Skujkoku meži uz osiem nodrošina specifiskus dzīves apstākļus noteiktām, tikai šim biotopam raksturīgām augu un dzīvnieku sugām. Konkrētā dzīvotne ir ļoti nozīmīga šo sugu populācijai, īpaši zemsedzes augiem un kukaiņiem, piemēram, tauriņiem, kas ar šiem augiem barojas. Tipiskākās vietas, kur Latvijā sastopami un apskatāmi osi, ir, piemēram, Ogres Zilie kalni, Lielie Kangari un Driksnas sils.

Viens no lielākajiem biotopa apdraudētājiem ir cilvēks. Osu virsotnēs purvainos apvidos nereti tiek izbūvēti ceļi, kā tas ir Lielajos Kangaros, kur grēdas kori caurvij autoceļš Rīga–Ērgļi jeb vienkārši Ērgļu šoseja. Pauguru augsni parasti veido ekonomiski augstvērtīga smilts un grants, tāpēc daudzi osi ir norakti. Arī Ogres Zilajos kalnos agrāk bija grants karjers, kura vietā 2003. gadā strauji izveidojās ūdenstilpe – populārā Dubkalnu ūdenskrātuve. To mūsdienās iecienījuši ne tikai vasarnieki, bet arī "roņotāji". Pateicoties pazemes avotiem, ūdens Dubkalnos ir ļoti dzidrs un tīrs. Ūdenstilpes maksimālais dziļums sasniedz deviņus metrus. 

Kopš 2004. gada dabas parks "Ogres Zilie kalni" ir īpaši aizsargājama dabas teritorija 312 ha platībā un arī daļa no "Natura 2000" teritorijas. Lielāko daļu parka aizņem skujkoku meži uz osveida reljefa formām. Par to, ka teritorijai noteikts aizsardzības statuss, lielā mērā jāsaka paldies dabas draugiem.

Grants ieguve Zilajos kalnos sākās 1959. gadā un turpinājās līdz pat jau iepriekš minētajam 2003. gadam. Tādējādi vairāku gadu desmitu laikā 20,8 ha platībā izveidojās Dubkalnu karjers, kura garums ir aptuveni 1 kilometrs, bet platums – 200 metri.

Dabas aizsardzības speciālisti un entuziasti jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados sāka celt trauksmi – turpinot rakšanas darbus, pastāv risks, ka ies bojā šeit sastopamie retie augi. Dabas draugi iestājās par rakšanas darbu pārtraukšanu, rekreācijas plānošanas un reglamentēšanas nepieciešamību, kā arī par nepieciešamību Ogres Zilajiem kalniem noteikt aizsardzības statusu, taču bija jāpaiet daudziem gadiem, līdz tas beidzot tika panākts.

Kādas tad floras un faunas vērtības var atrast gleznainajā dabas parkā? Ogres Zilajos kalnos sastopamas 18 aizsargājamas augu, sešas aizsargājamas putnu un vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas. Sešas no aizsargājamo augu sugām raksturīgas tieši skujkoku mežiem uz osveida reljefa formām vai osveida vaļņiem – meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve, pundurbērzs un pļavas silpurene. Parkā izvietoti informatīvie plakāti, kur uzzināt daudz interesanta par šeit sastopamajām dabas bagātībām. 

Dabas parks "Ogres Zilie kalni" kļuvis par iemīļotu atpūtas vietu gan pastaigu mīļotājiem, gan arī aktīvās atpūtas cienītājiem. Parkā ir izveidotas pastaigu un velo takas, bet ziemā pieejama distanču slēpošanas trase. 2025. gada vasarā tika atklāts arī interesants dabas izziņas objekts – savvaļas jeb meža bišu taka, kurā iespējams iepazīt savvaļas jeb meža bišu dzīvi kūzulos jeb dorēs. Taka atrodas Ogres Zilo kalnu sākumā no Ikšķiles puses. Taku sadarbībā ar Zilo kalnu aģentūru veidoja bišu draugs un senās dravniecības godā cēlājs Ivars Rancāns.

Vēl viens tūristu iecienīts objekts ir 30 metrus augstais skatu tornis, no kura paveras plašs skats uz Dubkalnu karjeru, Ogri un tuvējo apkārtni. Starp citu – no torņa var saskatīt arī Zaķusalas TV torni. Savukārt iecienītākā vieta, kur tiek uzņemti krāšņi foto un pašbildes, ir Dubkalnu karjera stāvkrasts un skatu platforma. 

Saulainās vasaras dienās Zilos kalnus pieskandina atpūtnieki, kas meklē veldzi karjera ūdeņos, un brīvdienās visos gadalaikos apmeklētāju parka teritorijā ir visai daudz, bet diemžēl ne visi dabā gājēji pret šeit esošajām meža vērtībām izturas ar cieņu. Esi atbildīgs un atceries – sargāt Latvijas dabas bagātības ir mūsu katra atbildība! Saudzē, nevis posti, un neaizmirsti – lai gan Ogres Zilie kalni ir populāra atpūtas vieta, tā joprojām ir arī īpaši aizsargājama dabas teritorija ar nozīmīgu un aizsargājamu biotopu!