Kas bremzē elektromobilitāti un kādas ir elektroauto uzlādes iespējas
Vērtē eksperts
Teksts: Līga Švāne
Foto: Publicitātes foto, DELFI
Foto: Publicitātes foto, DELFI
Ikdienā uz ceļiem var sastapt arvien vairāk elektroauto, un Latvijā šobrīd jau reģistrēti vairāk nekā 11 tūkstoši elektromobiļu. Daži nozares eksperti pat prognozē, ka līdz 2030. gadam elektroauto skaits varētu sasniegt 100 tūkstošus. Jāņem arī vērā, ka no 2035. gada Eiropā vairs netiks pārdotas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju. Elektroenerģijas patēriņa lēciens ir neizbēgams, un speciālisti jau tagad mudina nekustamo īpašumu attīstītājus un komercēku apsaimniekotājus tam gatavoties.
“
Projektējot jaunas ēkas, jau tagad būtu jāsāk domāt par iespējām nākotnē to teritorijā paplašināt uzlādes staciju skaitu un nodrošināt, lai uzlādei ir pietiekami daudz elektroenerģijas.
Elektroauto uzlādes pīlāri – darbs un mājas
Viens no būtiskākajiem jautājumiem šobrīd – kā tiek izmantoti Eiropas fondu līdzekļi? Līdzšinējā atbalsta programma iedzīvotājiem elektroauto iegādei tika finansēta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII). Bija paredzēts, ka tā būs spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kad beidzas pieejamais finansējums. Augusta izskaņā plašsaziņas līdzekļos izskanēja vēsts, ka pieprasījums pēc atbalsta bijis ļoti liels un šobrīd tam atvēlētā nauda jau ir iztērēta. Atbalsts bija pieejams vairākus gadus, bet nu tas ir noslēdzies. Šobrīd arī nav skaidrības, vai pārskatāmā nākotnē tiks ieviestas jaunas atbalsta programmas elektroauto iegādei, taču atbildīgā ministrija sola meklēt risinājumus.
Tas nozīmē, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri tuvākajā laikā bija plānojuši iegādāties elektroauto vai ārēji lādējamu hibrīdu, jārēķinās – tas būs jādara bez valsts atbalsta. Taču Arājums norāda uz būtisku niansi – lai gan atbalsta programma motivēja cilvēkus iegādāties elektromobiļus, šeit var piesaukt teicienu, ka visas olas likt vienā groziņā nav pareizais risinājums. Jāinvestē ne tikai elektroauto lietotājos, bet arī infrastruktūrā, jo aug pieprasījums pēc uzlādes risinājumiem.
Tas nozīmē, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri tuvākajā laikā bija plānojuši iegādāties elektroauto vai ārēji lādējamu hibrīdu, jārēķinās – tas būs jādara bez valsts atbalsta. Taču Arājums norāda uz būtisku niansi – lai gan atbalsta programma motivēja cilvēkus iegādāties elektromobiļus, šeit var piesaukt teicienu, ka visas olas likt vienā groziņā nav pareizais risinājums. Jāinvestē ne tikai elektroauto lietotājos, bet arī infrastruktūrā, jo aug pieprasījums pēc uzlādes risinājumiem.
Gatis Arājums, "Schneider Electric" produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs
"Citādi rodas situācija – cilvēks iegādājas elektromobili, bet tad jāsāk domāt, kā to ērti uzlādēt. Rodas jautājums – kādā virzienā attīstās elektromobilitāte un cik vispār tā ir veiksmīga? Nevar atbalstīt tikai vienu pusi un cerēt, ka viss strādās. Manā skatījumā, atbalstam auto iegādei un infrastruktūras attīstībai ir jāiet roku rokā," piebilst Arājums.
Pārsēžoties elektromobilī, lietotāja pieredze ievērojami mainās. Auto ar iekšdedzes dzinēju var uzpildīt jebkurā degvielas uzpildes stacijā, bet, runājot par elektroauto, divi svarīgākie izejas punkti ir uzlādes vieta mājās un pie darbavietas. Ja šos divus ļoti svarīgos elektrotīkla uzlādes stūrakmeņus nevar nodrošināt, ir utopiski cerēt uz strauju elektromobilitātes attīstību.
Daudzi uzņēmumi jau tagad domā par darbinieku ērtībām un iegulda līdzekļus uzlādes punktu izveidē. Arī privātmāju īpašnieki paši var investēt savas mājsaimniecības elektrotīklā un uzstādīt uzlādes staciju, protams, pirms tam konsultējoties ar elektrospeciālistu, – te der atgādināt, ka elektromobili nevar uzlādēt mājās, pieslēdzot jebkurai elektrības kontaktligzdai, jo tas nav droši. Visbeidzot – nonākam pie secinājuma, ka elektroauto uzlādes staciju neesamība tuvākajā laikā būs liela problēma tieši daudzdzīvokļu māju iemītniekiem – mazattīstītais uzlādes staciju tīkls mikrorajonos ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem. Turklāt dzīvojamais fonds ir novecojis, kas nozīmē, ka elektrifikācija prasīs milzu investīcijas.
Pārsēžoties elektromobilī, lietotāja pieredze ievērojami mainās. Auto ar iekšdedzes dzinēju var uzpildīt jebkurā degvielas uzpildes stacijā, bet, runājot par elektroauto, divi svarīgākie izejas punkti ir uzlādes vieta mājās un pie darbavietas. Ja šos divus ļoti svarīgos elektrotīkla uzlādes stūrakmeņus nevar nodrošināt, ir utopiski cerēt uz strauju elektromobilitātes attīstību.
Daudzi uzņēmumi jau tagad domā par darbinieku ērtībām un iegulda līdzekļus uzlādes punktu izveidē. Arī privātmāju īpašnieki paši var investēt savas mājsaimniecības elektrotīklā un uzstādīt uzlādes staciju, protams, pirms tam konsultējoties ar elektrospeciālistu, – te der atgādināt, ka elektromobili nevar uzlādēt mājās, pieslēdzot jebkurai elektrības kontaktligzdai, jo tas nav droši. Visbeidzot – nonākam pie secinājuma, ka elektroauto uzlādes staciju neesamība tuvākajā laikā būs liela problēma tieši daudzdzīvokļu māju iemītniekiem – mazattīstītais uzlādes staciju tīkls mikrorajonos ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem. Turklāt dzīvojamais fonds ir novecojis, kas nozīmē, ka elektrifikācija prasīs milzu investīcijas.
Uzlādes punkts lielveikala stāvvietā nav ilgtermiņa risinājums
Līdz šim lielāka uzmanība tika pievērsta ātro uzlādes staciju tīkla izveidei. Tās atrodamas autostāvvietu zonās, atsevišķās degvielas uzpildes stacijās, lielveikalu teritorijās un citviet. Bet primāri būtu jādomā par staciju izbūvi daudzdzīvokļu māju un biroju ēku teritorijā. Šobrīd izveidojusies situācija, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem uzlādi nākas veikt, piemēram, pie lielveikala. Taču publiskās ātrās uzlādes stacijas nav ilgtermiņa risinājums, savukārt ceļmalas stacijas tiek izmantotas tikai garākos pārbraucienos.
Elektromobilitāte ietver ne tikai pāriešanu uz elektroauto, bet arī uzlādes infrastruktūru, kā arī atbalsta pakalpojumus nobraucamā attāluma un maršruta plānošanai un citām funkcijām. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju – elektromobiļu īpašnieku – kontekstā šobrīd ir pagrūti runāt par mobilitāti. Infrastruktūras neesamība un elektrības jaudas trūkums dzīvojamo namu stāvvietās ir ļoti izteikti elektromobilitātes straujas attīstības šķēršļi. Cilvēki ikdienā primāri tomēr vēlas veikt uzlādi mājās vai darbā.
Elektromobilitāte ietver ne tikai pāriešanu uz elektroauto, bet arī uzlādes infrastruktūru, kā arī atbalsta pakalpojumus nobraucamā attāluma un maršruta plānošanai un citām funkcijām. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju – elektromobiļu īpašnieku – kontekstā šobrīd ir pagrūti runāt par mobilitāti. Infrastruktūras neesamība un elektrības jaudas trūkums dzīvojamo namu stāvvietās ir ļoti izteikti elektromobilitātes straujas attīstības šķēršļi. Cilvēki ikdienā primāri tomēr vēlas veikt uzlādi mājās vai darbā.
"Mēs redzam, ka jau tagad vairumam daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju, kas iegādājušies elektroauto, ikdienā nākas saskarties ar neērtībām, jo nemitīgi jāmeklē tuvējās uzlādes stacijas, kas būtībā paredzētas citam nolūkam – ātrai uzlādei pa ceļam. Ja ilgtermiņā nekas nemainīsies infrastruktūrā, tikai likumsakarīgi, ka, pieaugot elektromobiļu skaitam, ātrās uzlādes vietās veidosies drūzmēšanās, taču tā tam nevajadzētu būt. Nepieciešamība pēc uzlādes stacijām tuvā nākotnē kļūs par lielu izaicinājumu namu apsaimniekotājiem. Par to ir jādomā, un jāsāk meklēt risinājumus," vērtē "Schneider Electric" pārstāvis.
Kā risināt pieslēguma jaudas trūkumu?
Vēl viens novērojums – nekustamo īpašumu apsaimniekotāji pēdējā laikā arvien biežāk saņem piedāvājumus bez maksas ierīkot elektromobiļu stacijas. Gana vilinošs piedāvājums, bet tikai nedaudzi izvērtē, kādi patiesībā ir zemūdens akmeņi. Neizanalizējot nepieciešamo elektroenerģijas jaudu, ēku īpašnieki riskē pārslogot visu ēkas elektrosistēmu. Tas nozīmē, ka ēkas var palikt pilnībā bez elektrības brīžos, kad visa elektroenerģija tiks patērēta elektromobiļu uzlādei. Visbiežāk tas notiek, kad tiek izmantotas ātrās uzlādes stacijas. Kāds ir risinājums?
Sertificētam elektrospeciālistam vispirms ir jāizvērtē ēkas elektrotīkla kapacitāte. Ir svarīgi aprēķināt, cik uzlādes staciju ēka spēs nodrošināt ar jaudu, jo pieslēguma jaudas trūkums mūsdienās ir izplatīta problēma gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu namos un komerciālajās ēkās.
Sertificētam elektrospeciālistam vispirms ir jāizvērtē ēkas elektrotīkla kapacitāte. Ir svarīgi aprēķināt, cik uzlādes staciju ēka spēs nodrošināt ar jaudu, jo pieslēguma jaudas trūkums mūsdienās ir izplatīta problēma gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu namos un komerciālajās ēkās.
"Viens no risinājumiem ir lūgt AS "Sadales tīkls" palielināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu. Ja tas kādu iemeslu dēļ nav iespējams, īpašnieks var ieviest citus risinājumus, piemēram, uzstādīt saules paneļus, akumulatorus elektroenerģijas uzglabāšanai vai jaudas balansēšanas sistēmu. Uzreiz gan jāpiemin, ka agrāk būvētos komercobjektos situācija var būt vēl sarežģītāka, jo ne visur būs iespējams bez apjomīgiem finansiālajiem ieguldījumiem palielināt elektrisko jaudu," ar ieteikumiem dalās nozares eksperts.
Kā optimālāko variantu elektroenerģijas pieslēguma jaudas deficīta risināšanai, jo īpaši komercēkās, Arājums iesaka balansēšanas sistēmu. Tā nodrošina, ka periodos, kad visvairāk tiek patērēta elektroenerģija, ēka nepatērē vairāk enerģijas, kā pieļauj pieslēguma jauda. Pretējā gadījumā, nesabalansējot elektroenerģijas patēriņu, pastāv risks, ka tiks pārsniegta pieļaujamā pieslēguma jauda, tādējādi drošības sistēma atslēgs elektrību ne tikai visās esošajās uzlādes stacijās, bet pat visā ēkā. Tas atkal ir izaicinājums apsaimniekotājiem un neērtības lietotājiem.
Kā optimālāko variantu elektroenerģijas pieslēguma jaudas deficīta risināšanai, jo īpaši komercēkās, Arājums iesaka balansēšanas sistēmu. Tā nodrošina, ka periodos, kad visvairāk tiek patērēta elektroenerģija, ēka nepatērē vairāk enerģijas, kā pieļauj pieslēguma jauda. Pretējā gadījumā, nesabalansējot elektroenerģijas patēriņu, pastāv risks, ka tiks pārsniegta pieļaujamā pieslēguma jauda, tādējādi drošības sistēma atslēgs elektrību ne tikai visās esošajās uzlādes stacijās, bet pat visā ēkā. Tas atkal ir izaicinājums apsaimniekotājiem un neērtības lietotājiem.
Nesarežģīt un domāt ilgtermiņā
Vēl viens izaicinājums ir uzlādes punktu apsaimniekošana. Ātrās uzlādes stacijas, kas izvietotas pilsētvidē (degvielas uzpildes stacijās, veikalu stāvlaukumos utt.) un ceļmalās, vairumā gadījumu var pārvaldīt ar specializētām lietotnēm, kuras izstrādājis uzstādītājs. Tas diemžēl nozīmē, ka ne tikai Baltijas valstu ietvaros, bet arī uz vietas Latvijā reizēm var nākties izmantot pat vairākas dažādas lietotnes, lai veiktu uzlādi. Joprojām netiek piedāvāts vienots risinājums, piemēram, vienkārši norēķināties ar bankas karti, kā tas ir, piemēram, Francijā.
Savukārt komercobjektos arī lietotņu risinājums īsti nedarbojas. Komerciālajiem objektiem šobrīd tirgū ir pieejamas divas uzlādes staciju vadības metodes – statiskā un dinamiskā slodzes kontrole. Ēkās, kurās ir tikai dažas uzlādes stacijas, pārsvarā pietiek ar statiskās slodzes sistēmu, taču tas ir tikai pagaidām. Pieaugot uzlādes staciju skaitam, ēkām būs nepieciešamas dinamiskākas sistēmas. Tās ļauj optimāli izmantot pieejamo jaudu, jo pati sistēma patstāvīgi uzrauga ēkas elektroenerģijas patēriņu un atvēl visu pieejamo elektroenerģiju elektromobiļu uzlādei.
Droši var teikt – elektrības patēriņš elektromobilitātes jomā tikai pieaugs, bet ātrās uzlādes stacijas, kas jau ir uzbūvētas, nebūs tās, kuras ikdienā lietosim. Noteikti ir jādomā par valsts atbalsta iespējām gan privātajai, gan arī publiskajai uzlādes infrastruktūrai. Tajā pašā laikā nevajag strēbt karstu – elektromobilitāte drīzāk jāuztver kā maratons, ne sprints. Lēmumiem jābūt izvērtētiem un pamatotiem, domājot ilgtermiņā.
Savukārt komercobjektos arī lietotņu risinājums īsti nedarbojas. Komerciālajiem objektiem šobrīd tirgū ir pieejamas divas uzlādes staciju vadības metodes – statiskā un dinamiskā slodzes kontrole. Ēkās, kurās ir tikai dažas uzlādes stacijas, pārsvarā pietiek ar statiskās slodzes sistēmu, taču tas ir tikai pagaidām. Pieaugot uzlādes staciju skaitam, ēkām būs nepieciešamas dinamiskākas sistēmas. Tās ļauj optimāli izmantot pieejamo jaudu, jo pati sistēma patstāvīgi uzrauga ēkas elektroenerģijas patēriņu un atvēl visu pieejamo elektroenerģiju elektromobiļu uzlādei.
Droši var teikt – elektrības patēriņš elektromobilitātes jomā tikai pieaugs, bet ātrās uzlādes stacijas, kas jau ir uzbūvētas, nebūs tās, kuras ikdienā lietosim. Noteikti ir jādomā par valsts atbalsta iespējām gan privātajai, gan arī publiskajai uzlādes infrastruktūrai. Tajā pašā laikā nevajag strēbt karstu – elektromobilitāte drīzāk jāuztver kā maratons, ne sprints. Lēmumiem jābūt izvērtētiem un pamatotiem, domājot ilgtermiņā.
“
Elektrotīkls visu laiku mainās, un ikdienā izmantojam arvien vairāk ierīču, tāpēc, plānojot un būvējot ēkas, ir svarīgi paredzēt attīstības iespējas.
Projekts sadarbībā ar:
Teksts
Līga Švāne
DIZAINS
Māris Rītiņš
REDAKTORe
Kristīne Melne
FOTO
Kārlis Dambrāns, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Poča
