Daudzviet pasaulē olas ir pieejamākais dzīvnieku valsts proteīns, un tā kā olas nav sezonāls produkts, to cena visu gadu ir stabila. Eiropā vidējais patēriņš ir apmēram 250 olas gadā uz vienu cilvēku. Mēs nedaudz iepaliekam – kamēr "Balticovo" vistiņas Latvijā gadā izdēj 700 miljonus olu, katrs latvietis gadā apēd tikai 210-215 olas. Tikmēr Malaizijā, Japānā un Meksikā patēriņš ir pat 400 olas gadā! Kāds tad būtu ieteicamais skaits? "Pasaules olu organizācija" iesaka apēst vienu olu dienā – tātad 365 olas, lai uzņemtu organismam nepieciešamās uzturvielas.
"Pasaules Olu organizācija" norāda, ka olām ir nozīmīga loma sabiedrības veselības nodrošināšanā un tās ieteicams lietot jebkurā vecumā. Bērniem olās esošās uzturvielas palīdz veidot spēcīgus muskuļus un kaulus, kā arī atbalsta smadzeņu darbību un sekmē ķermeņa attīstību. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir svarīgas kognitīvās funkcijas, kaulu veselība un imunitāte – arī te talkā var nākt olu iekļaušana ikdienas ēdienkartē. Olas var palīdzēt mazināt mikroelementu deficītu – īpaši dzelzs, B grupas vitamīnu un D vitamīna trūkumu, kas nereti ietekmē bērnus, grūtnieces un seniorus.
Izrādās, ka veselīgākais olu pagatavošanas veids ir vārīšana. Toms Auškāps atklāj, ka pētījumos pierādīts – proteīns vislabāk uzsūcas, ēdot tieši mīksti vārītas olas. "Otrs mūsu ģimenē iecienīts veids, kā baudīt olas, ir kultenis. Vispirms pannā iesit vēršacis un ļauj baltumam sarecēt – tikai pēc tam jāiemaisa dzeltenums, tad panna uzreiz jānoņem no plīts. Šādā veidā kultenis būs krēmīgs un sulīgs, neizmantojot pienu!"
Omleti var gatavot arī no baltumiem, ko piedāvā "Balticovo". Ražotnē neviena ola netiek izmesta – tās olas, kuras ieplīsušas un nav derīgas likšanai kastītēs, tiek pārstrādātas citos produktos – saldējumā, olu kultenī, olu baltumā un makaronos.