aparāti, kurus savienoja 117 km garš vads. Gada laikā ar aparātu palīdzību saņemti pat 395 ugunspaziņojumi.
1922
Izveido akciju sabiedrību "Siemens"
1922. gada 28. maijā Rīgā dibina Latvijas akciju sabiedrību "Siemens", kuras daļa kapitāla piederēja Vācijas pusei. Publikācijā "Valdības Vēstnesī" kā sabiedrības dibinātāji norādīti Fridrihs Sīmenss no Berlīnes, Joine Klasmans no Šarlotenburgas, kā arī Kārlis Rezevskis un Jānis Lamsters no Rīgas. Uzņēmuma pamatkapitāls esot bijis 50 tūkstoši zelta franku.
"Siemens" birojs atradās Aspazijas bulvārī 3, un uzņēmums veiksmīgi darbojās līdz pat 1941. gadam, kad tas ar Latvijas PSR Augstākās padomes dekrētu tika nacionalizēts.
Izveido akciju sabiedrību "Siemens"
1922. gada 28. maijā Rīgā dibina Latvijas akciju sabiedrību "Siemens", kuras daļa kapitāla piederēja Vācijas pusei. Publikācijā "Valdības Vēstnesī" kā sabiedrības dibinātāji norādīti Fridrihs Sīmenss no Berlīnes, Joine Klasmans no Šarlotenburgas, kā arī Kārlis Rezevskis un Jānis Lamsters no Rīgas. Uzņēmuma pamatkapitāls esot bijis 50 tūkstoši zelta franku.
"Siemens" birojs atradās Aspazijas bulvārī 3, un uzņēmums veiksmīgi darbojās līdz pat 1941. gadam, kad tas ar Latvijas PSR Augstākās padomes dekrētu tika nacionalizēts.
1922
Izveido akciju sabiedrību "Siemens"
1922. gada 28. maijā Rīgā dibina Latvijas akciju sabiedrību "Siemens", kuras daļa kapitāla piederēja Vācijas pusei. Publikācijā "Valdības Vēstnesī" kā sabiedrības dibinātāji norādīti Fridrihs Sīmenss no Berlīnes, Joine Klasmans no Šarlotenburgas, kā arī Kārlis Rezevskis un Jānis Lamsters no Rīgas. Uzņēmuma pamatkapitāls esot bijis 50 tūkstoši zelta franku.
"Siemens" birojs atradās Aspazijas bulvārī 3, un uzņēmums veiksmīgi darbojās līdz pat 1941. gadam, kad tas ar Latvijas PSR Augstākās padomes dekrētu tika nacionalizēts.
Izveido akciju sabiedrību "Siemens"
1922. gada 28. maijā Rīgā dibina Latvijas akciju sabiedrību "Siemens", kuras daļa kapitāla piederēja Vācijas pusei. Publikācijā "Valdības Vēstnesī" kā sabiedrības dibinātāji norādīti Fridrihs Sīmenss no Berlīnes, Joine Klasmans no Šarlotenburgas, kā arī Kārlis Rezevskis un Jānis Lamsters no Rīgas. Uzņēmuma pamatkapitāls esot bijis 50 tūkstoši zelta franku.
"Siemens" birojs atradās Aspazijas bulvārī 3, un uzņēmums veiksmīgi darbojās līdz pat 1941. gadam, kad tas ar Latvijas PSR Augstākās padomes dekrētu tika nacionalizēts.
1923
Rīgā atjauno tramvaju līnijas ar "Siemens" automatizācijas iekārtām
Rīgas ielu dzelzceļu jeb tramvaju attīstība sākās jau pašā 20. gadsimta sākumā, kad izbūvēja trīs spēkstacijas tramvaju līniju vajadzībām. Tolaik līnijas bija 52 km garas un pa tām brauca 150 motoru ar 130 piekabināmiem vagoniem. Pirmais pasaules karš ieviesa izmaiņas – lielāko daļu iekārtu un vagonu izveda, bet sliedes nojauca.
Rīgā atjauno tramvaju līnijas ar "Siemens" automatizācijas iekārtām
Rīgas ielu dzelzceļu jeb tramvaju attīstība sākās jau pašā 20. gadsimta sākumā, kad izbūvēja trīs spēkstacijas tramvaju līniju vajadzībām. Tolaik līnijas bija 52 km garas un pa tām brauca 150 motoru ar 130 piekabināmiem vagoniem. Pirmais pasaules karš ieviesa izmaiņas – lielāko daļu iekārtu un vagonu izveda, bet sliedes nojauca.
1923
Rīgā atjauno tramvaju līnijas ar "Siemens" automatizācijas iekārtām
Rīgas ielu dzelzceļu jeb tramvaju attīstība sākās jau pašā 20. gadsimta sākumā, kad izbūvēja trīs spēkstacijas tramvaju līniju vajadzībām. Tolaik līnijas bija 52 km garas un pa tām brauca 150 motoru ar 130 piekabināmiem vagoniem. Pirmais pasaules karš ieviesa izmaiņas – lielāko daļu iekārtu un vagonu izveda, bet sliedes nojauca.
Rīgā atjauno tramvaju līnijas ar "Siemens" automatizācijas iekārtām
Rīgas ielu dzelzceļu jeb tramvaju attīstība sākās jau pašā 20. gadsimta sākumā, kad izbūvēja trīs spēkstacijas tramvaju līniju vajadzībām. Tolaik līnijas bija 52 km garas un pa tām brauca 150 motoru ar 130 piekabināmiem vagoniem. Pirmais pasaules karš ieviesa izmaiņas – lielāko daļu iekārtu un vagonu izveda, bet sliedes nojauca.
Foto: Hēbenspergers Kārlis Marija, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs
Tramvajs uz Aleksandra (tagad Brīvības) ielas pie Aleksandra vārtiem, Rīga (1901–1904)
Karam beidzoties un galvaspilsētai atkopjoties, 1921. gadā ar lielu joni sākās tramvaja līniju un spēkstaciju atjaunošana pēc jaunākajām elektrotehnikas prasībām. Izlemts, ka tramvajiem enerģiju piegādās no četrām stacijām Šoneru ielā, Miķeļa ielā, Aleksandra vārtos un Kazāku ielā, uz kurām elektroenerģiju pievadīs no Rīgas pilsētas galvenās spēkstacijas ar 3000 voltiem trīsfāžu strāvas. Pārveidotājstacijās pārstrādās enerģiju uz tramvajiem vajadzīgo veidu – 550–600 voltiem.
Svarīgs brīdis ir 1923. un 1924. gadā, kad trīs tramvaju apakšstacijās tiek piegādātas un uzstādītas Latvijas AS "Siemens" iekārtas, tostarp tolaik inovatīvais pārveidotājs ar dzīvsudraba garaiņu taisngriezi, kas ļauj automatizēt centrāles ieslēgšanu un izslēgšanu.
Svarīgs brīdis ir 1923. un 1924. gadā, kad trīs tramvaju apakšstacijās tiek piegādātas un uzstādītas Latvijas AS "Siemens" iekārtas, tostarp tolaik inovatīvais pārveidotājs ar dzīvsudraba garaiņu taisngriezi, kas ļauj automatizēt centrāles ieslēgšanu un izslēgšanu.
1930
"Siemens" rada labvēlīgus apstākļus vēlākajai RRR izveidošanai
"Siemens" uzņēmuma tehniskais direktors, inženieris un elektriķis Jānis Lamsters bija tālredzīgs un patriotisks, atbalstot citus nozares censoņus. Kad no Latvijas pirmās radiorūpnīcas "Foto-radio centrāle A. Leibovic" aizgāja darbinieks Aleksandrs Apsītis, tieši Lamstera 4000 latu aizdevums 1933. gadā no personīgajiem līdzekļiem palīdzēja tapt jaunam uzņēmumam.
"Siemens" rada labvēlīgus apstākļus vēlākajai RRR izveidošanai
"Siemens" uzņēmuma tehniskais direktors, inženieris un elektriķis Jānis Lamsters bija tālredzīgs un patriotisks, atbalstot citus nozares censoņus. Kad no Latvijas pirmās radiorūpnīcas "Foto-radio centrāle A. Leibovic" aizgāja darbinieks Aleksandrs Apsītis, tieši Lamstera 4000 latu aizdevums 1933. gadā no personīgajiem līdzekļiem palīdzēja tapt jaunam uzņēmumam.
1930
"Siemens" rada labvēlīgus apstākļus vēlākajai RRR izveidošanai
"Siemens" uzņēmuma tehniskais direktors, inženieris un elektriķis Jānis Lamsters bija tālredzīgs un patriotisks, atbalstot citus nozares censoņus. Kad no Latvijas pirmās radiorūpnīcas "Foto-radio centrāle A. Leibovic" aizgāja darbinieks Aleksandrs Apsītis, tieši Lamstera 4000 latu aizdevums 1933. gadā no personīgajiem līdzekļiem palīdzēja tapt jaunam uzņēmumam.
"Siemens" rada labvēlīgus apstākļus vēlākajai RRR izveidošanai
"Siemens" uzņēmuma tehniskais direktors, inženieris un elektriķis Jānis Lamsters bija tālredzīgs un patriotisks, atbalstot citus nozares censoņus. Kad no Latvijas pirmās radiorūpnīcas "Foto-radio centrāle A. Leibovic" aizgāja darbinieks Aleksandrs Apsītis, tieši Lamstera 4000 latu aizdevums 1933. gadā no personīgajiem līdzekļiem palīdzēja tapt jaunam uzņēmumam.
Attēls no grāmatas "Telekomunikāciju vēsture 2. daļa" (Jāzeps Ločmelis, 2002), "Periodika.lv"
"Siemens" tehniskais direktors Jānis Lamsters
"Siemens" tehniskais direktors Jānis Lamsters pēc Latvijas radiouztvērēju ražošanas uzņēmuma "A. Apsītis un F. Žukovskis" dibināšanas turpināja ar Apsīti un Žukovski sadarboties. Ar "Siemens" panākta vienošanās, ka ražošanā izmantos tikai "Telefunken" radiolampas (ietilpa "Siemens" koncernā), kā arī Apsītis ieguva tiesības izmantot "Siemens" ražoto radiouztvērēju shēmas.
Ar Lamstera personīgo atbalstu un "Siemens" uzņēmuma interešu realizēšanu Apsīša un Žukovska uzņēmums strauji uzplauka. Pēc Otrā pasaules kara un uzņēmuma nacionalizācijas rūpnīcu pārdēvēja par "Radiotehniku". Padomju gados apvienoja vairākus radiouztvērēju ražošanas uzņēmumus un tapa "Rīgas Radio rūpnīca" (RRR). Jānis Lamsters ar savu iniciatīvu sekmēja labvēlīgus priekšnoteikumus RRR izveidei.
Ar Lamstera personīgo atbalstu un "Siemens" uzņēmuma interešu realizēšanu Apsīša un Žukovska uzņēmums strauji uzplauka. Pēc Otrā pasaules kara un uzņēmuma nacionalizācijas rūpnīcu pārdēvēja par "Radiotehniku". Padomju gados apvienoja vairākus radiouztvērēju ražošanas uzņēmumus un tapa "Rīgas Radio rūpnīca" (RRR). Jānis Lamsters ar savu iniciatīvu sekmēja labvēlīgus priekšnoteikumus RRR izveidei.
1920. un 1930. gadi.
"Siemens" ierīces ienāk Latvijas mājsaimniecībās
Mūsdienās elektrības skaitītāji, gaismas spuldzes un ledusskapji ir pašsaprotami izgudrojumi, kas papildina ikvienu mājsaimniecību. Tomēr 20. gadsimta 20. un 30. gados tā bija īsta elektrifikācijas revolūcija.
20. gados parādījās pirmie "Siemens-Schuckert" rūpnīcā Vācijā ražotie maiņstrāvas elektroenerģijas kilovatstundu skaitītāji, kas ļāva precīzi sekot līdzi elektrības patēriņam.
"Siemens" ierīces ienāk Latvijas mājsaimniecībās
Mūsdienās elektrības skaitītāji, gaismas spuldzes un ledusskapji ir pašsaprotami izgudrojumi, kas papildina ikvienu mājsaimniecību. Tomēr 20. gadsimta 20. un 30. gados tā bija īsta elektrifikācijas revolūcija.
20. gados parādījās pirmie "Siemens-Schuckert" rūpnīcā Vācijā ražotie maiņstrāvas elektroenerģijas kilovatstundu skaitītāji, kas ļāva precīzi sekot līdzi elektrības patēriņam.
1920. un 1930. gadi.
"Siemens" ierīces ienāk Latvijas mājsaimniecībās
Mūsdienās elektrības skaitītāji, gaismas spuldzes un ledusskapji ir pašsaprotami izgudrojumi, kas papildina ikvienu mājsaimniecību. Tomēr 20. gadsimta 20. un 30. gados tā bija īsta elektrifikācijas revolūcija.
20. gados parādījās pirmie "Siemens-Schuckert" rūpnīcā Vācijā ražotie maiņstrāvas elektroenerģijas kilovatstundu skaitītāji, kas ļāva precīzi sekot līdzi elektrības patēriņam.
"Siemens" ierīces ienāk Latvijas mājsaimniecībās
Mūsdienās elektrības skaitītāji, gaismas spuldzes un ledusskapji ir pašsaprotami izgudrojumi, kas papildina ikvienu mājsaimniecību. Tomēr 20. gadsimta 20. un 30. gados tā bija īsta elektrifikācijas revolūcija.
20. gados parādījās pirmie "Siemens-Schuckert" rūpnīcā Vācijā ražotie maiņstrāvas elektroenerģijas kilovatstundu skaitītāji, kas ļāva precīzi sekot līdzi elektrības patēriņam.
30. gados elektrība bija daļa ikdienas, kas nozīmēja – mājokļi jāaprīko ar labākajām "Siemens" konusveida spīdolām jeb lampām, kas nodrošina patīkamu gaismu. Visur, kur nepieciešams karstais ūdens, tādu iespēju sniedza "Siemens" elektriskais boilers. Savukārt produktus ilgāk svaigus uzturēt palīdzēja "Siemens" vēsināšanas skapis. Visu šo produkciju klientiem bija iespēja aplūkot un iegādāties uzņēmuma telpās Aspazijas bulvārī.
1931
"Siemens" ģenerators pirmajā Latvijas hidroelektrostacijā
No 1925. līdz 1938. gadam Aiviekstes hidrocentrāle bija pirmā un lielākā hidroelektrostacija Latvijā, kas gadā varēja saražot aptuveni 5 GWh elektrības. Kad 1929. gadā izlēma celt jaunu spēkstacijas ēku, tai izvēlējās vietu no dzirnavām uz Aiviekstes pamatstraumes pusi. 1930. gada decembrī ar uzņēmumu "Siemens" noslēdza līgumu – par 46 tūkstošiem latu paredzēja piegādāt ģeneratoru, transformatoru un citas iekārtas hidroģeneratoram, kā arī ekspluatācijai nepieciešamo elektroiekārtu uzstādīšanu. Montieris bijis "Siemens" uzņēmuma noteikts.
"Siemens" ģenerators pirmajā Latvijas hidroelektrostacijā
No 1925. līdz 1938. gadam Aiviekstes hidrocentrāle bija pirmā un lielākā hidroelektrostacija Latvijā, kas gadā varēja saražot aptuveni 5 GWh elektrības. Kad 1929. gadā izlēma celt jaunu spēkstacijas ēku, tai izvēlējās vietu no dzirnavām uz Aiviekstes pamatstraumes pusi. 1930. gada decembrī ar uzņēmumu "Siemens" noslēdza līgumu – par 46 tūkstošiem latu paredzēja piegādāt ģeneratoru, transformatoru un citas iekārtas hidroģeneratoram, kā arī ekspluatācijai nepieciešamo elektroiekārtu uzstādīšanu. Montieris bijis "Siemens" uzņēmuma noteikts.
1931
"Siemens" ģenerators pirmajā Latvijas hidroelektrostacijā
No 1925. līdz 1938. gadam Aiviekstes hidrocentrāle bija pirmā un lielākā hidroelektrostacija Latvijā, kas gadā varēja saražot aptuveni 5 GWh elektrības. Kad 1929. gadā izlēma celt jaunu spēkstacijas ēku, tai izvēlējās vietu no dzirnavām uz Aiviekstes pamatstraumes pusi. 1930. gada decembrī ar uzņēmumu "Siemens" noslēdza līgumu – par 46 tūkstošiem latu paredzēja piegādāt ģeneratoru, transformatoru un citas iekārtas hidroģeneratoram, kā arī ekspluatācijai nepieciešamo elektroiekārtu uzstādīšanu. Montieris bijis "Siemens" uzņēmuma noteikts.
"Siemens" ģenerators pirmajā Latvijas hidroelektrostacijā
No 1925. līdz 1938. gadam Aiviekstes hidrocentrāle bija pirmā un lielākā hidroelektrostacija Latvijā, kas gadā varēja saražot aptuveni 5 GWh elektrības. Kad 1929. gadā izlēma celt jaunu spēkstacijas ēku, tai izvēlējās vietu no dzirnavām uz Aiviekstes pamatstraumes pusi. 1930. gada decembrī ar uzņēmumu "Siemens" noslēdza līgumu – par 46 tūkstošiem latu paredzēja piegādāt ģeneratoru, transformatoru un citas iekārtas hidroģeneratoram, kā arī ekspluatācijai nepieciešamo elektroiekārtu uzstādīšanu. Montieris bijis "Siemens" uzņēmuma noteikts.
Foto no Eduarda Lūša mazdēla Ivara Lūša (ASV, Teksasa) kolekcijas, "Zudusī Latvija"
Skats uz Aiviekstes spēkstacijas ēku ap 1933. gadu. Labajā pusē tālāk ūdensdzirnavu ēka, kurā tika uzstādīta pirmā turbīna un ģenerators elektrības ražošanais
Jauno elektrocentrāles ēku sāka būvēt 1931. gada pavasarī, bet pabeidza gadu vēlāk. Sākotnēji strāvu galvenokārt patērēja Jēkabpils, pēcāk Krustpils, arī Latgales artilērijas pulks un Krustpils stacija. 1932. gada novembrī līdzās spēkstacijai sāka darboties Madonas raidstacija, kas nodrošināja Rīgas radiofona programmas pārraidīšanu Austrumlatvijā.
1970. gadi
"Siemens" sadarbojas ar VEF modernākas sakaru centrāles izveidē
Lai gan Aukstā kara laikā Latvijas PSR saskarsme ar Rietumiem bija ierobežota, būtiska sadarbība "Siemens" un Valsts elektroniskajai fabrikai jeb VEF rūpnīcai izveidojās 1970. gados. Pēc tam, kad "Siemens" 1969. gadā VEF Kultūras un tehnikas pilī demonstrēja kvazielektronisko ESK (Edellmetal Shnellkontakt) sistēmu, LPSR sakaru ministram centrāle iepatikusies un viņš saņēmis Maskavas atļauju tādu uzstādīt arī Valdības sakaru centrālē. "Siemens" ESK sistēmai bija daudzas priekšrocības – tā nodrošināja konferences sakarus, izsaukuma pāradresāciju, uzziņas sarunu laikā u. c.
1970. gada aprīlī uz "Siemens" uzņēmuma apmācībām Minhenē komandēja Rīgas Centrālā mezgla galveno inženieri Uldi Bišofu un RPI docentu Jāzepu Ločmeli. Rīgas automātisko tālsakaru centrāli nodeva ekspluatācijā 1973. gadā. ESK-3000 centrāles uzstādīšana veicināja gan VEF, gan Centrālā zinātniski pētnieciskā sakaru institūta Rīgas nodaļas (CZPSI RN) darbību kvazielektronisko centrāļu izveidošanā. ESK sistēma iedvesmoja VEF konstruēt savu sistēmu KVANT, bet CZPSI RN – sistēmu ISTOK. Tas ļāva tālsarunām kļūt vieglāk pieejamām starp ikvienu telefona centrāles abonentu.
*Attēls no grāmatas "Telekomunikāciju vēsture 2. daļa" (Jāzeps Ločmelis, 2002), "Periodika.lv"
"Siemens" sadarbojas ar VEF modernākas sakaru centrāles izveidē
Lai gan Aukstā kara laikā Latvijas PSR saskarsme ar Rietumiem bija ierobežota, būtiska sadarbība "Siemens" un Valsts elektroniskajai fabrikai jeb VEF rūpnīcai izveidojās 1970. gados. Pēc tam, kad "Siemens" 1969. gadā VEF Kultūras un tehnikas pilī demonstrēja kvazielektronisko ESK (Edellmetal Shnellkontakt) sistēmu, LPSR sakaru ministram centrāle iepatikusies un viņš saņēmis Maskavas atļauju tādu uzstādīt arī Valdības sakaru centrālē. "Siemens" ESK sistēmai bija daudzas priekšrocības – tā nodrošināja konferences sakarus, izsaukuma pāradresāciju, uzziņas sarunu laikā u. c.
1970. gada aprīlī uz "Siemens" uzņēmuma apmācībām Minhenē komandēja Rīgas Centrālā mezgla galveno inženieri Uldi Bišofu un RPI docentu Jāzepu Ločmeli. Rīgas automātisko tālsakaru centrāli nodeva ekspluatācijā 1973. gadā. ESK-3000 centrāles uzstādīšana veicināja gan VEF, gan Centrālā zinātniski pētnieciskā sakaru institūta Rīgas nodaļas (CZPSI RN) darbību kvazielektronisko centrāļu izveidošanā. ESK sistēma iedvesmoja VEF konstruēt savu sistēmu KVANT, bet CZPSI RN – sistēmu ISTOK. Tas ļāva tālsarunām kļūt vieglāk pieejamām starp ikvienu telefona centrāles abonentu.
*Attēls no grāmatas "Telekomunikāciju vēsture 2. daļa" (Jāzeps Ločmelis, 2002), "Periodika.lv"
1970. gadi
"Siemens" sadarbojas ar VEF modernākas sakaru centrāles izveidē
Lai gan Aukstā kara laikā Latvijas PSR saskarsme ar Rietumiem bija ierobežota, būtiska sadarbība "Siemens" un Valsts elektroniskajai fabrikai jeb VEF rūpnīcai izveidojās 1970. gados. Pēc tam, kad "Siemens" 1969. gadā VEF Kultūras un tehnikas pilī demonstrēja kvazielektronisko ESK (Edellmetal Shnellkontakt) sistēmu, LPSR sakaru ministram centrāle iepatikusies un viņš saņēmis Maskavas atļauju tādu uzstādīt arī Valdības sakaru centrālē. "Siemens" ESK sistēmai bija daudzas priekšrocības – tā nodrošināja konferences sakarus, izsaukuma pāradresāciju, uzziņas sarunu laikā u. c.
1970. gada aprīlī uz "Siemens" uzņēmuma apmācībām Minhenē komandēja Rīgas Centrālā mezgla galveno inženieri Uldi Bišofu un RPI docentu Jāzepu Ločmeli. Rīgas automātisko tālsakaru centrāli nodeva ekspluatācijā 1973. gadā. ESK-3000 centrāles uzstādīšana veicināja gan VEF, gan Centrālā zinātniski pētnieciskā sakaru institūta Rīgas nodaļas (CZPSI RN) darbību kvazielektronisko centrāļu izveidošanā. ESK sistēma iedvesmoja VEF konstruēt savu sistēmu KVANT, bet CZPSI RN – sistēmu ISTOK. Tas ļāva tālsarunām kļūt vieglāk pieejamām starp ikvienu telefona centrāles abonentu.
*Attēls no grāmatas "Telekomunikāciju vēsture 2. daļa" (Jāzeps Ločmelis, 2002), "Periodika.lv"
"Siemens" sadarbojas ar VEF modernākas sakaru centrāles izveidē
Lai gan Aukstā kara laikā Latvijas PSR saskarsme ar Rietumiem bija ierobežota, būtiska sadarbība "Siemens" un Valsts elektroniskajai fabrikai jeb VEF rūpnīcai izveidojās 1970. gados. Pēc tam, kad "Siemens" 1969. gadā VEF Kultūras un tehnikas pilī demonstrēja kvazielektronisko ESK (Edellmetal Shnellkontakt) sistēmu, LPSR sakaru ministram centrāle iepatikusies un viņš saņēmis Maskavas atļauju tādu uzstādīt arī Valdības sakaru centrālē. "Siemens" ESK sistēmai bija daudzas priekšrocības – tā nodrošināja konferences sakarus, izsaukuma pāradresāciju, uzziņas sarunu laikā u. c.
1970. gada aprīlī uz "Siemens" uzņēmuma apmācībām Minhenē komandēja Rīgas Centrālā mezgla galveno inženieri Uldi Bišofu un RPI docentu Jāzepu Ločmeli. Rīgas automātisko tālsakaru centrāli nodeva ekspluatācijā 1973. gadā. ESK-3000 centrāles uzstādīšana veicināja gan VEF, gan Centrālā zinātniski pētnieciskā sakaru institūta Rīgas nodaļas (CZPSI RN) darbību kvazielektronisko centrāļu izveidošanā. ESK sistēma iedvesmoja VEF konstruēt savu sistēmu KVANT, bet CZPSI RN – sistēmu ISTOK. Tas ļāva tālsarunām kļūt vieglāk pieejamām starp ikvienu telefona centrāles abonentu.
*Attēls no grāmatas "Telekomunikāciju vēsture 2. daļa" (Jāzeps Ločmelis, 2002), "Periodika.lv"
1990
"Siemens" datortomogrāfi diagnostikas centrā
1990. gadā Rīgā atklāja jauno Republikas diagnostikas centru, kurā pacientiem kļuva pieejami modernākie risinājumi, tai skaitā arī uzņēmuma "Siemens" ražotais datortomogrāfs. Tas ļāva medicīnas iestādēm centralizēti izmantot sarežģītas un dārgas izmeklēšanas metodes, lai vēl precīzāk noteiktu diagnozi.
Republikas diagnostikas centrs. Pacients pēc izmeklēšanas firmas ''Siemens'' kompjūtertomogrāfā
Foto: Uldis Pāže/LETA, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs
Ēka Vīlandes ielā 1.
Foto: Aivars Āķis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs
1995
"Siemens" atgriežas ar pārstāvniecību Latvijā
Latvijai atjaunojot neatkarību, savas pārstāvniecības valstī sāka dibināt daudzi ārzemju uzņēmumi. Arī "Siemens" bija viens no tiem – 1995. gadā dibināta uzņēmuma Latvijas pārstāvniecība SIA "Siemens". Uzņēmums tobrīd mīt ēkā Rīgā, Vīlandes ielā 1. Šobrīd uzņēmums darbojas kā Somijas uzņēmuma "Siemens Osakeyhtio" Latvijas filiāle.
2000
Latvijas Nacionālā opera iegūst modernu apgaismošanas iekārtu
Līdz tūkstošgades mijai Latvijas Nacionālā opera (LNO) izrādēs izmantoja vēl no padomju laikiem mantotu apgaismošanas iekārtas sistēmu, kas bija sliktā stāvoklī. 2000. gadā uzņēmums "Siemens" LNO uzdāvināja sešus augstas klases prožektorus un 100 lampas 10 tūkstošu latu vērtībā. Tas bija atspēriena punkts, kas ļāva LNO labāk un modernāk apgaismot izrādes.
Pirmoreiz prožektori izmēģināti sezonas noslēguma brīvdabas izrādē "Dons Karloss" Cēsu pilsdrupās. Bet LNO skatuvi ar "Siemens" aparatūru pirmoreiz izgaismoja baleta "Riekstkodis" publisko ģenerālmēģinājumu laikā un pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera vieskoncertā.
Latvijas Nacionālā opera iegūst modernu apgaismošanas iekārtu
Līdz tūkstošgades mijai Latvijas Nacionālā opera (LNO) izrādēs izmantoja vēl no padomju laikiem mantotu apgaismošanas iekārtas sistēmu, kas bija sliktā stāvoklī. 2000. gadā uzņēmums "Siemens" LNO uzdāvināja sešus augstas klases prožektorus un 100 lampas 10 tūkstošu latu vērtībā. Tas bija atspēriena punkts, kas ļāva LNO labāk un modernāk apgaismot izrādes.
Pirmoreiz prožektori izmēģināti sezonas noslēguma brīvdabas izrādē "Dons Karloss" Cēsu pilsdrupās. Bet LNO skatuvi ar "Siemens" aparatūru pirmoreiz izgaismoja baleta "Riekstkodis" publisko ģenerālmēģinājumu laikā un pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera vieskoncertā.
2000
Latvijas Nacionālā opera iegūst modernu apgaismošanas iekārtu
Līdz tūkstošgades mijai Latvijas Nacionālā opera (LNO) izrādēs izmantoja vēl no padomju laikiem mantotu apgaismošanas iekārtas sistēmu, kas bija sliktā stāvoklī. 2000. gadā uzņēmums "Siemens" LNO uzdāvināja sešus augstas klases prožektorus un 100 lampas 10 tūkstošu latu vērtībā. Tas bija atspēriena punkts, kas ļāva LNO labāk un modernāk apgaismot izrādes.
Pirmoreiz prožektori izmēģināti sezonas noslēguma brīvdabas izrādē "Dons Karloss" Cēsu pilsdrupās. Bet LNO skatuvi ar "Siemens" aparatūru pirmoreiz izgaismoja baleta "Riekstkodis" publisko ģenerālmēģinājumu laikā un pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera vieskoncertā.
Latvijas Nacionālā opera iegūst modernu apgaismošanas iekārtu
Līdz tūkstošgades mijai Latvijas Nacionālā opera (LNO) izrādēs izmantoja vēl no padomju laikiem mantotu apgaismošanas iekārtas sistēmu, kas bija sliktā stāvoklī. 2000. gadā uzņēmums "Siemens" LNO uzdāvināja sešus augstas klases prožektorus un 100 lampas 10 tūkstošu latu vērtībā. Tas bija atspēriena punkts, kas ļāva LNO labāk un modernāk apgaismot izrādes.
Pirmoreiz prožektori izmēģināti sezonas noslēguma brīvdabas izrādē "Dons Karloss" Cēsu pilsdrupās. Bet LNO skatuvi ar "Siemens" aparatūru pirmoreiz izgaismoja baleta "Riekstkodis" publisko ģenerālmēģinājumu laikā un pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera vieskoncertā.
2003
Atklāj "Siemens ledus halli"
2003. gada 31. maijā Rīgas pievārtē Piņķos atklāj sporta būvi "Siemens ledus halle". Halle kalpo kā treniņu vieta hokejistiem, daiļslidotājiem, kērlinga, basketbola, volejbola, rokasbumbas un minifutbola spēlētājiem. Sākotnēji halli kā treniņu bāzi izmantoja hokeja komanda "Rīga 2000", jauniešu hokeja komanda "Dinamo 88" un amatieru komandas "Lūši" un "Kurbads", bet brīvdienu rītos un vakaros apmeklētājiem bija pieejama publiskā slidotava.
Uzņēmums "Siemens" atbalstīja halles izveidi ar dažādām tehnoloģijām – modernākajām apgaismojuma, ugunsdzēsības, apziņošanas, apsardzes un telekomunikāciju sistēmām.
Atklāj "Siemens ledus halli"
2003. gada 31. maijā Rīgas pievārtē Piņķos atklāj sporta būvi "Siemens ledus halle". Halle kalpo kā treniņu vieta hokejistiem, daiļslidotājiem, kērlinga, basketbola, volejbola, rokasbumbas un minifutbola spēlētājiem. Sākotnēji halli kā treniņu bāzi izmantoja hokeja komanda "Rīga 2000", jauniešu hokeja komanda "Dinamo 88" un amatieru komandas "Lūši" un "Kurbads", bet brīvdienu rītos un vakaros apmeklētājiem bija pieejama publiskā slidotava.
Uzņēmums "Siemens" atbalstīja halles izveidi ar dažādām tehnoloģijām – modernākajām apgaismojuma, ugunsdzēsības, apziņošanas, apsardzes un telekomunikāciju sistēmām.
2003
Atklāj "Siemens ledus halli"
2003. gada 31. maijā Rīgas pievārtē Piņķos atklāj sporta būvi "Siemens ledus halle". Halle kalpo kā treniņu vieta hokejistiem, daiļslidotājiem, kērlinga, basketbola, volejbola, rokasbumbas un minifutbola spēlētājiem. Sākotnēji halli kā treniņu bāzi izmantoja hokeja komanda "Rīga 2000", jauniešu hokeja komanda "Dinamo 88" un amatieru komandas "Lūši" un "Kurbads", bet brīvdienu rītos un vakaros apmeklētājiem bija pieejama publiskā slidotava.
Uzņēmums "Siemens" atbalstīja halles izveidi ar dažādām tehnoloģijām – modernākajām apgaismojuma, ugunsdzēsības, apziņošanas, apsardzes un telekomunikāciju sistēmām.
Atklāj "Siemens ledus halli"
2003. gada 31. maijā Rīgas pievārtē Piņķos atklāj sporta būvi "Siemens ledus halle". Halle kalpo kā treniņu vieta hokejistiem, daiļslidotājiem, kērlinga, basketbola, volejbola, rokasbumbas un minifutbola spēlētājiem. Sākotnēji halli kā treniņu bāzi izmantoja hokeja komanda "Rīga 2000", jauniešu hokeja komanda "Dinamo 88" un amatieru komandas "Lūši" un "Kurbads", bet brīvdienu rītos un vakaros apmeklētājiem bija pieejama publiskā slidotava.
Uzņēmums "Siemens" atbalstīja halles izveidi ar dažādām tehnoloģijām – modernākajām apgaismojuma, ugunsdzēsības, apziņošanas, apsardzes un telekomunikāciju sistēmām.
2011
"Siemens" piegādā tvaika turbīnu TEC-2 rekonstrukcijai
2011. gada 29. oktobrī rīdzinieki varēja piedzīvot iespaidīgu skatu – pa Daugavu tika transportētas uzņēmuma "Siemens" piegādātās tvaika turbīnas. Tās veidoja daļu no energobloka Koģenerācijas stacijā, ko tobrīd izbūvēja Rīgas otrās termoelektrocentrāles jeb TEC-2 rekonstrukcijas projekta otrajā kārtā.
"Siemens" ģenerators ar trīs industriālajām tvaika turbīnām izgatavots "Siemens" ražotnē Gerlicā, Vācijas tālākajā austrumu pilsētā. 36 metrus garā iekārta ir lielākais siltumapgādes mehānisms, kāds līdz šim uzbūvēts Gerlicas ražotnē, un unikāls ne tikai apmēra, bet arī augstās sarežģītības dēļ. Iekārta ar visiem piederumiem sver vairāk nekā 1000 tonnas, tāpēc nogādāšana no Vācijas līdz Rīgai prasīja vairākas nedēļas. Turbīnas uzstādīšanu un nodošanu realizācijai uzraudzīja pieredzējušais "Siemens" speciālists Pēters Viške (Peter Wischke) no "Siemens AG" Enerģētikas servisa struktūrvienības Duisburgā.
"Siemens" piegādā tvaika turbīnu TEC-2 rekonstrukcijai
2011. gada 29. oktobrī rīdzinieki varēja piedzīvot iespaidīgu skatu – pa Daugavu tika transportētas uzņēmuma "Siemens" piegādātās tvaika turbīnas. Tās veidoja daļu no energobloka Koģenerācijas stacijā, ko tobrīd izbūvēja Rīgas otrās termoelektrocentrāles jeb TEC-2 rekonstrukcijas projekta otrajā kārtā.
"Siemens" ģenerators ar trīs industriālajām tvaika turbīnām izgatavots "Siemens" ražotnē Gerlicā, Vācijas tālākajā austrumu pilsētā. 36 metrus garā iekārta ir lielākais siltumapgādes mehānisms, kāds līdz šim uzbūvēts Gerlicas ražotnē, un unikāls ne tikai apmēra, bet arī augstās sarežģītības dēļ. Iekārta ar visiem piederumiem sver vairāk nekā 1000 tonnas, tāpēc nogādāšana no Vācijas līdz Rīgai prasīja vairākas nedēļas. Turbīnas uzstādīšanu un nodošanu realizācijai uzraudzīja pieredzējušais "Siemens" speciālists Pēters Viške (Peter Wischke) no "Siemens AG" Enerģētikas servisa struktūrvienības Duisburgā.
2011
"Siemens" piegādā tvaika turbīnu TEC-2 rekonstrukcijai
2011. gada 29. oktobrī rīdzinieki varēja piedzīvot iespaidīgu skatu – pa Daugavu tika transportētas uzņēmuma "Siemens" piegādātās tvaika turbīnas. Tās veidoja daļu no energobloka Koģenerācijas stacijā, ko tobrīd izbūvēja Rīgas otrās termoelektrocentrāles jeb TEC-2 rekonstrukcijas projekta otrajā kārtā.
"Siemens" ģenerators ar trīs industriālajām tvaika turbīnām izgatavots "Siemens" ražotnē Gerlicā, Vācijas tālākajā austrumu pilsētā. 36 metrus garā iekārta ir lielākais siltumapgādes mehānisms, kāds līdz šim uzbūvēts Gerlicas ražotnē, un unikāls ne tikai apmēra, bet arī augstās sarežģītības dēļ. Iekārta ar visiem piederumiem sver vairāk nekā 1000 tonnas, tāpēc nogādāšana no Vācijas līdz Rīgai prasīja vairākas nedēļas. Turbīnas uzstādīšanu un nodošanu realizācijai uzraudzīja pieredzējušais "Siemens" speciālists Pēters Viške (Peter Wischke) no "Siemens AG" Enerģētikas servisa struktūrvienības Duisburgā.
"Siemens" piegādā tvaika turbīnu TEC-2 rekonstrukcijai
2011. gada 29. oktobrī rīdzinieki varēja piedzīvot iespaidīgu skatu – pa Daugavu tika transportētas uzņēmuma "Siemens" piegādātās tvaika turbīnas. Tās veidoja daļu no energobloka Koģenerācijas stacijā, ko tobrīd izbūvēja Rīgas otrās termoelektrocentrāles jeb TEC-2 rekonstrukcijas projekta otrajā kārtā.
"Siemens" ģenerators ar trīs industriālajām tvaika turbīnām izgatavots "Siemens" ražotnē Gerlicā, Vācijas tālākajā austrumu pilsētā. 36 metrus garā iekārta ir lielākais siltumapgādes mehānisms, kāds līdz šim uzbūvēts Gerlicas ražotnē, un unikāls ne tikai apmēra, bet arī augstās sarežģītības dēļ. Iekārta ar visiem piederumiem sver vairāk nekā 1000 tonnas, tāpēc nogādāšana no Vācijas līdz Rīgai prasīja vairākas nedēļas. Turbīnas uzstādīšanu un nodošanu realizācijai uzraudzīja pieredzējušais "Siemens" speciālists Pēters Viške (Peter Wischke) no "Siemens AG" Enerģētikas servisa struktūrvienības Duisburgā.
Jaunais TEC-2 gāzes turbīnas kombinētā cikla energobloks kopā ar "Siemens" tvaika turbīnas ģeneratoru bija nozīmīgs ieguldījums pilsētas elektroenerģijas un siltumenerģijas apgādē. TEC-2 rekonstrukcija paaugstināja energoapgādes efektivitāti visā Latvijā, kā arī samazināja kaitīgo izmešu daudzumu un optimizēja iekārtu uzturēšanas izmaksas. Prognozēja, ka jaunais energobloks uz vienu siltuma vienību saražos trīs reizes vairāk elektroenerģijas. Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas un jaunā bloka atklāšanas 2013. gada decembrī Rīgas TEC-2 bija Baltijā modernākā un efektīvākā koģenerācijas stacija.
AS "Latvenergo" termoelektrocentrāle TEC 2, 2013. gads
Foto: LETA
2012
Šķirotavas stacija iegūst modernizētu kravu šķirošanas sistēmu
2012. gada februārī "Siemens", parakstot līgumu ar AS BMGS, uzsāka Latvijā pirmās automatizētās vagonu nolaišanas sistēmas uzstādīšanu Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas projekta ietvaros. Tika modernizēta kravu šķirošanas sistēma un uzstādīta Latvijā pirmā automatizētā vagonu nolaišanas sistēma.
Rekonstrukcijas darbi noslēdzās 2015. gada otrajā pusē, bet modernizēto staciju svinīgi atklāja 2016. gada martā. "Siemens" Vācijā ražotie elektriskie un mehāniskie aprīkojumi samazināja ekspluatācijas izmaksas, tehniskās apkalpošanas biežumu, kā arī palielināja vagonu šķirošanas procesa kvalitāti. "Siemens" nodrošināja arī operatoru un apkalpojošā personāla apmācību, kā arī sniedza tehnisko atbalstu. Modernizācija Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna caurlaides spēju palielināja līdz 3500 vagoniem diennaktī, kas bija par teju 75% vairāk nekā iepriekš.
Šķirotavas stacija iegūst modernizētu kravu šķirošanas sistēmu
2012. gada februārī "Siemens", parakstot līgumu ar AS BMGS, uzsāka Latvijā pirmās automatizētās vagonu nolaišanas sistēmas uzstādīšanu Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas projekta ietvaros. Tika modernizēta kravu šķirošanas sistēma un uzstādīta Latvijā pirmā automatizētā vagonu nolaišanas sistēma.
Rekonstrukcijas darbi noslēdzās 2015. gada otrajā pusē, bet modernizēto staciju svinīgi atklāja 2016. gada martā. "Siemens" Vācijā ražotie elektriskie un mehāniskie aprīkojumi samazināja ekspluatācijas izmaksas, tehniskās apkalpošanas biežumu, kā arī palielināja vagonu šķirošanas procesa kvalitāti. "Siemens" nodrošināja arī operatoru un apkalpojošā personāla apmācību, kā arī sniedza tehnisko atbalstu. Modernizācija Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna caurlaides spēju palielināja līdz 3500 vagoniem diennaktī, kas bija par teju 75% vairāk nekā iepriekš.
2012
Šķirotavas stacija iegūst modernizētu kravu šķirošanas sistēmu
2012. gada februārī "Siemens", parakstot līgumu ar AS BMGS, uzsāka Latvijā pirmās automatizētās vagonu nolaišanas sistēmas uzstādīšanu Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas projekta ietvaros. Tika modernizēta kravu šķirošanas sistēma un uzstādīta Latvijā pirmā automatizētā vagonu nolaišanas sistēma.
Rekonstrukcijas darbi noslēdzās 2015. gada otrajā pusē, bet modernizēto staciju svinīgi atklāja 2016. gada martā. "Siemens" Vācijā ražotie elektriskie un mehāniskie aprīkojumi samazināja ekspluatācijas izmaksas, tehniskās apkalpošanas biežumu, kā arī palielināja vagonu šķirošanas procesa kvalitāti. "Siemens" nodrošināja arī operatoru un apkalpojošā personāla apmācību, kā arī sniedza tehnisko atbalstu. Modernizācija Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna caurlaides spēju palielināja līdz 3500 vagoniem diennaktī, kas bija par teju 75% vairāk nekā iepriekš.
Šķirotavas stacija iegūst modernizētu kravu šķirošanas sistēmu
2012. gada februārī "Siemens", parakstot līgumu ar AS BMGS, uzsāka Latvijā pirmās automatizētās vagonu nolaišanas sistēmas uzstādīšanu Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas projekta ietvaros. Tika modernizēta kravu šķirošanas sistēma un uzstādīta Latvijā pirmā automatizētā vagonu nolaišanas sistēma.
Rekonstrukcijas darbi noslēdzās 2015. gada otrajā pusē, bet modernizēto staciju svinīgi atklāja 2016. gada martā. "Siemens" Vācijā ražotie elektriskie un mehāniskie aprīkojumi samazināja ekspluatācijas izmaksas, tehniskās apkalpošanas biežumu, kā arī palielināja vagonu šķirošanas procesa kvalitāti. "Siemens" nodrošināja arī operatoru un apkalpojošā personāla apmācību, kā arī sniedza tehnisko atbalstu. Modernizācija Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna caurlaides spēju palielināja līdz 3500 vagoniem diennaktī, kas bija par teju 75% vairāk nekā iepriekš.
2012
Modernizē 3G un 4G sakaru tīklu
2012. gada aprīlī "Nokia Siemens Network" noslēdza daudzmiljonu līgumu ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2" par jaunāko tehnoloģiju iegādi, lai izveidotu modernāko mobilo sakaru tīklu Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Tas ļāva ne tikai attīstīt 3G sakaru tīklu, bet arī piedāvāt ceturtās paaudzes jeb 4G pakalpojumus Latvijas sakaru tīklā. Modernizācijas laikā "Tele2" nomainīja esošās bāzes stacijas uz vienotu "Nokia Siemens Networks" platformu, paralēli būvējot arī jaunas bāzes stacijas.
Modernizē 3G un 4G sakaru tīklu
2012. gada aprīlī "Nokia Siemens Network" noslēdza daudzmiljonu līgumu ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2" par jaunāko tehnoloģiju iegādi, lai izveidotu modernāko mobilo sakaru tīklu Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Tas ļāva ne tikai attīstīt 3G sakaru tīklu, bet arī piedāvāt ceturtās paaudzes jeb 4G pakalpojumus Latvijas sakaru tīklā. Modernizācijas laikā "Tele2" nomainīja esošās bāzes stacijas uz vienotu "Nokia Siemens Networks" platformu, paralēli būvējot arī jaunas bāzes stacijas.
2023
"Siemens" – daļa no Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas
2023. gada nogalē tika iemūrēts pirmais pamatakmens AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pirmās lieljaudas sinhronās mašīnas jeb kompensatora stacijai. AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense", līdz 2024. gada nogalei Latvijā izbūvēja un pieslēdza pārvades tīklam trīs sinhrono kompensatoru stacijas – Grobiņā, Ventspilī un Līksnā. Pirmo staciju pārvades tīklam pieslēdza jau mēnesi pirms Baltijas tīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu 2025. gada februārī. Ar iesaistīšanos sinhronizācijas projektā "Siemens Energy" kļuva par nozīmīgu partneri, kas iegulda Latvijas energoneatkarībā un attīstībā.
"Siemens" – daļa no Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas
2023. gada nogalē tika iemūrēts pirmais pamatakmens AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pirmās lieljaudas sinhronās mašīnas jeb kompensatora stacijai. AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense", līdz 2024. gada nogalei Latvijā izbūvēja un pieslēdza pārvades tīklam trīs sinhrono kompensatoru stacijas – Grobiņā, Ventspilī un Līksnā. Pirmo staciju pārvades tīklam pieslēdza jau mēnesi pirms Baltijas tīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu 2025. gada februārī. Ar iesaistīšanos sinhronizācijas projektā "Siemens Energy" kļuva par nozīmīgu partneri, kas iegulda Latvijas energoneatkarībā un attīstībā.
2023
"Siemens" – daļa no Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas
2023. gada nogalē tika iemūrēts pirmais pamatakmens AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pirmās lieljaudas sinhronās mašīnas jeb kompensatora stacijai. AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense", līdz 2024. gada nogalei Latvijā izbūvēja un pieslēdza pārvades tīklam trīs sinhrono kompensatoru stacijas – Grobiņā, Ventspilī un Līksnā. Pirmo staciju pārvades tīklam pieslēdza jau mēnesi pirms Baltijas tīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu 2025. gada februārī. Ar iesaistīšanos sinhronizācijas projektā "Siemens Energy" kļuva par nozīmīgu partneri, kas iegulda Latvijas energoneatkarībā un attīstībā.
"Siemens" – daļa no Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas
2023. gada nogalē tika iemūrēts pirmais pamatakmens AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pirmās lieljaudas sinhronās mašīnas jeb kompensatora stacijai. AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense", līdz 2024. gada nogalei Latvijā izbūvēja un pieslēdza pārvades tīklam trīs sinhrono kompensatoru stacijas – Grobiņā, Ventspilī un Līksnā. Pirmo staciju pārvades tīklam pieslēdza jau mēnesi pirms Baltijas tīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu 2025. gada februārī. Ar iesaistīšanos sinhronizācijas projektā "Siemens Energy" kļuva par nozīmīgu partneri, kas iegulda Latvijas energoneatkarībā un attīstībā.
2025
Digitālie dvīņi inženierijas attīstībā
Sadarbībā ar "Siemens" uzņēmums SIA "Caljan LSZE", globālais līderis teleskopisko konveijeru tirgū visā pasaulē, ir būtiski pārveidojis savu inženiertehnisko procesu, ieviešot tā sauktos “digitālo dvīņus” – virtuālus modeļus, kas precīzi ataino reālos konveijeru sistēmu modeļus. Uzņēmumi uzsāka sadarbību 2019. gadā un šo gadu laikā to ir nostiprinājuši, "Siemens" uzņēmumam palīdzot izstrādāt digitālo dvīni "Caljan" konveijeru sistēmu modeļiem, kas ļauj veikt visa procesa simulāciju, testēšanu un nodošanu ekspluatācijā digitālā vidē.
Šī modernā pieeja ir paātrinājusi un palielinājusi izstrādes cikla efektivitāti, samazinājusi produkta nonākšanas laiku līdz tirgum un ievērojami uzlabojusi "Caljan" sadarbību ar klientiem, ļaujot tiem apskatīt, simulēt un apstiprināt sistēmas funkcionalitāti vēl pirms fiziskās ražošanas uzsākšanas. Jaunākais sadarbības rezultāts ir "Caljan AutoUnloader", kas tika prezentēts 2024. gadā un spilgti demonstrē virtuālās inženierijas spēku reālās loģistikas vajadzībām.
Digitālie dvīņi inženierijas attīstībā
Sadarbībā ar "Siemens" uzņēmums SIA "Caljan LSZE", globālais līderis teleskopisko konveijeru tirgū visā pasaulē, ir būtiski pārveidojis savu inženiertehnisko procesu, ieviešot tā sauktos “digitālo dvīņus” – virtuālus modeļus, kas precīzi ataino reālos konveijeru sistēmu modeļus. Uzņēmumi uzsāka sadarbību 2019. gadā un šo gadu laikā to ir nostiprinājuši, "Siemens" uzņēmumam palīdzot izstrādāt digitālo dvīni "Caljan" konveijeru sistēmu modeļiem, kas ļauj veikt visa procesa simulāciju, testēšanu un nodošanu ekspluatācijā digitālā vidē.
Šī modernā pieeja ir paātrinājusi un palielinājusi izstrādes cikla efektivitāti, samazinājusi produkta nonākšanas laiku līdz tirgum un ievērojami uzlabojusi "Caljan" sadarbību ar klientiem, ļaujot tiem apskatīt, simulēt un apstiprināt sistēmas funkcionalitāti vēl pirms fiziskās ražošanas uzsākšanas. Jaunākais sadarbības rezultāts ir "Caljan AutoUnloader", kas tika prezentēts 2024. gadā un spilgti demonstrē virtuālās inženierijas spēku reālās loģistikas vajadzībām.
2025
Digitālie dvīņi inženierijas attīstībā
Sadarbībā ar "Siemens" uzņēmums SIA "Caljan LSZE", globālais līderis teleskopisko konveijeru tirgū visā pasaulē, ir būtiski pārveidojis savu inženiertehnisko procesu, ieviešot tā sauktos “digitālo dvīņus” – virtuālus modeļus, kas precīzi ataino reālos konveijeru sistēmu modeļus. Uzņēmumi uzsāka sadarbību 2019. gadā un šo gadu laikā to ir nostiprinājuši, "Siemens" uzņēmumam palīdzot izstrādāt digitālo dvīni "Caljan" konveijeru sistēmu modeļiem, kas ļauj veikt visa procesa simulāciju, testēšanu un nodošanu ekspluatācijā digitālā vidē.
Šī modernā pieeja ir paātrinājusi un palielinājusi izstrādes cikla efektivitāti, samazinājusi produkta nonākšanas laiku līdz tirgum un ievērojami uzlabojusi "Caljan" sadarbību ar klientiem, ļaujot tiem apskatīt, simulēt un apstiprināt sistēmas funkcionalitāti vēl pirms fiziskās ražošanas uzsākšanas. Jaunākais sadarbības rezultāts ir "Caljan AutoUnloader", kas tika prezentēts 2024. gadā un spilgti demonstrē virtuālās inženierijas spēku reālās loģistikas vajadzībām.
Digitālie dvīņi inženierijas attīstībā
Sadarbībā ar "Siemens" uzņēmums SIA "Caljan LSZE", globālais līderis teleskopisko konveijeru tirgū visā pasaulē, ir būtiski pārveidojis savu inženiertehnisko procesu, ieviešot tā sauktos “digitālo dvīņus” – virtuālus modeļus, kas precīzi ataino reālos konveijeru sistēmu modeļus. Uzņēmumi uzsāka sadarbību 2019. gadā un šo gadu laikā to ir nostiprinājuši, "Siemens" uzņēmumam palīdzot izstrādāt digitālo dvīni "Caljan" konveijeru sistēmu modeļiem, kas ļauj veikt visa procesa simulāciju, testēšanu un nodošanu ekspluatācijā digitālā vidē.
Šī modernā pieeja ir paātrinājusi un palielinājusi izstrādes cikla efektivitāti, samazinājusi produkta nonākšanas laiku līdz tirgum un ievērojami uzlabojusi "Caljan" sadarbību ar klientiem, ļaujot tiem apskatīt, simulēt un apstiprināt sistēmas funkcionalitāti vēl pirms fiziskās ražošanas uzsākšanas. Jaunākais sadarbības rezultāts ir "Caljan AutoUnloader", kas tika prezentēts 2024. gadā un spilgti demonstrē virtuālās inženierijas spēku reālās loģistikas vajadzībām.
Projekts sadarbībā ar:
Teksts
Ketija Nuķe-Osīte
Redaktors
Kristīne Melne
Dizains
Inga Čujevska
Projekta vadība
Signija Caune
PĀRDOŠANAS PROJEKTU VADĪTĀJA
Ieva Virziņa
Foto
"Siemens" publicitātes foto, "Zudusī Latvija", "Periodika.lv", Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Viesturs Radovics (DELFI), LETA, "Sadales tīkls" publicitātes foto
