Šīs ir Vinetas vīra Ronalda tēva dzimtas mājas, kas no vienkārša lauku īpašuma meža ielokā aptuveni sešos gados pārtapušas par mierpilnu vietu, kur paslēpties no ikdienas kņadas un baudīt dabas tuvumu. Plašajā teritorijā iekopts krāšņs dārzs ar kuplu smilgu puduriem, skujeņiem, dažādiem dekoratīvajiem kokiem un krūmiem, puķēm un citiem augiem. Mazajā piemājas dīķī kurkst vardes un zied ūdensrozes, bet lielajā dīķī iespējams veldzēties karstajās vasaras dienās. Kad esi ciemiņš, tev ir privilēģija to visu vienkārši baudīt un priecēt acis – pilnīga idille.

Neticami, ka sešus gadus atpakaļ te bija pļava, kuru varēja nopļaut tikai ar traktoru. Ir acīmredzams, ka te ieguldīts milzīgs darbs un laiks. Par to neuzkrītoši atgādina arī zāles pļāvējs–robotiņš, kas braukā turpu šurpu pa plašo teritoriju un kā mazs jēriņš "notiesā" zāli. Dažādi instrumenti un ierīces, protams, ir neatsverami palīgi, kas atvieglo dārza kopšanu un uzturēšanu, taču nav iespējams pilnībā iztikt bez roku darba. Piemēram, krūmu un smilgu apgriešana, dobju ravēšana un apdobju veidošana prasa gan laiku, gan fizisku spēku.

Vasarā ziedi un dīķis pievilina tauriņus un putnus, bet rudenī "Kamēliju" dārzs izskatās īpaši skaisti – to izkrāso smilgas, kupli dažādu graudzāļu šķirņu puduri un noziedējušo ziedu galviņas, piešķirot tam krāsu arī tad, ka visi citi augi jau zaudējuši burvību. Raspodiņu lapās un graudzāļu stiebros rotājas rasa. Pat ziemā dārzs izskatās skaisti.

Šopavasar kopumā piecas dienas tika veltītas tam vien, lai apgrieztu visas pērnās graudzāles. "Gigantiskās miskantes šo gadu laikā mūsu mālainajā augsnē ir izaugušas par milzu ceriem. Apsveru to ierobežošanu, bet tas izskatās pēc neiespējamās misijas..."

Un kā ar ravēšanu? "Pirmajos gados, kad augi bija mazi, jāravē bija daudz, tāpēc centos sakombinēt katrā dobē gan skujeņus, gan krūmus, gan hostas, dienlilijas, kas augot aizņem daudz vietas. Jāņem vērā, ka viss tika stādīts tukšā laukā un ēnas nebija vispār. Šobrīd sastādīts un sasējies tā, ka aptuveni jūlijā vairs nav nepieciešams ravēt, jo vienus augus nomaina nākamie – tie sakuplo un nosedz tukšos laukumus, un nezālēm vairs nav vietas,” stāsta dārza entuziaste.

Lai gan daudzi mulču uzskata par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā košumdobēs ierobežot nezāles, Vineta, kā pati saka, nav mulčas lielākais fans, jo ar to, kas vesta no meža, uz dārzu atceļojušas nezāles, no kurām ir ļoti grūti atbrīvoties.

Ideja sakopt tēva īpašumu radusies Vinetas vīram, un sākotnēji viņa pat bijusi skeptiska. Viņiem tolaik jau bijis neliels dārziņš vasarnīcā pie jūras un licies – ar to arī pietiek. Atbraucot šeit un ieraugot hektārus ar zemi, Vinetai nav bijusi pārliecība, ka viņa vēlas ieguldīt darbu un laiku, lai visu izveidotu burtiski no nulles. Taču, braukājot ekskursijās pa Latvijas skaistajiem dārziem, kādā brīdī nākusi apskaidrība: "Man vajag savu dārzu!" Tā nu sākušies teritorijas sakopšanas un iekārtošanas darbi. Vineta pati veidojusi dobju izkārtojumu un ar vīra atbalstu pamazām sākusi visu iekopt.

Paralēli dārza un teritorijas labiekārtošanai norisinājušies arī klēts atjaunošanas darbi. Tagad, kad aizritējuši jau aptuveni seši gadi, klētī izveidotas 13 omulīgas istabiņas un skaista viesību telpa. Savukārt blakus slejas krāšņs daiļdārzs un arī neliels dīķītis tepat pie namdurvīm, kur šiverējas vardes un zied ūdensrozes. Pērn mazajā dīķī iegādāti ūdensaugi peldošos traukos, kas Vinetai par pārsteigumu šogad paši iesējušies un aug gar ūdenstilpes malām.

Veidojot košumdārzu, Vineta pieturas pie principa, ka ziediem dobēs jāsasaucas savā starpā. Ja tie ir vienā dobē, tad arī otrajā un trešajā, jo teritorija ir tik liela, ka, no malas skatoties, visam vajadzētu veidot vienotu ainavu. Maijā tās ir violetās, zilās un rozā ozolītes, kas vienmēr zied vienlaicīgi ar violetajiem dekoratīvajiem sīpoliem. Uzreiz pēc tam zied uzpirkstes, un tad to spicās galvas lien ārā no visiem stūriem. Dārzā ir ļoti daudz asziedu ciesas "Karl Foerster" un "Overdam" puduru. Iesākumā tie bija daži, bet tagad jau caurvij visu dārzu.

"Asziedu ciesas, šķiet, ir manas mīļākās graudzāles, jo katru gadu jau uz Jāņiem tām ir skaistas, stāvas vārpas, un nevieni lieti un vēji tām neskādē, tās vienmēr dārzam dod "otro stāvu", iztur visu ziemu līdz nākamam pavasarim, un tās arī nesējas. Ciņu smilgas "Goldtau" ir mani nākamie favorīti – tās ir kā dārza pirmais stāvs un pildījums. Tās gan pie manis pamatīgi sējas, bet tik lielā teritorijā to varu atļaut. Dekoratīvie burkāni "Carota Dara", vējmietiņi, mežģīnes "Orlaya grandiflora", kaķumētras "Down to Dusk", verbēnas, astrancijas, monardas, viengadīgā prosa un citas puķes ir kā ziedošs pildījums un caurvij visas šīs dobes, sasaistot augus vienotā korī," stāsta saimniece.

Sākotnējā vīzija par to, kā izskatīsies dārzs, bijusi pavisam cita. Vinetai ļoti patīk mūžzaļie augi, tos kombinējot ar hortenzijām. Taču jau pirmajā gadā nācās apdedzināties, jo stirnas nākušas uz dārzu mieloties. "Tad arī sapratu – nē, tikai ar mūžzaļajiem nekas nesanāks. Savukārt, lai pasargātu tos mūžzaļos, kas dobēs ir atstāti, joprojām jāiegulda liels darbs – katrs no tiem rudenī jānorobežo, lai stirnas netiek klāt. Esam izmēģinājuši arī citas metodes, bet tās sevi nav attaisnojušas," ar pieredzi dalās Vineta.

Vēl viens nelūgtais viesis, ar kuru nākas sadzīvot, ir ūdensžurka. Dārza saimniecei vienas no mīļākajām puķēm ir ehinācijas. To savulaik bijis ļoti daudz un dažādās krāsās, un tās allaž pievilinājušas taureņus, taču ūdensžurku nedarbu dēļ saglabājušās tikai dažu krāsu šķirnes. Vineta saka – tāda ir daba un ar to vienkārši jāsadzīvo.