sadarbībā ar Schneider Electric
Vidējā sprieguma slēgiekārtas bez F-gāzēm: 1. janvārī stāsies spēkā jauna ES regula
Kas mainīsies?
Teksts: Līga Švāne
Foto: Kārlis Dambrāns/"Delfi", publicitātes foto
Nākamā gada sākumā stāsies spēkā jauna Eiropas Savienības (ES) regula, kurā ir noteikts detalizēts laika grafiks un nosacījumi, lai elektroenerģijas nozarē izskaustu fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F-gāzu), tostarp arī sēra heksafluorīda jeb SF₆, izmantošanu. Pirmais svarīgais datums ir 2026. gada 1. janvāris, kad stāsies spēkā aizliegums elektroapgādes sistēmās izmantot vidējā sprieguma slēgiekārtas līdz 24 kV (ieskaitot), kas satur SF₆ gāzi. Savukārt nākamais etaps tiks realizēts no 2030. gada 1. janvāra, kad nedrīkstēs vairs izmantot sadales iekārtas virs 24 kV līdz 52 kV, ja tās satur SF₆ gāzi. Ko varam sagaidīt no jaunās regulas – par to plašāk šajā rakstā.
Dmitrijs Perlovs, "Schneider Electric" risinājumu inženieris
Kas tad īsti ir F-gāzes? Tās ir cilvēka radītas siltumnīcefekta gāzes (SEG), kas, lai gan šobrīd plaši tiek izmantotas dažādās rūpniecības jomās, tostarp saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, medicīnā un elektroierīcēs, veicina globālo sasilšanu. Šīm gāzēm ir liels oglekļa pēdas nospiedums, tādēļ, piemēram, SF₆ izmantošana ES jau ir aizliegta saskaņā ar Fluorēto gāzu regulu. Tiesa, tā šobrīd ietver izņēmumus nozarēm, kurās nav pieejamas piemērotas alternatīvas, un elektroenerģijas nozare līdz šim bija viens no izņēmumiem. Taču pavisam drīz tas mainīsies.

SF₆ (sēra heksafluorīdu) jau vairākus gadu desmitus izmanto vidējā sprieguma sadales iekārtās, pateicoties tā ķīmiskajai stabilitātei, netoksiskumam normālos apstākļos un augstajai efektivitātei elektroizolācijas un loka dzēšanas procesos. Normālas ekspluatācijas laikā gāze ir nekaitīga cilvēkiem, taču, ja notiek noplūde, tā var radīt būtisku kaitējumu videi.
SF₆ ir pilnībā sintētiska gāze, kas dabā nav sastopama. Rūpnieciski to sāka ražot 20. gadsimta 30. gados, pateicoties tās unikālajām īpašībām.

  • Ļoti augsta elektriskā izturība (2–3 reizes lielāka nekā gaisam).
  • Ķīmiskā inerce – nereaktīva, nedegoša.
  • Termiskā stabilitāte – sadalās tikai pie ļoti augstas temperatūras (piemēram, loka laikā).
Šo īpašību dēļ SF₆ plaši izmanto elektroenerģētikā kā izolējošu un loka dzēšanas vidi. Tomēr mūsdienās tās lietošana tiek izvērtēta piesardzīgāk, jo SF₆ ir spēcīga siltumnīcefekta gāze – tās globālās sasilšanas potenciāls ir ap 23 500 reižu lielāks nekā CO2, un atmosfērā tā var saglabāties līdz pat 3200 gadiem. SF₆ plaši pielieto:

• elektroenerģētikā – slēdžos, transformatoros, gāzes izolētās slēgiekārtās;
• medicīnā – kā kontrastvielu ultrasonogrāfijā;
• zinātnē – blīvu atmosfēru modelēšanai un citos eksperimentos.

"Salīdzinājumam – šāds CO2 izmešu daudzums pielīdzināms ar dīzeļdzinēja auto nobrauktiem 100 000 kilometru vai 12 lidojumiem turp un atpakaļ no Parīzes uz Ņujorku," SF6 gāzes ietekmi uz vidi ieskicē "Schneider Electric" risinājumu inženieris Dmitrijs Perlovs.
ES valstis ir atzinušas, ka SF₆ negatīvā ietekme uz vidi ir kļuvusi pārāk liela, lai to izmantotu arī turpmāk. Turklāt tiek arī uzsvērts, ka videi draudzīga elektrība nav savienojama ar fluorēto gāzu izmantošanu. Tādējādi jaunā regula ir nākamais solis ceļā uz patiesi zaļas elektroenerģijas izmantošanu. ES mērķis – līdz 2030. gadam samazināt fluorēto gāzu emisiju vismaz par 55 %. "Un, lai to panāktu, ir pieņemts lēmums gāzi aizliegt," piebilst Perlovs.
Ar ko aizstāt?
Stājoties spēkā izmaiņām, jau no 2026. gada 1. janvāra regula liegs izmantot 24 kV vidējā sprieguma iekārtas, kas izolētas ar SF₆ gāzi un citām F-gāzēm. Taču šī regula attieksies tikai uz jaunām sadales iekārtu instalācijām, kas tiks nodotas ekspluatācijā pēc 2025. gada 31. decembra.

Savukārt jau uzstādītā bāze nav jāmaina – to var turpināt ekspluatēt atbilstoši ražotāja norādītajām instrukcijām un rekomendācijām. Bet apkope, remonts un paplašinājumi, izmantojot arī SF₆ sadales iekārtas, ir iespējami tikai ar noteikumu, ka sadales iekārtas paplašināšana nav iespējama ar F-gāzes nesaturošu iekārtu, jo tā nav saderīga un prasa visa sadales iekārtas paneļa nomaiņu. Pakāpeniski F-gāzu ierobežojums skars ne tikai zemā un vidējā sprieguma, bet arī augstsprieguma sadales iekārtas.
Dmitrijs Perlovs, "Schneider Electric" risinājumu inženieris
"ES ne tikai aizliedz F-gāzes, bet arī skaidri norāda, kādai gāzei ir jābūt, lai to varētu izmantot, piemēram, slēgiekārtās. Viens no kritērijiem ir "Global warming potential" (GWP) jeb globālās sasilšanas potenciāls. Ja koeficients ir zem 1, gāze ir droši izmantojama," skaidro "Schneider Electric" pārstāvis.

Perlovs norāda, ka jaunās tehnoloģijas šobrīd ļauj pilnībā atteikties no SF₆ izmantošanas vidēja sprieguma elektroietaisēs, kā arī vairs nepastāv nepieciešamība aizstāt SF₆ ar citām fluorētām gāzēm.
Piemēram, "Schneider Electric" jaunajām "AirSet" slēgiekārtām GWP indekss ir nulle. Mēs varam lepoties ar to, ka esam radījuši slēgiekārtas, kurās tiek izmantots tīrs gaiss un vakuuma tehnoloģija izolācijai.
Dmitrijs Perlovs, "Schneider Electric" risinājumu inženieris
Tīra gaisa un vakuuma tehnoloģija ne tikai ļauj pilnībā atteikties no fluorētajām gāzēm, bet arī ievērojami atvieglo iekārtu apkopi un pārstrādi, kad tās savu laiku jau nokalpojušas. Arī funkcionalitāte un veiktspēja ir augstāka. Jāpiebilst, ka "Schneider Electric" jauno tehnoloģiju pārbaudei un pilnveidošanai veltīja vairāk nekā desmit gadus.

"Latvijā jau 2024. gadā tika uzstādīta pirmā SF₆ gāzi nesaturošā "AirSet" slēgiekārta. To izmantoja, lai nodrošinātu elektroapgādi koģenerācijas stacijai," stāsta Perlovs.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Vēl viens būtisks izaicinājums SF₆ gāzi saturošu slēgiekārtu ekspluatācijā ir iekārtu utilizēšana pēc to nokalpošanas. Kā norāda eksperts, F-gāzes nesaturošu vidēja sprieguma slēgiekārtu izmantošana energoapgādes sistēmā uzņēmumiem ļauj samazināt ne tikai kaitīgās emisijas, bet arī kopējās izmaksas. Jaunie risinājumi kalpo ilgāk un ļauj izvairīties no izdevumiem, kas saistās ar dārgo SF₆ gāzes pārstrādi.
Dmitrijs Perlovs, "Schneider Electric" risinājumu inženieris
""Schneider Electric" slēgiekārtu ražošanā izmanto kompozīta materiālus no avioindustrijas – tos pašus, kurus izmanto Eiropas "airbusos". Tādējādi slēgiekārtu dzīves cikls ir ilgāks, arī utilizācijas process ir daudz vienkāršāks nekā jau esošajām slēgiekārtām. Līdz pat 90% izmantoto materiālu ir pārstrādājami, bet, pats galvenais, nav jālauza galva par gāzes utilizāciju, jo tiek izmantots tīrs gaiss," stāsta Perlovs.

F-gāzes nesaturošu elektroenerģijas sadales iekārtu izmantošana palīdzēs sasniegt ilgtspējas mērķus ražošanā un citās uzņēmējdarbības jomās. Piemēram, ja runājam par nekustamo īpašumu nozari, ēkām – biznesa centriem un biroju kompleksiem – būs vieglāk iegūt LEED vai BREEAM sertifikāciju. Līdzīgas paralēles var atrast arī ar datu centriem, kas ir viens no energoietilpīgākajiem industriālo ēku veidiem. Sadales iekārtas bez F-gāzēm var palīdzēt ievērojami samazināt emisijas. Tas pats attiecas uz elektroapgādes tīklu – ilgtspējīga sadales infrastruktūra valstī ir viens no priekšnosacījumiem ES zaļā kursa mērķu sasniegšanai arī Latvijā, un jaunā regula palīdzēs virzīties uz šiem mērķiem.
Jā, šobrīd varbūt F-gāzes nesaturošās ierīces ir dārgākas, taču tie, kas domā ilgtermiņā, saprot, ka dzīves ciklā tās ne tikai atmaksāsies, bet arī būs videi draudzīgākas.
Dmitrijs Perlovs, "Schneider Electric" risinājumu inženieris
Projekts sadarbībā ar:
Teksts
Līga Švāne
DIZAINS
Māris Rītiņš
REDAKTORe
Kristīne Melne
FOTO
Kārlis Dambrāns, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Poča
Made on
Tilda