Vēl viens izaicinājums ir uzlādes punktu apsaimniekošana. Ātrās uzlādes stacijas, kas izvietotas pilsētvidē (degvielas uzpildes stacijās, veikalu stāvlaukumos utt.) un ceļmalās, vairumā gadījumu var pārvaldīt ar specializētām lietotnēm, kuras izstrādājis uzstādītājs. Tas diemžēl nozīmē, ka ne tikai Baltijas valstu ietvaros, bet arī uz vietas Latvijā reizēm var nākties izmantot pat vairākas dažādas lietotnes, lai veiktu uzlādi. Joprojām netiek piedāvāts vienots risinājums, piemēram, vienkārši norēķināties ar bankas karti, kā tas ir, piemēram, Francijā.
Savukārt komercobjektos arī lietotņu risinājums īsti nedarbojas. Komerciālajiem objektiem šobrīd tirgū ir pieejamas divas uzlādes staciju vadības metodes – statiskā un dinamiskā slodzes kontrole. Ēkās, kurās ir tikai dažas uzlādes stacijas, pārsvarā pietiek ar statiskās slodzes sistēmu, taču tas ir tikai pagaidām. Pieaugot uzlādes staciju skaitam, ēkām būs nepieciešamas dinamiskākas sistēmas. Tās ļauj optimāli izmantot pieejamo jaudu, jo pati sistēma patstāvīgi uzrauga ēkas elektroenerģijas patēriņu un atvēl visu pieejamo elektroenerģiju elektromobiļu uzlādei.
Droši var teikt – elektrības patēriņš elektromobilitātes jomā tikai pieaugs, bet ātrās uzlādes stacijas, kas jau ir uzbūvētas, nebūs tās, kuras ikdienā lietosim. Noteikti ir jādomā par valsts atbalsta iespējām gan privātajai, gan arī publiskajai uzlādes infrastruktūrai. Tajā pašā laikā nevajag strēbt karstu – elektromobilitāte drīzāk jāuztver kā maratons, ne sprints. Lēmumiem jābūt izvērtētiem un pamatotiem, domājot ilgtermiņā.