Par dabas bagātībām mēs nudien nevaram sūdzēties – ezeri, purvi, dabas parki, pludmales, meži, savvaļas dzīvnieciņi, neparasti augi un vēl daudz kas cits. Atliek vien apģērbties atbilstoši laikapstākļiem, paķert somā tēju un karstmaizes un doties ceļā. Iedvesmojies no mūsu atlasītajiem septiņiem galamērķiem, kurus šoruden noteikti vērts izzināt. Apsolām – kaut ko apskates vērtu un savai gaumei atbilstošu sarakstā atradīs ikviens pastaigu entuziasts.

Vairums no tālāk minētajiem objektiem ir daļa no "Natura 2000", kas ir Eiropas Savienības (ES) dabas daudzveidības saglabāšanai veidots aizsargājamo teritoriju tīkls. Tajā kopš 2004. gada ir arī Latvija. Šobrīd "Natura 2000" tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. Sabiedrībai ir pieejamas visas šīs teritorijas, izņemot daļu dabas rezervātu.

Engures ezera dabas parks ir viens no ainaviski neparastākajiem parkiem Latvijā. Tas "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju tīklā ir iekļauts kā starptautiskas nozīmes mitrājs un ir izveidots, lai saudzētu ligzdojošos un caurceļojošos putnus. Šeit ligzdo aptuveni 186 putnu sugas, tostarp arī jūras ērglis un grieze. Parkā sastopami ne tikai putni, bet arī dažādi aizsargājami augi, savvaļas govis un zirgi, un noteikti arī jāizceļ ainaviskā vērtība – te būs interesanti visos gadalaikos.

Viena no populārākajām takām ezera apkārtnē ir Orhideju taka, kas līkumo caur kalcifilajiem purviem un mežiem. No visām Latvijā sastopamajām 32 orhideju sugām pie Engures ezera atrodamas 22. Visā krāšņumā tās zied jūnija vidū, taču arī rudenī taka priecē ar skaistiem skatiem. Tā ved Engures ezera putnu novērošanas torņa virzienā, bet turpat blakus ir ezera piekrastes pļava, kur mīt govis un zirgi, kas nereti pret apmeklētājiem izturas ļoti ziņkārīgi un draudzīgi. Pateicoties informatīvajiem stendiem, parks ir izcili piemērota pastaigu vieta arī ģimenēm ar bērniem – reti kur citur vēl iespējams gūt tik daudzpusīgu informāciju par dažādiem saldūdens biotopiem, augiem, dzīvniekiem un ornitoloģiskajām bagātībām. Uzzini vairāk šeit.

Purvi ir pasakaini it visos gadalaikos, bet rudenī tiem ir sevišķa aura – pastaigājoties pa to takām un laipām, pat šķiet, ka gaiss smaržo īpašāk. Ķemeru purva laipa un Cenas tīrelis ir vieni no populārākajiem galamērķiem, taču tie nav vienīgie gleznainie un apmeklētājiem pieejamie purvi! Noteikti jāieplāno brauciens uz Kandavas pusi, kur neparastajā Čužu purvā izveidota aptuveni četrus kilometrus gara taka.

Dabas liegums "Čužu purvs" ir daļa no Abavas senlejas dabas parka, kas iekļauts "Natura 2000". Šis purvs ir ļoti īpašs – tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā savvaļā aug pēcleduslaikmeta augs čuža jeb klinšrozīte ("Pentaphylloides fruticosa"). Te sastopami arī dažādi citi reti un aizsargājami augi. Kopējā purva platība ir 96 hektāri, un tas ir bagāts ar kaļķiežiem un sēravotiem. Mežainā takas daļa ir marķēta ar sarkaniem punktiem uz kokiem, bet mitrajās vietās ir izbūvētas laipas. Ja plāno šurp doties, ņem vērā, ka rudenī un pavasarī taka var būt ļoti slapja vai pārplūdusi, tāpēc noteikti paķer līdzi gumijas zābakus! Uzzini vairāk šeit.

Papes dabas parks, kas ir daļa no "Natura 2000" teritorijas, ļoti patiks ne tiki dabas izziņas entuziastiem, bet arī dzīvnieku mīļotājiem. Papes ezers ir sekls lagūnas tipa ezers, kas ir bagāts ar dažādiem biotopiem un vilina daudz putnu sugu. Teritorija ir gana plaša un kontrastaina – te sastopami tādi reti veidojumi kā pelēkās kāpas, kaļķaini zāļu purvi, sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs, boreālie meži un citi brīnumi. Skaistu ainavu, dabas taku un interesantu apskates objektu te ir pārpārēm. Izziņas vērta ir gan Papes ezera apkārtne, gan arī Nidas augstais purvs un jūras piekraste.

Savukārt palieņu pļavās mitinās savvaļas zirgi, tauri un arī sumbri. Lielo zālēdāju loma dabā ir ļoti būtiska, jo tie sekmē bioloģiski daudzveidīgu pļavu veidošanos un tiešā vai netiešā veidā nodrošina tūkstošiem citu augu un dzīvnieku sugu eksistenci. Papē uzskatāmi tiek demonstrēts, kā, atgriežot izzudušās sugas, dabas ritms atjaunojas. Tiesa, jāņem vērā – ekskursijas pie lielajiem zālēdājiem notiek tikai Pasaules Dabas fonda gidu pavadībā! Ekskursijas laikā būs iespējams piekļūt pavisam tuvu zirgiem un uzzināt par tiem daudz interesanta. Plašāka informācija, kā pieteikties apmeklējumam, te.

Ogres Zilo kalnu dabas parks atrodas pavisam netālu no Rīgas un ir ļoti iecienīta pastaigu vieta, kur labos laikapstākļos brīvdienās mēdz būt visai daudz cilvēku. Taču daudzus no viņiem pārsvarā vilina Dubkalnu karjera zilie ūdeņi un ainaviskie krasti, kas ir pateicīga vieta skaistām bildītēm. Paejoties nostāk, var atklāt un izzināt dažādas dabas bagātības, neparastus veidojumus un neskartu mežu. "Natura 2000" teritoriju tīklā iekļautā dabas parka lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets biotops – skujkoku meži uz osiem.

Zilie kalni ir Ogres Lielo Kangaru osu grēdas sastāvdaļa, kam raksturīgs izteiksmīgs reljefs, un viena no takām ved pa osu grēdas kori. Te sastopami arī dažādas floras un faunas vērtības, piemēram, meža silpurene, pundurbērzs un citas. Parka teritorija ir labiekārtota un ļoti piemērota pastaigām. Apmeklētāju ērtībai izveidotas vairākas takas, skatu tornis, no kura paveras plašs skats uz tuvējo apkārtni un labā laikā var saskatīt Zaķu salas televīzijas torni, izglītojoši plakāti un atpūtas vietas – burvīgs galamērķis, kur baudīt zelta rudeni. Savukārt ziemā mežā ir ierīkota slēpošanas trase un iespējams pat sarunāt izbraucienu ar haskiju pajūgu. Uzzini vairāk šeit.

Ja ieplānots brauciens uz Ventspili, pilsētas apskati, izbraucienu ar kuģīti "Hercogs Jēkabs" pa Ventu, ālēšanos Piedzīvojumu parka atrakcijās un zinātnes centra VIZIUM apmeklējumu noteikti vērts apvienot arī ar došanos dabā. Pilsētas pievārtē netālu no Staldzenes stāvkrasta atrodams Būšnieku ezers. Tas ir lagūnu tipa ezers, kas izveidojies starpkāpu ieplakā. Ūdenstilpes rietumu pusē atrodas "Natura 2000" iekļautais dabas liegums "Būšnieku ezera krasts".

Visapkārt ezeram ved labiekārtota, gleznaina meža taka, kas piemērota ne tikai pastaigu mīļotājiem, bet arī skrējējiem, nūjotājiem, velobraucējiem un arī cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Savukārt purvainajā ezera apvidū izveidota 187 metrus gara gājēju laipa, kuras galā ir skatu platforma. Te izvietoti arī soliņi, kur atpūsties, un informatīvi plakāti par šajā vietā sastopamajām bagātībām. Pieejama arī veselības taka ar desmit vingrošanas stendiem visām vecuma grupām – izkustēties varēs gan lieli, gan mazi. Varam pačukstēt, ka Būšnieku ezers ir brīnišķīga vieta, kur vērot ļoti skaistus saulrietus, tāpēc noteikti iekļauj to apskatāmo vietu sarakstā! Uzzini vairāk šeit.

Aptuveni trīs kilometrus garā Slokas ezera taka vijas gar ūdensputniem bagāta ezera krastiem un dažādu tipu mežiem. Tā sākas un beidzas pie Slokas ezera, un pa ceļam iespējams redzēt ļoti daudz interesantu dabas veidojumu – mitrus mežus pie Vēršupītes, sēravotu pie Slokas ezera, lielo akmeni, kā arī vairākus purva ezerus. Savukārt skatu tornis ir lieliski piemērota vieta putnu vērošanai.

Taka ir labiekārtota – pieejams gan auto stāvlaukums, gan arī piknika vieta. Te noteikti patiks ne tikai dabas vērotājiem, bet arī tiem, kas vēlas aktīvi izkustēties, jo ceļā pa taku var pārbaudīt savu fizisko formu, izmēģinot dažādus sporta elementus – šūpoles, staigāšanu pa šauru koku, kāpelēšanu un citus. Ņem vērā – agrā pavasarī un vēlā rudenī taka var būt applūdusi un slidena, tāpēc jāsarūpē piemēroti apavi un jābūt ļoti uzmanīgiem! Uzzini vairāk šeit.

Pastaiga gar jūras piekrasti ir laba doma jebkurā gadalaikā! Augusta izskaņā noslēdzās kampaņas "Mana jūra" Zaļā ekspedīcija, kuras monitoringā par tīrāko Latvijas pludmali tika atzīta Limbažu novada Lauču akmens pludmale Skultes pagastā. Un tas ir spēcīgs arguments, lai turp aizbrauktu un novērtētu savām acīm. Piekrastei var ērti piekļūt no A1 autoceļa Rīga–Igaunijas robeža. No "Vārzu" publiskās peldvietas līdz Lauču dižakmenim izveidota informatīvi izglītojoša taka – apskatāmi stendi par Lauču dižakmens izcelšanos, piekrastes ainavas veidošanos un zvejniecības attīstību, norādes, soliņi, koka laipa.

Lauču dižakmens ir aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis – tas ir viens no lielākajiem jūrakmeņiem Latvijā. Izrādās, kūstot ledājiem, akmens palika vietā, kur tagad ir jūra. Krastā tas nonāca 1853. gada pavasarī, kad vētrainā laikā apmēram 70 tonnas smagais akmens kopā ar ledus masu tika izstumts krastā. Dižakmens apskate noteikti jāapvieno ar citu Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas objektu apskati, piemēram, Veczemju klinšu. Uzzini vairāk šeit.