"Tiche"
Mānīgā slāpju sajūta. Kāpēc mēs par maz dzeram ūdeni?

Sagatavoja Lolita Neimane

Foto: "Shutterstock", publicitātes foto

Savā diētas ārstes darbā, gan saskaroties ar cilvēku viedokļiem sociālajos tīklos, gan konsultējot pacientus un uzstājoties ar lekcijām, nereti dzirdu viedokli, ka ūdens dzeršanas nozīme pēdējos gados ir stipri pārspīlēta un vairāk balstās uz mārketinga principiem, lai pēc iespējas vairāk pieaugtu veikalā pieejamo ūdens pudeļu tirdzniecība. Tam varētu būt vairāki iemesli.
Slāpju sajūta
  • Cilvēki uzticas savai sajūtai – ja nav slāpes, domā, ka ķermenis ūdeni neprasa. Taču slāpes jau ir novēlots signāls, kas nozīmē, ka organisms jau sācis ciest no neliela ūdens trūkuma.
Ieradumi un kultūras uzskati
  • Agrāk netika uzsvērta regulāra ūdens dzeršana – cilvēki dzēra tikai pie ēdienreizēm vai slāpju gadījumā.

  • Tika vairāk lietoti citi dzērieni (tēja, kafija, sulas, saldināti dzērieni, kompoti), bet ne tīrs ūdens.
Lolita Neimane
Diētas ārste, RSU studiju programmu direktore
Nepareiza informācija vai mīti
  • Daži uzskata, ka pārāk daudz ūdens var būt kaitīgs (un tas var būt taisnība, bet tikai ļoti ekstremālos gadījumos, kad dienas laikā un īsā laika periodā tiek izdzerti ļoti daudzi litri ūdens).

  • Citi domā, ka ēdiens jau satur pietiekami daudz ūdens – kas var būt daļēji patiesi, bet ne vienmēr pietiekami.
Nepatīk dzert ūdeni vai aizmirst
  • Daudziem vienkārši nav ieraduma dzert ūdeni vai tas šķiet garlaicīgi un negaršīgi.

  • Tiek ignorēta vajadzība dzert profilaktiski, ne tikai tad, kad jau jūt izsalkumu vai nogurumu.
Vecuma faktors – slāpju sajūta kļūst vājāka
  • Īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem slāpju mehānisms strādā vājāk, un viņi nejūt vajadzību dzert, pat ja organisms to prasa.
No visa iepriekšminētā var izdarīt secinājumus, ka paļauties tikai uz slāpēm nav pietiekami. Profilaktiska ūdens dzeršana palīdz uzturēt enerģiju, vielmaiņu, ādas veselību un novērst daudzas problēmas, pirms tās sākas.
Lolita Neimane, diētas ārste, RSU studiju programmu direktore
Šķiet, ka vēlreiz būtu lietderīgi atkārtot zināmas patiesības, bet tomēr uzskaitīšu dehidratācijas pazīmes:

  • Sausa mute un slāpes;
  • Nogurums vai vājums;
  • Reibonis vai galvassāpes;
  • Tumšs urīns vai mazs urīna daudzums;
  • Sausa āda;
  • Samazināta koncentrēšanās spēja;
  • Aizcietējumi;
  • Ātra sirdsdarbība;
  • Aizkaitināmība.
Smagos gadījumos:

  • Apjukums;
  • Samaņas zudums;
  • Zems asinsspiediens.
Kāpēc ir jādzer ūdens?
Ūdens ir vitāli svarīgs gandrīz katrai organisma funkcijai:

  • Regulē ķermeņa temperatūru;
  • Uztur šūnu darbību;
  • Palīdz izvadīt toksīnus (caur urīnu, sviedriem, izkārnījumiem);
  • Veicina gremošanu un vielmaiņu;
  • Eļļo locītavas un audus;
  • Uzlabo smadzeņu darbību un koncentrēšanos;
  • Atbalsta sirds un asinsvadu veselību.
Cik daudz ūdens jāizdzer dienā?
  • Vidēji 1.5–2.5 litri dienā (atkarībā no vecuma, svara, fiziskās aktivitātes un klimata).

  • Vairāk nepieciešams karstā laikā, fiziskas slodzes laikā vai slimības gadījumā.
Dehidratācija visbiežāk tiek novērota šādām cilvēku grupām, jo viņu organisms ir īpaši jutīgs vai viņi bieži neuzņem pietiekami daudz šķidruma:

Zīdaiņi un mazi bērni
  • Viņu organisms ātri zaudē šķidrumu (caurejas, vemšanas, drudža laikā);
  • Paši nevar pateikt, ka ir izslāpuši;
  • Ķermenis vēl nav pilnībā attīstījis spēju saglabāt šķidrumu.

Vecāka gadagājuma cilvēki
  • Samazinās slāpju sajūta – nejūt vajadzību dzert pat, ja organisms cieš;
  • Bieži lieto medikamentus (piemēram, diurētiskos līdzekļus), kas veicina šķidruma zudumu;
  • Var būt kustību ierobežojumi, kas apgrūtina ūdens uzņemšanu.

Sportisti un fiziski aktīvi cilvēki
  • Svīšanas rezultātā ātri zaudē daudz ūdens un sāļu;
  • Ja ūdens netiek papildināts, var rasties dehidratācija, vājums, muskuļu krampji.

Slimi cilvēki (ar caureju, vemšanu, drudzi)
  • Ķermenis intensīvi zaudē šķidrumu;
  • Var būt arī samazināta ēstgriba un vēlme dzert.

Cilvēki karstā klimatā vai karstos laikapstākļos
  • Paaugstināta temperatūra veicina svīšanu;
  • Nepietiekama ūdens uzņemšana var ātri novest pie dehidratācijas.
Dzerot minerālūdeņus, tiem ir vairāki ieguvumi. Tie ir dabisks avots Ca un Mg organismam viegli uzņemamā formā.

Varu padalīties ar savu pieredzi. Mani nepārliecina tikai stāstījums par to, ka lietojot vienu vai otru produktu, vai uztura bagātinātāju, manā organismā pieaugs vienas vai otras uzturvielas daudzums. Tāpēc piekritu piedalīties pētījumā, kur 3 mēnešu laikā katru dienu uzturā lietoju apmēram 1,5 litrus minerālūdens "Tiche" un pirms eksperimenta veicu asins analīzes (Ca un Mg). Eksperimenta rezultāti – Ca līmenis palika iepriekšējā statusā, Mg līmenis ievērojami uzlabojās.

Īpaši gribas uzsvērt kalcija (220 mg/l) un magnija (73 mg/l) klātbūtni minerālūdenī. Kalcijs ir galvenā kaulu un zobu strukturālā sastāvdaļa, īpaši svarīga augošam organismam un cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, ļoti svarīgs arī sirds darbībai. Īpaši noderīgi tas var būt cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēl uzturā nelieto piena produktus (laktāzes nepietiekamība, piena olbaltumu nepanesība, vegāni u.c.). Zinātniskie pētījumi pierāda, ka minerālūdeņi, kas bagāti ar kalciju (kalcija saturs >150 mg/l) nodrošina lielisku daudzumu augsti bioloģiski pieejamā kalcija un ir ļoti noderīgs veids, kā regulāri un labi sadalīt kalciju visas dienas garumā. Litrs "Tiche" minerālūdens nodrošina vairāk kā ceturto daļu dienā nepieciešamā kalcija.
Magnijs – mazina aizkaitināmību, nogurumu, jutību pret stresu, bezmiegu, galvassāpes, sirds ritma traucējumus, palīdz atbrīvoties no krampjiem. Lai organisms pareizi uzņemtu magniju, to nepieciešams uzņemt kopā ar kalciju. Ca un Mg attiecība dabīgajā minerālūdenī "Tiche" ir vienāda ar 3 (220 mg: 73 mg), kas garantē vislabāko/optimālāko šo minerālvielu uzsūkšanos cilvēka organismā. 1 litrs "Tiche" satur 73 mg Mg un 220 mg kalcija. Jāpiezīmē, ka ne visi minerālūdeņi satur pietiekami daudz kalcija/magnija. Meklē uz etiķetes:
  • Kalcijs (Ca²⁺): virs 150 mg/l uzskatāms par augstu daudzumu
  • Magnijs (Mg²⁺): virs 50 mg/l ir labs rādītājs.
Vasara ir pilnā plaukumā — ar siltu laiku un aktivitātēm svaigā gaisā. Ir īstais laiks pārskatīt savus ūdens dzeršanas paradumus!
Lolita Neimane, diētas ārste, RSU studiju programmu direktore
Copyright © 2023 AS DELFI. All rights reserved.
Made on
Tilda