Lietuvas uzņēmums "Sakuona", kas specializējies kokapstrādē un ilgtspējīgu koksnes produktu ražošanā, savā finiera žāvēšanas iekārtā ir ieviesis "Siemens" TM NPU moduli ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju. Tas paredz iespējamos aizsprostojumus, pirms tie rodas.

"Pirms mākslīgā intelekta tehnoloģijas ieviešanas finiera žāvēšanas iekārta nosprūda vairākas reizes nedēļā, un katru reizi bija jāpārtrauc ražošana uz vairākām stundām. Zaudējām daudz laika un bijām neapmierināti," stāsta Edvīns Lukšs (Edvinas Lukšas), "VMG Group" piederošā saplākšņa ražotāja "Sakuona" tehniskā direktora vietnieks.

"Saskaņā ar mūsu aprēķiniem vairāki 2–3 stundu pārtraukumi nedēļā varētu nozīmēt vairāk nekā 20 darba dienas gadā. Šādās dienās mitrs finieris uzņēmumam var radīt tiešus zaudējumus, jo sausa finiera trūkums ir jākompensē, iegādājoties to no citiem piegādātājiem," saka Lukšs.

Uzņēmums "VMG Technics", kas specializējas tehnoloģisko procesu automatizācijā un modernizācijā visos VMG grupas uzņēmumos, šo problēmu atrisinājis, ieviešot uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu.

"Sakuona" automatizētā ražošanas līnija mēdza apstāties, jo žāvētavā iesprūda nevienmērīgi finieri. Šie aizsprostojumi samazināja ražošanas apjomu pat par 10% un prasīja 1–3  stundu ilgus tīrīšanas pārtraukumus.

Tagad mākslīgais intelekts, pamatojoties uz motora strāvu neregularitāti, atklāj iespējamos žāvētāja aizsprostojumus, pirms tie ir redzami cilvēka acīm. Ja kāds no žāvētāja motoriem nedarbojas optimāli, finiera žāvēšanas līnijas lietotāji nekavējoties saņem paziņojumu.

Urbons skaidro, ka daudzo mainīgo lielumu radītās problēmas konveijeros ir sarežģītas, tāpēc bija jāizmanto mākslīgais intelekts.

"Dati ievērojami atšķiras tādu faktoru dēļ kā sezonalitāte, temperatūra un žāvētāju noslodze, tāpēc ar vienkāršām statistikas metodēm nepietiek, lai noteiktu anomālijas," saka Urbons.

"Iestatot konkrētus apturēšanas laikus, mēs varējām pārbaudīt algoritma precizitāti, paredzot turpmākos aizsprostojumus. Kad dati bija savākti un precizēti, mēs tos sinhronizējām ar faktisko žāvētavas dīkstāves laiku, lai izstrādātu un pilnveidotu noviržu noteikšanas modeli," viņš skaidro.

Pašlaik sistēma efektīvi prognozē būtiskus aizsprostojumus, bet tiek strādāts pie tā, lai uzlabotu tās spēju atklāt arī mazākas problēmas.

"VMG Technics" izvēlējās "Simatic S7-1500 TM NPU" moduli kā MI risinājumu, jo tā nevainojamā integrācija ar esošo sistēmu bija pārsteidzoša.

"Mūsu pašreizējā aprīkojuma pamatā ir "Siemens Simatic S7-1500" loģika, tāpēc tā paša ražotāja moduļa izvēle nodrošināja optimālu savietojamību. Mēs veicām rūpīgus testus, lai nodrošinātu tā ātrumu un veiktspēju," skaidro Urbons.

"VMG Technics" sadarbojas ar "Siemens" jau vairāk nekā desmit gadus un ir veiksmīgi integrējis Siemens tehnoloģiskos risinājumus kokapstrādes mašīnās, loģistikas operācijās un noliktavu darbībā.

Saskaņā ar "VMG Technics" pārstāvja teikto, uz mākslīgo intelektu balstītais risinājums, kas ieviests viņu žāvētavā, tiek nepārtraukti pilnveidots. Plānots integrēt papildu datu avotus, piemēram, motora vibrāciju, sistēmas palaišanas laikus un citus laika mērītājus, lai uzlabotu anomāliju noteikšanu.

"Mūsu mērķis ir izmantot šo risinājumu dažādiem rūpnieciskiem sensoriem, piemēram, strāvas, vibrācijas, līnijas ātruma un motora slodzes sensoriem. Plānojam pielāgot algoritmus, lai tie būtu plašāk piemērojami un efektīvāki," piebilst Urbons.

Mākslīgais intelekts sabiedriskajās diskusijās izpelnījies gan atzinīgus vārdus, gan bažas, tostarp par drošības, ētikas un saderības ar esošajām tehnoloģijām jautājumiem. ""VMG Technics" ar entuziasmu raugās uz mākslīgā intelekta lietojumu rūpniecībā," saka Urbons.  "Mūsu pētniecības un izstrādes centrā izstrādājam tehnoloģiskus risinājumus, kas veicina mūsu klientu procesu efektivitāti. Mēs koncentrējamies uz progresīvo dizainu, mašīnmācīšanos, mākslīgo intelektu, cilvēka un mašīnas mijiedarbību, robotiku un automatizāciju."

Pašlaik "VMG Technics" izmanto mākslīgā intelekta risinājumus, piemēram, mēbeļu detaļu un finiera kvalitātes kontrolei, kā arī loģistikas un piegādes ķēdes pārvaldībai. Viņi īsteno arī vairākus izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir integrēt mākslīgo intelektu ražošanas un loģistikas procesos.

"Ja atskatāmies uz iepriekšējām industriālajām revolūcijām, mēs redzam, ka cilvēks ir ticis izstums no galvenās lomas un procesu automatizācija izvirzīta priekšplānā. Ar MI mēs ieejam nākamajā industriālajā revolūcijā 5.0, kur cilvēks tiek novietots visu procesu centrā un attīstība notiek ap cilvēku un ilgtspēju. Esam savākuši datus, kurus varam analizēt un, balstoties uz analīzi, MI pieņem lēmumus. Taču cilvēks nekur nepazūd, jo inovācijās nepieciešams arī radošums, bet pagaidām MI balstās tikai uz jau esošu informāciju – tas neizdomā neko jaunu, bet gan kombinē jau esošo," stāsta "Siemens" digitālo risinājumu nodaļas vadītājs Latvijā Gints Skroderis.

Līdz ar MI attīstību daudzus procesus iespējams efektivizēt, taču Skroderis arī izceļ būtisku niansi – ja MI programmatūra tiek izmantota kompetenti, tā spēs paātrināt jebkuru mūsu darbību. Taču, ja trūkst kompetences, notiks tieši pretējais – ļoti īsā laikā tiks pieļauts liels daudzums kļūdu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai industriālajā vidē būtu zinoši speciālisti un eksperti, kuri orientējas jaunākajās tehnoloģijās, ražotņu automatizācijā un digitalizācijā.

"Mēs ļoti aktīvi strādājam ar kompānijām, kuras attīsta savu digitālo stratēģiju saistībā ar MI, piemēram, ir izstrādāti vairāki iekārtu digitālie dvīņi, kas efektivizē dažādus ražošanas un kvalitātes procesus. Latvija pēdējos 30 gados ir strauji izaugusi, un mūsu darba stundas likme vairs nav tik zema. Tas nozīmē, ka, lai nezaudētu konkurētspēju mums jākļūst efektīvākiem un digitalizētākiem," saka "Siemens" pārstāvis.