Pārmērīgs mitrums mājā rodas cilvēka darbības rezultātā: veļas vai mitru drēbju žāvēšana, iešana dušā vai vannā, ēdiena gatavošana, akvāriji… Pat cilvēku izelpotais gaiss ir mitrs. Četru cilvēku ģimene normālos dzīves apstākļos katru dienu gaisā izdala aptuveni 12 litru ūdens. Piemēram, rudenī, kad mūsu reģionā ir visvairāk nokrišņu, mitrums mājā ieplūst arī no ārpuses.

Aukstajā sezonā atdziest logu un sienu iekšējās virsmas, un uz šīm aukstajām virsmām veidojas kondensāts. Tā kā ārā ir auksts un mitrs, cilvēki tur logus aizvērtus, tāpēc liekais mitrums netiek izvadīts no telpas, un mitruma līmenis ievērojami paaugstinās. Ja telpas relatīvais mitrums pārsniedz 60 procentpunktu, veidojas pelējuma augšanai piemēroti apstākļi. Vispirms parādās nepatīkama mitruma un pelējuma smaka, tad – redzamas pelējuma pazīmes. Lai novērstu pelējumu, jāveic pasākumi, lai samazinātu mitrumu telpās.

Atverot logus vai izmantojot ventilācijas sistēmu, var nodrošināt telpas ar svaigu, skābekli saturošu gaisu, taču tas bieži vien nepalīdz samazināt mitruma līmeni, jo telpā ieplūstošais gaiss arī var būt mitrs. Ar ventilāciju gaisu telpā var uzlabot tikai tad, ja ārā ir sauss gaiss. Latvijā aukstajā sezonā relatīvais mitrums ir 80–90 %. Ieplūstošais aukstais āra gaiss ievērojami atdzesē telpu, tāpēc ir nepieciešams tērēt daudz enerģijas, lai uzsildītu gaisu telpā, bet bieži vien ar esošo apkures sistēmu nepietiek, lai ātri uzsildītu auksto āra gaisu, līdz ar to temperatūra telpā ne vienmēr ir komfortabla. Turklāt caur atvērtiem logiem telpās iekļūst piesārņojums un trokšņi.

Gaisa sausinātājs (vai mitruma savācējs) ir pamatlīdzeklis, lai samazinātu pārmērīgu mitrumu mājās, kā arī labākais profilakses un aizsardzības līdzeklis pret pelējumu. Lielākā daļa sausinātāju ievelk gaisu ierīces iekšpusē, kur mitrs gaiss kondensējas uz aukstām virsmām, un pēc tam sausais gaiss tiek atgriezts telpā. Ir gaisa sausinātāji, kas silda gaisu, izraisot kondensāta veidošanos ierīces iekšienē temperatūras atšķirību dēļ. Ūdens (kondensāts) no gaisa tiek savākts īpašā traukā vai caur kanalizācijas šļūteni novadīts tieši kanalizācijā.

Izvēloties sausinātāju, pievērsiet uzmanību tā īpašībām un ražotāja ieteiktajai kvadratūrai. Vienmēr ir labāk izvēlēties jaudīgāku un efektīvāku ierīci, kas gaisu sausinās vieglāk un ātrāk nekā mazākai kvadratūrai paredzēta ierīce. Ja žāvēšanas līdzekļa jauda nav pietiekama, pat pastāvīgi darbojoties, tā nesamazinās lieko mitrumu līdz 50 % relatīvā mitruma, kas ir pieņemams cilvēka videi. Piemēram, telpās, kuru platība ir 60–70 kvadrātmetriem, nepietiek ar sausinātāju, kas paredzēts 40–50 kvadrātmetru plašām telpām. Tas savāks mitrumu daudz ilgāk laikā, ātrāk nolietosies, palielināsies elektroenerģijas patēriņš, un ne vienmēr mitrums tiks samazināts līdz komfortablam līmenim. Dzīvojamās telpās, kuru platība ir 70 kvadrātmetru, sausinātājam jāspēj savākt 8–10 litrus ūdens dienā istabas temperatūrā (lielākā daļa ražotāju norāda mitruma savākšanas veiktspēju laboratorijas vidē, t.i., 30 grādi pēc Celsija pie 90 % mitruma).

Ir ierīces, kas var savākt tikai 200 ml dienā, vai pat tādas, kas savāc tikai 50 ml ūdens. Šādas ierīces ir paredzētas izmantošanai nelielos skapjos, kumodēs vai kastēs. Ar tādām nepietiek, lai savāktu mitrumu istabā, nemaz nerunājot par atbilstoša mitruma līmeņa nodrošināšanu visā dzīvoklī vai mājā.

Izvēloties sausinātāju, jāņem vērā arī konkrēta modeļa trokšņa līmenis, jo ierīcei jādarbojas ne tikai dienas laikā, bet arī naktī, kad parasti paaugstinās mitruma līmenis telpā.