Rīgas zoodārzs mudina apmeklētājus domāt par dzīvnieku un dabas aizsardzību. Daudzas radības mūsdienās ir apdraudētas, un zoodārzs ne tikai sniedz iespēju apmeklētājiem tās apskatīt, bet arī palīdz šīs sugas saglabāt, piedaloties vairošanas programmās, ģenētiskās daudzveidības uzturēšanā un sugu reintrodukcijā savvaļā. Tāpat tiek veikti zinātniskie pētījumi – bioloģijas, veterinārmedicīnas un uzvedības pētījumi, kas palīdz labāk izprast dzīvniekus un uzlabot to aizsardzību gan nebrīvē, gan savvaļā. Tie ir ļoti svarīgi darbi, par kuriem ikdienas apmeklētājs, iespējams, nenojauš. Plašāk stāsta Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns.

Kopumā Rīgas Zooloģiskajā dārzā mīt 84 globāli aizsargājamas dzīvnieku sugas, kas ir 22 % no visas kolekcijas. Zoodārza kolekcijā ir arī 58 Latvijā sastopamas dzīvo radību sugas, no kurām 23 ir Latvijā īpaši aizsargājamas sugas, tostarp smilšu krupis, austrumu kokvarde, purva bruņrupucis, zaļvārna, melnais stārķis, urālpūce, Eiropas ūpis, lidvāvere, meža susuris, ziemeļu lūsis un Eiropas ūdele.

Par pēdējo – Eiropas ūdeli – eksperts stāsta, ka tā savvaļā ir gandrīz pilnībā iznīcināta, tādēļ ir iekļauta Pasaules Sarkanās grāmatas bīstami apdraudēto sugu (CR – Critically Endangered) kategorijā. Latvijas teritorijā tā nav konstatēta kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem. Lai glābtu šo sugu, ir izveidota starptautiska programma, kurā jau daudzus gadus sekmīgi piedalās arī Rīgas zoodārzs.

Eiropas ūdeli dabā izkonkurēja Amerikas ūdele, kas savulaik tika ievesta kažokādu audzēšanai. Diemžēl šī suga nokļuva arī savvaļā un ir krietni agresīvāka par Eiropas ūdeli. Rezultātā suga ir gandrīz pilnībā izzudusi, taču nav tik vienkārši to atgriezt savvaļā – Amerikas ūdeles gluži vienkārši to atkal izkonkurēs.

Tos, kuri pastaigā zoodārzā dodas kopā ar kādu no speciālistiem vai arī ļoti vērīgi lasa informācijas stendos izklāstīto, noteikti patīkami pārsteigs arī atklājumi Latvijas Abinieku un rāpuļu mājā. Rīgas zoodārzs jau daudzus gadus lielu vērību pievērš vietējo abinieku sugu izpētei un vairošanai, kā arī reintrodukcijai jeb izlaišanai savvaļā.

"Pirms vairāk nekā 30 gadiem tika izveidota Latvijas abinieku un rāpuļu ekspozīcija, lai mācītu un rādītu zoodārza apmeklētājiem, kādi tad mums Latvijā ir tie dažādie kaimiņi. Patiesībā uz to bija akcents arī pirms 113 gadiem, kad Rīgas zoodārzs pirmo reizi vēra vārtus Rīgas iedzīvotājiem un viesiem," saka Lielkalns.

Ļoti īpašs stāsts ir par austrumu kokvardi, kas agrāk Latvijā bija izmirusi. 1988. gadā tika uzsākta sugas atkalatjaunošana dabā, kas izvērtās ļoti sekmīgi. Laika posmā līdz 1992. gadam Blažģa ezera dabas liegumā Embūtes pagastā tika izlaistas vairāk nekā 4000 zoodārza Ekoloģijas laboratorijā savairotas jaunās kokvardes. Pateicoties tam, mūsdienās suga ne tikai apskatāma Rīgas zoodārzā, bet atkal sastopama savvaļā un ir izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju Kurzemē. Liels paldies par to jāsaka bijušajam zoodārza Ekoloģijas laboratorijas vadītājam Jurim Zvirgzdam (1935.–2010.), kurš par savu ieguldījumu dabas aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā savulaik saņēma arī Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu.

Vēl viena Abinieku un rāpuļu mājas zvaigzne ir dabā reti sastopamais smilšu krupis. Daudzi, visticamāk, nezina, ka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās paralēli kokvaržu projektam Zvirgzda vadībā tika uzsākta arī smilšu krupja vairošana. Sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, 2010.–2013. gadā Garākalna dabas liegumā Bēnes pagastā izlaisti 338 Rīgas zoodārzā savairotie smilšu krupji ar mērķi papildināt un stiprināt savvaļas populāciju. 2022. gadā dabas liegumā "Karateri" savvaļā izlaisti 173 smilšu krupji. 2023. gadā liegumā "Garākalna smilšu krupja atradne" mājvietu rada apmēram 1500 kurkuļu. Savukārt 2024. gadā šajā aizsargājamajā teritorijā izlaida apmēram 1000 smilšu krupju kurkuļus un jau metamorfozi (no kurkuļa līdz abiniekam) izgājušus mazos krupīšus.

Dažos gadījumos zooloģiskais dārzs uzņem arī ievainotus, konfiscētus vai nelegālā tirdzniecībā iegūtus dzīvniekus, kurus nevar atgriezt savvaļā, nodrošinot tiem drošu vidi. Vai esi Rīgas zoodārza Tropu mājā ievērojis pitonu albīnu? Lūk, šis ir viens no zoodārza iemītniekiem, kas savulaik ticis konfiscēts dzīvnieku kontrabandistiem. Savukārt šoruden Rīgas zoodārza speciālistu redzeslokā nonāca cilvēku pieradināts, savainots lūsēns, kas tika atrasts Krāslavas novada Kombuļos. Diemžēl mazais lūsēns bija kritiskā stāvoklī un neizdzīvoja.

Turpinot stāstu par lūšiem – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs piedalās Eiropas Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijas (EAZA) "Ex-situ" (EEP) programmās, kas rūpējas par konkrētu sugu aizsardzību dažādos aspektos, tostarp arī to pavairošanu. Lai gan Latvijā ziemeļu lūsis nav ļoti liels retums (bet tāpat aizsargājams), lielā daļā Eiropas šie lielie kaķi ir izzuduši vai arī to skaits dabā ir pavisam neliels, tāpēc to pavairošana nebrīvē ir ļoti būtiska.

Piemēram, lūsis Rubīns bija no vecākiem noklīdis mazulis, kad 2011. gadā tika atvests uz Rīgas zoodārzu. Daudzus gadus viņa partnere bija lūsene Kamēlija, ar kuru tika radīts brangs pulciņš pēcnācēju, kuri ar Pasaules Dabas fonda atbalstu lūšu atkalatjaunošanas programmas ietvaros nonāca Polijā, Somijā un citviet. Kādā brīdī pāra radīto lūsēnu skaits nebrīvē kļuva pietiekams, tādēļ Kamēlija tika nosūtīta uz Poliju, bet viņas vietā 2021. gadā stājās Dadze, kuru uz zoodārzu atveda no Viļakas mežiem.

Cilvēku attiecību pasaulē, visticamāk, izceltos pamatīga ģimenes drāma. Taču dzīvnieku pasaulē viss ir nedaudz citādi. Tā kā Dadzei Eiropas zoodārzos vēl nebija radinieku, uz viņas un Rubīna pēcnācējiem tika liktas lielas cerības – tie ir īpaši vērtīgi sugas saglabāšanā. Kā norāda zooloģiskā dārza eksperts, šis piemērs vēlreiz apliecina, cik komplicēta un patiesībā arī sarežģīta ir apdraudēto sugu saglabāšana nebrīvē. Latvijas lūšu pēcnācēji ne tikai devušies uz citiem zoodārziem ārvalstīs, bet arī ir palīdzējuši un joprojām palīdz atjaunot lūšu savvaļas populāciju Polijā.

"Šajā procesā svarīgākais ir nodrošināt daudzviet izzūdošas dzīvnieku sugas ģenētiski pilnvērtīgu saglabāšanu. Līdz ar to lielo plēsēju vairošanai nebrīvē ļoti būtisks aspekts ir neradniecīgu, no savvaļas nākušu dzīvnieku ienākšana ciltskokā. Taču nevar tā vienkārši Latvijā noķert lūsi un aizvest uz zoodārzu kādā citā valstī. Tā kā mūsu no savvaļas nākušajiem Rīgas zoodārza lūšiem mazuļi dzimst gandrīz katru gadu, pēcnācēji vēlāk var doties uz citiem tuvākiem un tālākiem zoodārziem," paskaidro Māris Lielkalns.

Rīgas zoodārzs nodarbojas arī ar savvaļas dzīvnieku rehabilitāciju. Piemēram, kopš 2004. gada zoodārzs sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un ar Ventspils pilsētas atbalstu veic visu bezpalīdzīgā situācijā nonākušu roņu mazuļu rehabilitāciju. Lai gan Baltijas jūrā roņi nav retums, Latvijā tie ir īpaši aizsargājami. Starp citu, viens no slavenākajiem zoodārza iemītniekiem – ronis Puika – savulaik atrasts liedagā. "Viņš ir viens no izglābtajiem roņiem," piebilst eksperts. Savukārt roņu dāma Krista ir nākusi pasaulē nebrīvē Polijā, taču abi viņas vecāki ir izglābtie roņi. Turklāt tētis ir, tā teikt, "rīdzinieks", kurš tika aizvests uz zoodārzu Gdaņskā, lai veidotu pāri ar vietējo mātīti. "Kad Krista paaugās, viņa atgriezās tēva mājās Rīgā," ar humoru piebilst Lielkalns.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā izaudzētie roņi papildinājuši citu zoodārzu dzīvnieku kolekcijas gan tepat Baltijā un Eiropā, gan arī Japānā un Ķīnā. Roņi tiek atlaisti arī atpakaļ dabā. Kā stāsta speciālists, vairāki dzīvnieki tika aprīkoti ar GPS raidītājiem, kas ļāva sekot līdzi to ceļam Baltijas jūrā, un reizēm varot vien pabrīnīties, kādus attālumus roņi spēj nopeldēt krustu šķērsu pa Baltijas jūru. Šie pētījumi arī apstiprināja, ka rehabilitētie roņi var sekmīgi iedzīvoties savvaļā.

Interesants aspekts: zoodārzs ir vieta, kur ne tikai apskatīt dzīvniekus, bet arī novērtēt pilsētas pļavu. Tā izveidota pie Abinieku un rāpuļu mājā izvietotās kameņu ekspozīcijas. Rudenī pļava, protams, neizskatās estētiski pievilcīgi, taču siltajā sezonā te vērojama īstena dabisko pļavu daudzveidība ar augiem no dažādiem pļavu biotopiem. Un savs labums no pļavas tiek arī zoodārza Lauku sētas iemītniekam ponijam Krikumam, kuram te ļauj ganīties un mieloties.

Rīgas zoodārzs piedalās arī dažādās starptautiskās programmās. Lielkalns īpaši izceļ vienu no tām – savvaļā izmirušo partulgliemežu EEP (apdraudēto sugu Eiropas programma) saglabāšanas un reintrodukcijas programma ar mērķi atgriezt tos savvaļā Franču Polinēzijas salās. Mainīgās partulas apskatāmas Tropu mājā. Kādam tās varētu šķist visai necilas, taču Rīgas zoodārzs sniedz būtisku ieguldījumu sugas saglabāšanā un vairošanā, piemēram, 2017. gadā Rīgas zoodārzā partulu skaits sasniedza 56 % no sugas pasaules populācijas. Tajā pašā gadā mainīgās partulas pirmoreiz nosūtīja uz Lielbritāniju, lai tās izmantotu reintrodukcijas programmā Franču Polinēzijas salās. Arī šogad uz Vāciju devās gliemežu partija, lai pēc karantīnas perioda un pārbaudēm dotos uz tālo Okeānijas salu.