Optimizēt un efektivizēt var tikai to, kas ir izmērīts, tāpēc enerģijas patēriņa monitorēšana ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem posmiem ceļā uz energoefektivitātes paaugstināšanu. Elektroenerģijas monitoringa galvenie elementi ir mērīšanas ierīces – skaitītāji un sensori, kurus uzstāda galvenajiem elektroenerģijas padeves līniju punktiem vai atsevišķām iekārtām. Vispirms ir jāizvērtē, kuras iekārtas vai līnijas uzņēmumā ir jāuzrauga, piemēram, ražošanas līnija un apgaismojums. Skaitītāji un sensori reģistrē datus par spriegumu, strāvu, jaudu un patērēto enerģiju.
Nākamais ķēdes posms ir datu vākšana un pārsūtīšana – dati no mērītājiem tiek automātiski nosūtīti uz monitoringa sistēmu vai mākoņplatformu. Noslēgumā seko datu analīze un vizualizācija – tā lietotājam ļauj redzēt grafikus, atskaites un brīdinājumus, kas palīdz labāk izprast patēriņa paradumus un optimizēt enerģijas lietošanu.
Ēkās, kur jau ir uzstādītas dažādas viedierīces, piemēram, digitālie skaitītāji vai viedie automātiskie slēdži, galvenā vajadzība varētu būt to savienošana ar analītiskajām lietojumprogrammām, lai šie dati būtu pieejami apkopotā veidā. Digitāli pārvaldīta elektroenerģijas sadales sistēma pārskatāmā veidā var sniegt pilnvērtīgu pieeju visiem būtiskākajiem datiem, mazinot dažādu slēptu risku iespējamību, un automātiski analizēt patēriņu – salīdzināt dienas, nedēļas, mēneša datus, noteikt “pīķa” slodzes, brīdināt par pārslodzēm vai kļūdām, piemēram, ja kāda iekārta patērē pārāk daudz. Dati tiek attēloti lietotāja panelī datorā vai mobilajā lietotnē.