Izpēti karti, lai nepaliktu bešā! Kā atrast sēņu vietas ar "LVM GEO" palīdzību?

Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Kārlis Dambrāns/"Delfi"
Došanās mežā, lai no tā kaut ko pārnestu mājās, šķiet, ir ierakstīta dziļi latviskajā kodā. Pat ja mērķis ir vienkārši pastaigāties un sajust dabas mieru, grūti neapjūsmot skaistu gaileņu puduri, kas sastapts priežu meža taciņas vidū. "Mums ir medību un vākšanas gēns. Kā tu paiesi garām ēdienam, kas aug uz zemes?" saka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mežierīcības meistars Kārlis Taukačs.
Lai atrastu kārotās sēnes vai citas meža veltes, jāzina, kur tās meklēt. Viena lieta ir paļauties uz sev zināmajām vai no vecmāmiņas mantojumā iegūtajām sēņu vietām. Bet, ja tādu nav, lielisks palīgs sēņošanas procesā ir LVM izstrādātā "LVM GEO" karšu lietotne. Teoriju devāmies pārbaudīt praksē uz Baldones puses mežiem, kas Kārlim Taukačam labi zināmas vietas. Kādos mežos meklēt sēnes un kādus datus pētīt "LVM GEO" lietotnē, lai orientētos, kurā mežā iet, lasi tālāk!
Bērzu audzē baravikas neatradīsi
Pirms pētīt kartes, karināt uz rokas groziņu un aut zābakus, vērts mazliet uzspodrināt zināšanas. Vispirms jau par to, kādā mežā meklēt iekārotās sēnes, daudz pasaka priekšā to nosaukums, uzsver Kārlis Taukačs. Apšubekas jāmeklē apšu tuvumā, bērzlapes – bērzu utt. Mazliet cits stāsts ir ar latviešiem tik mīļajām gailenēm un baravikām – tās visvieglāk būs sastapt skujkoku mežos, tāpēc, ja mērķis ir groziņā likt pēc iespējas vairāk šo sēņu, labākās sēņošanai būs priežu un egļu jaunaudzes, kas ir līdz 40 gadus vecas.

"Sēnes ir mežaudzes spogulis. Jo mežs ir vitālāks, veselāks, labāk kopts – jo tajā ēdamo sēņu vairāk," skaidro LVM pārstāvis. Tāpēc vislabākā sēņošana būs koptos mežos, kur krājas kopšanas darbi veikti pirms trim un vairāk gadiem. Atjaunošanas cirtēs sēņu vēl nebūs, jo tajās gluži vienkārši nav koku. Savukārt kopšanas cirtes pirmajos pāris gados ar sēnēm nelutinās, jo mežs vēl nav adaptējies jaunajiem apstākļiem, dziedē savas "rētas", lai nākotnē augtu veselīgāks.

"Sēne viena pati augt nevar, tai jāveido simbiotiskas attiecības ar koku. Sēne ar koku sadarbojas, apmainās barības vielām un mikroelementiem, tāpēc sadarbība ir kritiski svarīga," pastāsta Kārlis Taukačs.

Sēnes, protams, aug arī vecākos, mežonīgākos mežos, kas nav kopti. Tomēr šādi meži ar ēdamajām sēnēm nelutinās. Tie drīzāk būs zinātnieku un dabas pētnieku sapnis, jo tajos mīt tādas sēņu sugas, kas mīt sakritušos un satrūdējušos kokus.

Kas vēl jāņem vērā? Ja vēlies ne tikai sēnes, bet arī nepiesmelt zābakus, vērts apmeklēt sausākus vai susinātus priežu un egļu mežus, jo tajos lielāka iespējamība sastapt sēnes. Purvainās vietās, kur ūdens žļurkst zem kājām, sēnes noteikti nebūs, vien dzērvenes. LVM pārstāvis iesaka nesmādēt arī meža tuvumā esošās laukmales, kur labvēlīgi apstākļi ir apsēm – lielāka iespēja atrast kādu apšu beku. Lai atrastu pēc iespējas lielāku sēņu sugu klāstu, noteikti dodies uz vietu, kur satiekas vairākas sugas – priežu meži pāriet egļu un lapegļu mežos, tuvumā arī pa kādam lapu koku mežam.

Arī teiciens "sēnes pēc lietus" nenozīmē, ka uz mežu jāskrien burtiski pāris stundas vai nākamajā rītā pēc lietavām. Jādod tām laiks izaugt. Vērts nogaidīt trīs četras dienas, lai trāpītu uz tiešām ienesīgu sēņu ražu.
Kā ar "LVM GEO" lietotni jau mājās atrast potenciālās sēņu vietas?
Ņemot vērā zināšanas par to, kādos mežos sēnes vislielākā iespēja atrast, jau mājās, sēžot ērtā dīvānā un vēl tikai sapņojot par meža apmeklējumu, var izpētīt kur potenciāli būs labākie apstākļi. LVM izstrādātās "LVM GEO" kartes ērti apskatāmas kā datora pārlūkā mājaslapā, tā arī lietotnē telefonā. Pieejamo fona karšu un datu slāņu apjoms ļauj attālināti izceļot jebkuru vietu un par to uzzināt maksimāli daudz.

Lai kartēs un datu slāņos neapmaldītos, LVM pārstāvis iesākumā iesaka izslēgt visus liekos datu slāņus un izmantot pamata meža fona karti (to iespējams lietotnē lejupielādēt arī izmantošanai bezsaistē). Meža fona kartē atzīmētas tās LVM teritorijas, kurās ikviens var droši doties sēņot un ogot. Ar reljefa fona karti var izpētīt, kādi celiņi sagaida mežā, vai to izstaigāt būs pa spēkam un nepārsteigs nogāzes. Savukārt ar pārmitro teritoriju fona karti redzams, cik sauss vai mitrs ir konkrētajā mežā. Arī mūsu pastaigas laikā pa Baldones puses mežiem tas lieti noderēja, lai nejauši neiebristu, piemēram, vecajā upes gultnē, kas parastajās kartēs nav atzīmēta.

"Neiepazīstoties ar mežu, uz kuru braucam, nereti mēs nevajadzīgi uzkrājam negatīvās emocijas. Esi noskaņojies, ka būs super sēņošana, bet tur – kaut ko apsaimnieko. Ko tad mājās neapskatījies?" saka Kārlis Taukačs.

Svarīgākais datu slānis, kas nepieciešams meža nogabalu izpētei, ir "Valsts meža dienesta Mežu valsts reģistra mežaudžu plāns" jeb "VMD MVR mežaudžu plāns". Uzspiežot un pieturot uz konkrētā nogabala, parādīsies informatīvais lodziņš, kur redzama meža platība, augšanas apstākļu tips, izcelsme, pēdējā saimnieciskā darbība, koku vecums, augstums un citi vērtīgi dati, kas ļauj vizualizēt, kāds mežs ir konkrētajā nogabalā.

Pirmajā mirklī telefona ekrānā ņirb oranžu, violetu, zilu, rozā un zaļu meža nogabalu laukumiņi, taču nevajag ļauties mulsumam. "Lietotnē visi priežu meži būs oranži dažādos toņos – jo audze vecāka, jo krāsa tumšāka. Vecākie meži būs pavisam spilgti oranži, jaunā audze būs bēši oranža. Savukārt eglei ir violetie toņi," pamāca Kārlis Taukačs, LVM mežierīcības meistars.
Staigājot pa mežu vienā mirklī vari arī pārbaudīt, kādu koku mežā esi iegājis. LVM eksperts šādi pakutināja mūsu zināšanas – izrādās, bridām jau pa lapegļu mežu, un to pārbaudījām arī "LVM GEO" lietotnē. Esot konkrētajā nogabalā, lietotnes kartē uzspiedām uz ar rozā iezīmēto lauku un uzzinājām, ka mums blakus esošās lapegles ir stādītas pirms 58 gadiem un šeit 2011. gadā veikta kopšanas cirte. "Lūk, mums ir visa informācija par to! Redzam, ka mežs ir pāraudzis jaunaudžu diapazonu, varbūt netērējam laiku un re, pārejam pāri uz priežu mežu, kur notiek aktīva sēņu augšana," aicina Kārlis Taukačs.

Ja esi atradis vērtīgu sēņu vietu, "LVM GEO" lietotnē uzreiz konkrēto vietu vari saglabāt ar precīzām koordinātām. Tas pats attiecas uz izstaigātām takām vai nogabaliem – lietotnē ērti var iezīmēt nogriežņus, kurus saglabā ar konkrētu nosaukumu, un jebkurā laikā sadaļā "Pievienotie dati" vari izveidoto datu slāni apskatīt, ieslēgt vai izslēgt, lai netraucē. Pēc tam failu vari aizsūtīt kādam citam sēņu draugam, piemēram, ar "Whatsapp" – galvenais, lai draugam arī ir "LVM GEO" lietotne, kurā fails ērti atvērsies.

""LVM GEO" slāņi palīdz katram pašam būt kartogrāfam un izvilkt ārā to informāciju, kas interesē. Nav vienas ideālās kartes – viena ir orientieristiem, viena mežaudžu plānotājiem, cita reljefam, vēl cita gruntsūdeņiem. Ar lietotni vari sakombinēt tieši to, ko vajag. Ja plāno pārgājienu – izmanto relfeja un gruntsūdeņu kartes, jo gribēsi iet pa sausumu. Ja iesi sēnēs – meklēsi meža tipus, mitruma apstākļus, koku vecumu. Ja gribēsi braukt pēc Ziemassvētku eglītes – meklēsi kartē grāvmalas, stigas," rosina Kārlis Taukačs.

Uz mežu ne tikai pēc sēnēm
Kartēs izpētītais praksē apstiprinājās – mūsu sēņošanas laikā tik tiešām sastapām gan gaileņu paklājiņus priežu jaunaudzēs, gan vairāku metru attālumā egļu sūnās spilgti dzeltenas un milzīgas sēnes vīdēja pretī, kā arī uz taciņām, kur netālu aug nelieli bērzi, arī pa kādai bērzlapei izlīda mūs pasveicināt. "Šis ir ļoti interesants un neprognozējams gads. Šobrīd mežā var dabūt visu, ko nekad nevar dabūt komplektā. Mežā var lasīt avenes, meža zemenes, mellenes. Ir arī odi vienlaikus ar briežutīm. Var pieredzēt visu no dabas, jo kaut kas ir aizkavējies, kaut kas vēl nezied," ekspedīcijas laikā spriež LVM pārstāvis.

Ja mērķis mežā nav sēnes, bet gan ogas, arī tās jāzina, kur meklēt. Protams, pēc lācenēm un dzērvenēm iesim uz purvu. "Nomedīt" meža zemenes varēs pirms gada apsaimniekotā atjaunošanas cirtē. 2–3 gadus vecā atjaunošanas cirtē sagaidīs avenāji, kas izspraucas virs zemenēm. Vēlāk jau cauri sprauksies jaunie kociņi, tāpēc ogu laiks šādā cirtē būs noslēdzies, skaidro Kārlis Taukačs. Savukārt jau apciemotās priežu jaunaudzes būs pasakaina vieta, kur lasīt brūklenes, bet pēcāk, kad audze ap 60 gadus veca – mellenes.

Jūlija pašas beigas, kad devāmies meža ekspedīcijā, mums nesa visādus brīnumus, tikai ne baravikas. Tā arī nevienu nesastapām, bet vēl ir laiks! Un tagad esam gudrāki, zinām, kā savlaicīgi "LVM GEO" lietotnes kartē apskatīt skujkoku mežus, izpētīt to vecumu un citus parametrus, kas noderēs turpmāk, lai groziņš pilns ne tikai gaileņu, bet augustā un septembrī arī pa kādai baravikai.

Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Inga Čujevska
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Poča
Made on
Tilda