Kā mežierīcības meistars Mārcis plāno meža dzīves ciklu
Kā mežierīcības meistars Mārcis plāno meža dzīves ciklu
Teksts: Līga Švāne
Foto: Viesturs Radovics/DELFI
Turpinot stāstījumu par meža atjaunošanas plānošanu, Vinters īpaši uzsver – ne vienmēr meža atjaunošana notiek tikai stādot. Ir arī vietas, kur mežam mērķtiecīgi ļauj atjaunoties pašam – sasējoties. Viņš skaidro, ka ir gana daudz tādu platību, kur nav nepieciešams papildus investēt līdzekļus augsnes gatavošanā, stādiņu iegādē, to transportēšanā un arī stādīšanā. Viss iepriekš minētais sadārdzina meža gala produkta vērtību. Taču mežā ir svarīgi saimniekot ļoti pārdomāti, norāda mežierīcības meistars.
"Viena no lietām, ko es ātri vien sapratu, sākot strādāt meža nozarē, – ikvienam lēmumam ir jābūt izmērāmam un pamatojamam. Meža zinātne ir ļoti attīstīta, gadu gaitā esam spējuši identificēt lietas, kas mums kā mežiniekiem ir svarīgas. Man pat gribētos teikt, ka mežā gandrīz viss ir izmērāms, saskaitāms un novērojams. Tas ļauj mums izdarīt secinājumus un šīs zināšanas ieviest tālāk meža apsaimniekošanā. Tādējādi LVM ar mežsaimniecību ne tikai rada koksni ar pievienoto vērtību, bet arī aizsargā un saglabā dabas vērtības," stāsta mežierīcības meistars.
Pēc bakalaura darba aizstāvēšanas Mārcis turpināja studēt maģistrantūrā un paralēli arī sāka strādāt LVM kā cirsmu plānotājs. Kopš pirmās darba dienas nu jau aizritējuši aptuveni septiņi gadi, kuru laikā ne tikai izveidojusies stabila karjera uzņēmumā, bet paralēli tam arī iegūts maģistra grāds. Šobrīd Mārcis studē doktorantūrā un ir apņēmies izstrādāt mākslīgā intelekta (MI) rīku, kas ikdienā palīdzētu plānot mežierīcības darbus.
Lai gan ikdienas darbā Mārcim ir daudz jākomunicē un jāsadarbojas ar citu struktūrvienību kolēģiem, lielāko daļu laika viņš tomēr pavada mežā – apseko to, uzrauga un izvērtē, kā to labāk apsaimniekot. Starp citu, mežierīcības meistars arī uzrauga jau esošās LVM ierīkotās atpūtas vietas Klīves iecirknī un vērtē, vai un kur iekopt jaunas.
"Klīves iecirknis ir unikāls – es varētu stundu no vietas braukt pa ceļu un tā arī neizkļūtu no meža. Ikdienā man nākas daudz laika būt vienam ar sevi mežā, un noteikti atradīsies tādi, kas to uzskata par mīnusu, taču man tas patīk! Mums ikdienā visapkārt ir tik daudz trokšņu un negatīvisma. Man mežs ir palīdzējis saprast, ko es vispār vēlos no dzīves. Man atliek vien divas stundas padarboties mežā, veicot savus tiešos darba pienākumus, un domas atkal ir sakārtojušās," stāsta meistars.
Mežierīcības meistars secinājis, ka LVM būtībā ir dabas novērotāji. Ieguldot nozarē darbu un gūstot pieredzi, ar gadiem veidojas plaša zināšanu bāze, kā lietas darīt labāk, pareizāk un efektīvāk. Svarīgi to nodot tālāk, ne tikai nākamajām paaudzēm, bet arī sabiedrībai kopumā skaidrot un stāstīt, kāpēc kaut kas mežā tiek darīts tieši tā un ne citādi. Joprojām ir daudz dažādu aizspriedumu un aplamu pieņēmumu, taču Mārcis ir pārliecināts – LVM saimnieko ļoti atbildīgi.
"Ļoti lielu gandarījumu ikdienā man sniedz iespēja strādāt ar bērniem. Ikviens no mums ir bijis mežā, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi jau bērnībā stāstīt un rādīt, kāpēc mežs Latvijā ir tik nozīmīgs, kā tas tiek apsaimniekots un uzturēts. Un man prieks, ka skolēnu atsaucība ir tik liela – klases labprāt brauc pie mums ciemos un pēta mežu. Skaidrs, ka joprojām ir ļoti daudz lietu, kur mēs varam attīstīties, – vai tā ir dabas aizsardzība, vai tā ir efektīvāka meža audzēšana vai pareizāka kokmateriāla izmantošana, bet, nododot tālāk savas zināšanas, nākamās paaudzes varēs tās ne tikai likt lietā, bet arī vēl pilnveidot," vērtīgās atziņās dalās mežierīcības meistars.
"Arvien lielāku popularitāti gūst MI un viss, kas ar to saistīts. Esmu iecerējis radīt algoritmu, kas palīdzētu pieņemt mežsaimnieciskos lēmumus. Likumsakarīgi – man gribas šai nozarei dot savu pienesumu, kas paliktu nākamajām paaudzēm," piebilst meistars.
"Katru dienu braukājot pa mežu, meistars jau jūt, kur zvēru ir vairāk, kur tiem labāk patīk uzturēties, kur ir viņu taciņas un iecienītākās barošanās vietās. Balstoties uz novērojumiem, tad varu izvērtēt, kur audzēm nepieciešama aizsardzība un kurās vietās nav jēgas ieguldīt līdzekļus un resursus, jo to tuvumā dzīvnieki neuzturas. Grūti to aprakstīt. Tā nav grāmatās izlasāma teorija, bet gan drīzāk dažādu praktisku lietu kopums, kas tevī attīsta spēju sajust, kā labāk rīkoties," stāsta Mārcis.
LVM pārstāvis saka – ikviena mežinieka mērķis ir izaudzēt labu, kvalitatīvu kokmateriālu, ko mēs paši varam izmantot, bet to, ko paši nevaram vai negribam izmantot, varam eksportēt un iegūt vēl papildu ienākumus valstij. Meža nozare ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, uz kā balstās Latvijas ekonomika.
"Vēsture ir gana raiba, un mežinieki ir arī daudz mācījušies no savām kļūdām. Mēs arī esam atbildīgi par to, lai mežu neaizliedz izmantot. Tā ir mūsu būtība – ne tikai sargāt, bet arī audzēt mežu un to izmantot," piebilst mežierīcības meistars.
