Unikālie tiešsaistes kameras kadri
Teksts: Līga Švāne
Foto: No Uģa Bergmaņa privātā arhīva/tiešsaistes kameru ieraksti
Klinšu ērgļa mākslīgā ligzda, kuru 2010. gadā izveidoja Bergmanis ar domubiedru, atrodas LVM valdījumā esošajā purvā uz salas. Ligzda tika regulāri apdzīvota, un 2016. gadā tajā arī izauga jauns klinšu ērglis, taču turpmākajos gados šāds notikums vairs netika novērots. Noteikti netrūkst tādu, kas atceras notikumus ligzdā 2020. gadā, kad, Covid-19 pandēmija spiesti, cilvēki nedrīkstēja pulcēties un meklēja alternatīvus veidus, kā sevi izklaidēt. Daudziem par iemīļotu nodarbi kļuva vērot ērgļu pāri Spilvi un Virsi. Tovasar no olas izšķīlās mazulis Klints. Diemžēl vasaras vidū tēviņš Virsis pazuda, bet mazulis gāja bojā nepietiekamas barības dēļ. Nākamā gada vasarā Spilve apmeklēja ligzdu un bija redzami arī citi klinšu ērgļi, taču ligzdošana nenotika nedz togad, nedz arī nākamos trīs gadus.
"No visām Latvijā esošajām ērgļu sugām klinšu ērglis ir sastopams visretāk. Pie katras no mums zināmajām ligzdām nav iespējams uzstādīt tiešsaistes kameru, tāpēc var teikt, ka šogad tiešām ļoti paveicās. Ligzdošanas cikls sākas brīdī, kad izveidojas pāris un tiek izdēta ola, bet noslēdzas, kad mazulis sekmīgi izlido no ligzdas. Cikls ilgst aptuveni sešus mēnešus, un šogad ikviens tam varēja būt liecinieks. Mēs ieguvām daudz vērtīgas informācijas. Lai gan tiešsaistes kameru projekta galvenais mērķis ir sugas zinātniskā izpēte, arī sabiedrība no tā iegūst, un zinu, ka daudzi ļoti aizrautīgi sekoja līdzi notikumiem ligzdā un forumā arī dalījās ar novērojumiem – cilvēku interese bija tiešām liela," stāsta ērgļu pazinējs.
"To, kas notiek vienā konkrētās sugas ligzdā, var attiecināt arī uz citām šīs sugas pārstāvju ligzdām. Šī informācija arī palīdz izvērtēt, kādi ierobežojumi jāievieš, lai cilvēka veiktā saimnieciskā darbība mežā netraucētu dabas procesiem ritēt savu gaitu," skaidro pētnieks.
Vides eksperts stāsta – tiek ieguldīts ļoti liels darbs informācijas apkopošanā un tās publicēšanā. Piemēram, starptautiski citējamā žurnālā publicēts Bergmaņa un Latvijas Universitātes kolēģa pētījums, kurā apkopota informācija par mazā ērgļa barības bāzi. Secināts, ka šī suga galvenokārt pārtiek no vardēm un peļveidīgajiem grauzējiem – lauku strupastēm, kas lielākā skaitā sastopamas ekstensīvi apsaimniekotā lauku ainavā. Tas ļauj secināt, ka sugu ietekmē ne tikai mežsaimnieciskā, bet arī lauksaimnieciskā darbība, jo, lai gan ligzdu būvē mežā, mazais ērglis pamatā barojas lauksaimniecības zemēs.
"Redzēt, ka lāču māte ar bērniem šķērso klinšu ērgļa ligzdošanas zonu, bija viens no spilgtākajiem notikumiem šosezon. Jā, pētnieki jau zināja, ka lāči Latvijā arī vairojas, bet redzēt tiešraidē un ar visām skaņām mammu, kas brien pa ūdeni, un mazuļus, kas kunkuļo viņai pa pēdām, bija tiešām unikāla pieredze," neparasto notikumu atsauc atmiņā ērgļu pētnieks.
Turklāt šis notikums vēlreiz apliecināja, ka zinātniskajā izpētē būtiska loma ir arī sabiedrības iesaistei. "Šo faktu palīdzēja konstatēt kameru vērotāji, kas man uzrakstīja ziņu "WhatsApp", ka redzēti brūnie lāči. Tas savukārt man deva iespēju sazināties ar kolēģiem no LVM un konkrēto fragmentu palūgt ierakstīt. Kas zina, citādi tas varbūt arī aizietu nebūtībā. Tāpēc liels paldies cilvēkiem par vērību!" sabiedriskās zinātnes nozīmi uzsver ornitologs.
"Mūsu priekšstats bija tāds, ka jūnija beigās klinšu ērgļi jau ir ārā no ligzdām, bet nekā nebija! Dati apliecināja, ka mazais klinšu ērglis šogad izlidoja no ligzdas 90. dzīves dienā trīs mēnešu vecumā. Savukārt mazie ērgļi no ligzdām izlido divu mēnešu vecumā. Lūk, tas ir aspekts, kas mums līdz šim nebija zināms," par jaunajiem atklājumiem stāsta speciālists.
Tāpat fiksēti interesanti novērojumi par klinšu ērgļa barības bāzi. "Zīmīgi bija tas, ka maijā klinšu ērglis uz ligzdu galvenokārt nesa tikai putnus. Kāpēc tā? Jo zīdītāju mazuļi vai nu nav vēl piedzimuši, vai arī tie ir tik nelieli, ka turas tuvumā mammai vai slēpjas alās, kā tas ir jenotsuņu un lapsu gadījumā. Sākot ar jūniju, būtiski pieauga zīdītājdzīvnieku īpatsvars klinšu ērgļa barībā – tie bija jaunie jenotsuņi, lapsēni, stirnēni un citi," novērojumos dalās Bergmanis.
Ornitologs ar nelielu humora devu piebilst – klinšu ērgļa biotopā apkārtne nereti izskatās pēc kaujas lauka, kuru klāj spalvas un dzīvnieku kauli. Tā kā medījums mēdz būt pasmags, tas ne vienmēr tiek nests uz ligzdu, bet gan notiesāts tuvumā ligzdai uz kāda ciņa vai turpat zemē. Konstatēts arī, ka ērglis nomedītos rubeņus, medņus un pīles pirms tam uz zemes "atspalvo", lai būtu vieglāk nogādāt līdz ligzdai.
"Mūs, cilvēkus, protams, interesē, kā mūsu saimnieciskā darbība – lauksaimniecība vai mežsaimniecība – ietekmē bioloģisko daudzveidību. LVM interesēs ir veikt saimniecisko darbību iespējami saudzīgi attiecībā pret tām dabas vērtībām, kas ir sastopams mežos, un putnu monitorings šajā gadījumā ļoti palīdz. Monitorings neatbild uz jautājumu, kāpēc notiek vienas vai otras sugas populācijas svārstības, tā jau ir cita zinātne. Bet monitorings būtībā atbild uz jautājumu, kādas ir populācijas pārmaiņas, un tad jau zinātnes uzdevums tālāk ir mēģināt skaidrot, kāpēc notiek šīs svārstības," piebilst Bergmanis.
