Digitālās drošības higiēna: kā sevi elementāri pasargāt
Teksts: Līga Švāne
Foto: Shutterstock
Foto: Shutterstock
Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu – digitālā vide un dažādi rīki, ierīces un tiešsaistes platformas ievērojami atvieglo mūsu dzīvi, taču ir viens bet. Tas strādā tikai tad, ja rīkojamies atbildīgi. Daudz un aktīvi tiek runāts par kiberpratību un digitālo higiēnu, taču ne visiem ir priekšstats, kā to ikdienā efektīvi praktizēt. Kādi ir kiberdrošības pamatprincipi un kas jāņem vērā, lai sevi pasargātu, – par to plašāk stāsta kiberdrošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs.
Lieli uzņēmumi parasti ir parūpējušies par izturīgām drošības sistēmām uzņēmuma un darbinieku datu, kā arī IT infrastruktūras aizsardzībai. Taču lielākā daļa cilvēku digitālo vidi aktīvi izmanto ne tika darbā – tā ir arī daļa no ikdienas. Mēs sociālajos medijos komunicējam ar draugiem un iepazīstamies, sūtām e-pastus, lasām ziņas, skatāmies seriālus un filmas, iepērkamies e-veikalos, internetbankā maksājam rēķinus, virtuāli slēdzam līgumus un parakstām dokumentus un darām vēl daudz ko citu. Diemžēl kiberuzbrucēji nesnauž un izdomā arvien jaunus veidus, kā piekļūt lietotāju datiem.
"Runājot par labu korporatīvo praksi, būtu lieliski, ja organizācijas darbiniekiem nodrošinātu padziļinātas IT drošības apmācības reizi pāris gados. Tas ir nepieciešamas, lai darbinieki tiešām sajustu un saprastu, kādi ir riski un kā no tiem pasargāties. Bet ja nu tādu apmācību nav? Ja darbā pamana kaut ko aizdomīgu, vienmēr par to jāziņo IT drošības speciālistam. Mēs mēdzam veikt uzbrukumu simulācijas, un daudz veiksmīgāk un ātrāk klienta pusē tās tiek apturētas, ja darbinieki iesaistās un ziņo par to, ko viņi redz. Jo skaidrs, ka uzbrucējs primāri uzbruks ne jau zinošajiem un speciālistiem, bet gan vienkāršajiem darbiniekiem," iesaka speciālists.
"Runājot par labu korporatīvo praksi, būtu lieliski, ja organizācijas darbiniekiem nodrošinātu padziļinātas IT drošības apmācības reizi pāris gados. Tas ir nepieciešamas, lai darbinieki tiešām sajustu un saprastu, kādi ir riski un kā no tiem pasargāties. Bet ja nu tādu apmācību nav? Ja darbā pamana kaut ko aizdomīgu, vienmēr par to jāziņo IT drošības speciālistam. Mēs mēdzam veikt uzbrukumu simulācijas, un daudz veiksmīgāk un ātrāk klienta pusē tās tiek apturētas, ja darbinieki iesaistās un ziņo par to, ko viņi redz. Jo skaidrs, ka uzbrucējs primāri uzbruks ne jau zinošajiem un speciālistiem, bet gan vienkāršajiem darbiniekiem," iesaka speciālists.
Dati, nauda – pēc kā tīko kiberbandīti?
"Draudi, ar ko ikdienas lietotājs visbiežāk saskaras internetā un lietojot digitālās tehnoloģijas vispār kopumā, tostarp arī mobilās ierīces un telefonus, pamatā ir klasiskā krāpšana. Tā visbiežāk ir vērsta uz naudas izkrāpšanu tiešā vai netiešā veidā, sākumā nozogot identitāti un tad to izmantojot, lai iegūtu naudu," ar novērojumiem dalās kiberdrošības eksperts.
Aktuāli ir arī tehniskie uzbrukumi. Tas nozīmē, ka tiekat "uzlauzts" bez jūsu paša līdzdalības un sadarbības. Šajā gadījumā, lai sevi pasargātu, ierīcēs laicīgi un regulāri ir jāveic atjauninājumi.
Kirils Solovjovs
Daudzi no mums noteikti vismaz reizi dzīvē saņēmuši aizdomīgu telefona īsziņu vai e-pastu, kur tiek piedāvāts kaut kas vilinošs – atliek vien noklikšķināt uz saites, apstiprināt savu identitāti, ievadīt paroli vai savus datus vai pārskaitīt nelielu naudas summu. Šis joprojām ir ļoti izplatīts krāpniecības modelis, taču kiberuzbrucēji nu jau vairs nebaidās arī komunicēt mutiski – ar telefonzvanu starpniecību. Mūsdienās viltot telefona numuru nav nekas sarežģīts, un arvien izplatītāka kļūst arī balss viltošana.
Var izdalīt divu veidu apdraudējumus – nejaušos (arī automātiskie) uzbrukumus un mērķētos uzbrukumus. Pirmajā scenārijā uzbrucējs nav veicis padziļinātu izpēti par konkrētu personu, bet gan lielam skaitam cilvēku izsūtījis vienādas vai līdzīgas ziņas vai pieprasījums. Vairumā gadījumu cilvēki ātri atpazīst apdraudējumu un spēj no tā viegli izvairīties. Savukārt mērķētajos uzbrukumos uzbrucējs savu upuri ir izpētījis, piemēram, zina, kādu tālruņa numuru norādīt zvanot, kādu balsi simulēt utt. Solovjovs skaidro, ka šādi uzbrukumi nav īstenojami masveidā un pret indivīdiem tiek izmantoti samērā reti, jo tie dārgi izmaksā.
Var izdalīt divu veidu apdraudējumus – nejaušos (arī automātiskie) uzbrukumus un mērķētos uzbrukumus. Pirmajā scenārijā uzbrucējs nav veicis padziļinātu izpēti par konkrētu personu, bet gan lielam skaitam cilvēku izsūtījis vienādas vai līdzīgas ziņas vai pieprasījums. Vairumā gadījumu cilvēki ātri atpazīst apdraudējumu un spēj no tā viegli izvairīties. Savukārt mērķētajos uzbrukumos uzbrucējs savu upuri ir izpētījis, piemēram, zina, kādu tālruņa numuru norādīt zvanot, kādu balsi simulēt utt. Solovjovs skaidro, ka šādi uzbrukumi nav īstenojami masveidā un pret indivīdiem tiek izmantoti samērā reti, jo tie dārgi izmaksā.
Kritiskā domāšana un atjauninājumi
"Possible Security" dibinātājs uzsver – pirmkārt, ir jābūt kritiskiem pret pilnīgi visu, ko redzam savos ekrānos. Ekrāns nav reālā dzīve, lai gan mūsdienās atšķirt vienu no otra kļūst arvien grūtāk – uzburt alternatīvo pasauli virtuālajā vidē ir daudz vienkāršāk, nekā kaut ko mainīt īstajā pasaulē. Tāpat arī jāatceras, ka ne viss, kas uzrakstīts, vienmēr atbilst patiesībai. Vienmēr uzmanīgi jāapskata mājaslapas adrese, kurā esam nokļuvuši – vai varam tai uzticēties?
"Atceramies, ka arī interneta meklētājos pirmie meklējumu rezultāti bieži vien ir reklāmas. Un diemžēl vēsturiski ir pierādījies, ka šādas reklāmas var nopirkt arī noziedznieki. Savulaik tā bija klasiska problēma. Mēs meklējam interneta meklētājā, piemēram, antivīrusu, lai to lejupielādētu, bet kāds no pirmajiem reklāmas rezultātiem, kas radās pašā augšā, īstenībā ir ļaunatūra. Diezgan gudrs gājiens no uzbrucēja puses – viņi nojauš, ka cilvēkam, kas meklē antvīrusu, tā, visticamāk, nav, tāpēc ir lielāka iespējamība, ka ļaunatūra nostrādās," vienu no scenārijiem ieskicē Solovjovs.
Mūsdienās operētājsistēmās vairumā gadījumu jau automātiski ir iebūvēta antivīrusu programma un ugunsmūris, kas bloķē neatļautus pieslēgumus ierīcei. Taču tikpat svarīgi ir arī veikt regulārus atjauninājumus visās savās personīgajās ierīcēs.
"Atceramies, ka arī interneta meklētājos pirmie meklējumu rezultāti bieži vien ir reklāmas. Un diemžēl vēsturiski ir pierādījies, ka šādas reklāmas var nopirkt arī noziedznieki. Savulaik tā bija klasiska problēma. Mēs meklējam interneta meklētājā, piemēram, antivīrusu, lai to lejupielādētu, bet kāds no pirmajiem reklāmas rezultātiem, kas radās pašā augšā, īstenībā ir ļaunatūra. Diezgan gudrs gājiens no uzbrucēja puses – viņi nojauš, ka cilvēkam, kas meklē antvīrusu, tā, visticamāk, nav, tāpēc ir lielāka iespējamība, ka ļaunatūra nostrādās," vienu no scenārijiem ieskicē Solovjovs.
Mūsdienās operētājsistēmās vairumā gadījumu jau automātiski ir iebūvēta antivīrusu programma un ugunsmūris, kas bloķē neatļautus pieslēgumus ierīcei. Taču tikpat svarīgi ir arī veikt regulārus atjauninājumus visās savās personīgajās ierīcēs.
Programminženierijā – nozarē, kas izstrādā datorprogrammas, – ļoti bieži tiek pieļautas kļūdas. Tās pamanot, kļūdas tiek novērstas, bet, lai lietotājs iegūtu jaunos labumus, viņam ir jāveic atjauninājumi. Atjauninājumi ir svarīga drošības komponente, jo tajos bieži vien ir izlabotas arī iepriekš pieļautās drošības kļūdas.
Kirils Solovjovs
Divu faktoru autentifikācija un katram sava parole
Ja konkrētajā servisā tas ir iespējams, Solovjovs iesaka vienmēr ieslēgt divu faktoru autentifikāciju. Tas nozīmē, ka lietotājs kombinē divus dažādus faktorus, lai datoram apliecinātu savu identitāti, piemēram, ievada paroli un tad saņem telefonā sms ar kodu. Vai, piemēram, papildu parolei izmanto biometriju.
Nedalīties ar parolēm ir lielisks padoms gan darba, gan privātajā vidē. Tātad katrs rūpējas pats par savu paroli, katrs pats to izmanto un nedalās, un, ja kolēģis ir savu paroli aizmirsis, lai viņš dodas to risināt pie IT departamenta. Citāti pēc tam, ja kaut kas noies greizi, pierādīt, kurš pie kā vainīgs, būs samērā grūti. Arī mājās atsevišķs lietotāja profils katram cilvēkam palīdzēs ierobežot riskus, ko var radīt dažāda veida ļaunatūras.
Kirils Solovjovs
Ikdienā lieti noderēs paroļu pārvaldnieks. Vairumam cilvēku ikdienā nākas izmantot un atcerēties vairākas dažādas paroles – pārvaldnieks ne tikai palīdzēs tās veidot drošākas, bet arī mūsu vietā tās visas atcerēsies. Drošības eksperts iesaka ikdienā arī neizmantot svešas ierīces, piemēram, koplietošanas datorus. Bet, ja nu tomēr to nākas darīt, vienmēr obligāti ir jāizrakstās no visiem saviem lietotāja kontiem. Jāatceras, ka ar pārlūka aizvēršanu vien nepietiek.
Vai elektroniskais paraksts ir drošs?
Līga Savicka-Bokiša, "Dokobit by Signicat" klientu vadītāja
Elektroniskais paraksts ir ekvivalents īstajam parakstam, tāpēc tas jāuztver ļoti nopietni un rūpīgi jāseko līdzi tam, ko parakstām. Kā norāda kiberdrošības eksperts, ikdienas lietotājam nav tik būtiski iedziļināties tehniskajā specifikācijā un algoritmos, kā tas strādā. Tā vietā ikdienā ir svarīgi izmantot uzticamus parakstīšanas rīkus.
Cilvēkus bieži interesē, vai viņu dati ir pasargāti un vai kāds cits nevar "parakstīties viņu vietā". Šie jautājumi bieži izriet no neziņas par to, kā tiek nodrošināta identitātes pārbaude un paraksta integritāte. Daudzi vēlas saprast, vai elektroniskais paraksts tiešām ir tikpat drošs kā fizisks un vai to nevar viltot vai nokopēt. Nereti tiek jautāts arī par to, kur dokumenti tiek glabāti pēc parakstīšanas, un vai šie dokumenti ir pieejami tikai iesaistītajām pusēm. Šie jautājumi atspoguļo vēlmi būt pārliecinātiem par to, ka digitālajā vidē iespējams rīkoties ar dokumentiem tikpat droši kā klātienē – un šobrīd tehnoloģijas to patiešām nodrošina, ja tiek izmantoti kvalificēti rīki un uzticami pakalpojumu sniedzēji.
"Lai gan elektroniskā parakstīšana kļūst arvien izplatītāka, cilvēkiem joprojām trūkst izpratnes par vairākām ar to saistītām niansēm. Piemēram, ne visi zina, ka ir dažādi e-parakstu drošības līmeņi, un to, ka visi Latvijā pieejami elektroniskie identifikācijas rīki – "Smart-ID", "eParaksts mobile" un eID kartes – nodrošina kvalificētu elektronisko parakstu, kam ir tāds pats juridiskais spēks kā ar roku uz papīra izveidotam parakstam. Tāpat daudziem nav skaidrības par dažādiem dokumentu formātiem, piemēram, Latvijā parakstīšanai plaši izmanto EDoc konteinerformātu, taču jāņem vērā, ka citās valstīts tas nav pazīstams un var netikt pieņemts. Tāpēc, ja dokuments paredzēts starptautiskai apritei, ieteicams izvērtēt PDF vai ASiCe formātu izmantošanu," skaidro "Dokobit by Signicat" klientu vadītāja Līga Savicka-Bokiša.
Vēl viena būtiska neskaidrība ir saistīta ar elektronisko parakstu validāciju – proti, ne katrs validācijas rīks spēj korekti pārbaudīt elektronisko parakstu derīgumu. Nereti cilvēki izmanto nekvalificētus rīkus un nesaprot, kāpēc tajā parādās kļūdas vai ziņojumi par nederīgu parakstu. Šādos gadījumos vienmēr jāpievērš uzmanība tam, vai izmantotais validācijas rīks ir atzīts kā kvalificēts – tikai tad tā uzrādītajiem rezultātiem var droši uzticēties.
Elektroniskā paraksta lietošanu joprojām apvij vairāki aizspriedumi un mīti. Piemēram, daudziem šķiet, ka elektroniskais paraksts ir pārāk komplicēts un tehniski sarežģīti lietojams, taču mūsdienās tas ir pieejams ikvienam. Protams, paša elektroniskās identitātes rīka, kā "Smart-ID" vai "eParaksts mobile", iegūšana prasa nelielu piepūli, bet tas ir jāizdara tikai vienreiz, un pēc tam rīka lietošana, lai ar to autentificētos un parakstītu, ir pavisam vienkārša.
Cilvēkus bieži interesē, vai viņu dati ir pasargāti un vai kāds cits nevar "parakstīties viņu vietā". Šie jautājumi bieži izriet no neziņas par to, kā tiek nodrošināta identitātes pārbaude un paraksta integritāte. Daudzi vēlas saprast, vai elektroniskais paraksts tiešām ir tikpat drošs kā fizisks un vai to nevar viltot vai nokopēt. Nereti tiek jautāts arī par to, kur dokumenti tiek glabāti pēc parakstīšanas, un vai šie dokumenti ir pieejami tikai iesaistītajām pusēm. Šie jautājumi atspoguļo vēlmi būt pārliecinātiem par to, ka digitālajā vidē iespējams rīkoties ar dokumentiem tikpat droši kā klātienē – un šobrīd tehnoloģijas to patiešām nodrošina, ja tiek izmantoti kvalificēti rīki un uzticami pakalpojumu sniedzēji.
"Lai gan elektroniskā parakstīšana kļūst arvien izplatītāka, cilvēkiem joprojām trūkst izpratnes par vairākām ar to saistītām niansēm. Piemēram, ne visi zina, ka ir dažādi e-parakstu drošības līmeņi, un to, ka visi Latvijā pieejami elektroniskie identifikācijas rīki – "Smart-ID", "eParaksts mobile" un eID kartes – nodrošina kvalificētu elektronisko parakstu, kam ir tāds pats juridiskais spēks kā ar roku uz papīra izveidotam parakstam. Tāpat daudziem nav skaidrības par dažādiem dokumentu formātiem, piemēram, Latvijā parakstīšanai plaši izmanto EDoc konteinerformātu, taču jāņem vērā, ka citās valstīts tas nav pazīstams un var netikt pieņemts. Tāpēc, ja dokuments paredzēts starptautiskai apritei, ieteicams izvērtēt PDF vai ASiCe formātu izmantošanu," skaidro "Dokobit by Signicat" klientu vadītāja Līga Savicka-Bokiša.
Vēl viena būtiska neskaidrība ir saistīta ar elektronisko parakstu validāciju – proti, ne katrs validācijas rīks spēj korekti pārbaudīt elektronisko parakstu derīgumu. Nereti cilvēki izmanto nekvalificētus rīkus un nesaprot, kāpēc tajā parādās kļūdas vai ziņojumi par nederīgu parakstu. Šādos gadījumos vienmēr jāpievērš uzmanība tam, vai izmantotais validācijas rīks ir atzīts kā kvalificēts – tikai tad tā uzrādītajiem rezultātiem var droši uzticēties.
Elektroniskā paraksta lietošanu joprojām apvij vairāki aizspriedumi un mīti. Piemēram, daudziem šķiet, ka elektroniskais paraksts ir pārāk komplicēts un tehniski sarežģīti lietojams, taču mūsdienās tas ir pieejams ikvienam. Protams, paša elektroniskās identitātes rīka, kā "Smart-ID" vai "eParaksts mobile", iegūšana prasa nelielu piepūli, bet tas ir jāizdara tikai vienreiz, un pēc tam rīka lietošana, lai ar to autentificētos un parakstītu, ir pavisam vienkārša.
Nereti cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, ka elektroniskais paraksts nav tik drošs vai juridiski saistošs kā ar roku rakstīts paraksts. Patiesībā, kvalificētam e-parakstam ir tāds pats juridiskais spēks kā tradicionālajam parakstam, un tas balstās uz stingriem drošības standartiem. Šie aizspriedumi galvenokārt rodas no nepietiekamas informācijas vai iepriekšējas pieredzes ar sarežģītākām sistēmām.
Līga Savicka-Bokiša
Digitālie rīki, ja tos lieto gudri un apdomīgi, var atvieglot ikdienu.
"Dokobit by Signicat" ir uzticams palīgs dokumentu parakstīšanā.
Universāls e-parakstīšanas portāls individuālām un komandu vajadzībām, turklāt ar "Dokobit" mobilo lietotni dokumentus var parakstīt un tiem piekļūt arī telefonā.
Ērti. Droši. Saprotami.
Reģistrē bezmaksas kontu un izmēģini jau šodien!
www.dokobit.lv
Universāls e-parakstīšanas portāls individuālām un komandu vajadzībām, turklāt ar "Dokobit" mobilo lietotni dokumentus var parakstīt un tiem piekļūt arī telefonā.
Ērti. Droši. Saprotami.
Reģistrē bezmaksas kontu un izmēģini jau šodien!
www.dokobit.lv
Projekts sadarbībā ar:
Teksts
Ketija Nuķe-Osīte, Līga Švāne
Foto
Shutterstock, privātais arhīvs
Redaktors
Kristīne Melne
Dizains
Inga Čujevska
Projekta vadība
Signija Caune
PĀRDOŠANAS PROJEKTU VADĪTĀJA
Elīna Gārbena
