Skaidro eksperts
Cik liela būs mana pensija, un kā vairot tās apmēru?
Sagatavoja: Līga Švāne
Foto: publicitātes
Foto: publicitātes
"Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas pensiju sistēmas būtiskākā priekšrocība – tā ir samērā nesen izveidota. Izvērtējot citu valstu pieredzi, mums bijusi iespēja aizgūt labās prakses un piemērot efektīvāko modeli, kādai šai sistēmai vajadzētu būt," stāsta bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis. Par to, kā darbojas pensiju trīs līmeņu sistēma, kāpēc ir svarīgi izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju 2. līmeņa plānu un ar ko vispār vecumdienās varam rēķināties, plašāk šajā rakstā.
Pirmos divus pensiju līmeņus valsts ir noteikusi kā obligātus vecumdienu nodrošināšanai. Savukārt pensiju 3. līmenis ir brīvprātīgs. Kāpēc šāds sadalījums? "Līmeņu būtība ir pēc iespējas diversificēt ar pensiju sistēmu saistītos riskus," skaidro Purgailis. Lai gan uzkrājumi pensiju 1. līmenī ir iespaidīgi, valsts no tiem šobrīd finansē esošos pensionārus. "Šis līmenis ir cieši saistīts ar Latvijas ekonomikas attīstību un drīzāk ir jāuztver kā valsts nākotnes parāds pret mums, kad mēs pensionēsimies. Pastāv risks, ka valsts nespēs pret mums izpildīt saistības un izmaksāt šos uzkrājumus. Tāpēc ir labi, ka sistēmai ir vairāki līmeņi," piebilst eksperts.
Savukārt pensiju 2. līmenis, kuru, tāpat kā pensiju 1. līmeni, veido sociālās ikmēneša iemaksas, ir katram individuāls uzkrājums. Šī nauda netiek šobrīd tērēta, bet gan tiek investēta finanšu tirgos ar mērķi vairot kapitālu. Arī pensiju 3. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts finanšu tirgos, taču galvenā atšķirība – tas ir brīvprātīgs un katrs pats var izvēlēties, vai un cik lielas iemaksas veikt.
Savukārt pensiju 2. līmenis, kuru, tāpat kā pensiju 1. līmeni, veido sociālās ikmēneša iemaksas, ir katram individuāls uzkrājums. Šī nauda netiek šobrīd tērēta, bet gan tiek investēta finanšu tirgos ar mērķi vairot kapitālu. Arī pensiju 3. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts finanšu tirgos, taču galvenā atšķirība – tas ir brīvprātīgs un katrs pats var izvēlēties, vai un cik lielas iemaksas veikt.
“
Uzkrājumi pensiju 2. līmenī šobrīd jau ir sasnieguši gandrīz 10 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā 20 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt uzkrājums pensiju 3. līmenī ir gandrīz miljards eiro. Abi līmeņi kopā veido iespaidīgu summu, un, ja paskatāmies uz citām valstīm, Latvijā šobrīd šis uzkrājums proporcionāli ekonomikai ir viens no lielākajiem Eiropā un, var teikt, lielākais Eiropā pret valsts IKP. Piemēram, Igaunijā tie ir aptuveni 15 %, bet Lietuvā – vien 10 % no IKP.
Ar kādu pensiju varu rēķināties?
Informāciju par savas pensijas uzkrājumu, pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju un ieguldījumu plānu, kurā tiek veidots uzkrājums, var atrast portālā "Latvija.lv", kur apskatāmas arī uzkrātās summas. Taču daudziem pensiju sistēmas darbības princips tāpat līdz galam nav skaidrs – lai gan uzkrātās summas ir šķietami apjomīgas, ar ko tad īsti varam rēķināties un kādas ir provizoriskās nākotnes ikmēneša pensijas aplēses, ņemot vērā šī brīža algu?
Ir tāds termins "aizvietojamības koeficients". Šis koeficients atspoguļo pensijas attiecību pret atalgojumu. Ja cilvēks šobrīd dodas pensijā, Latvijā izmaksātā vecuma pensija no pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājumiem veido aptuveni 60 % no pēdējās algas.
Ir tāds termins "aizvietojamības koeficients". Šis koeficients atspoguļo pensijas attiecību pret atalgojumu. Ja cilvēks šobrīd dodas pensijā, Latvijā izmaksātā vecuma pensija no pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājumiem veido aptuveni 60 % no pēdējās algas.
“
Nākotnes aplēses liecina, ka aizvietojamības koeficients no gada uz gadu samazināsies un 2060. gadā būs vien ap 40 %. Tas nozīmē, ka ikmēneša pensijā saņemsim mazāk nekā pusi no mūsu pēdējās algas. Tas skaidri norāda uz to, ka nepieciešams veidot papildu uzkrājumus. Katrs, protams, pats var izvēlēties, kā šos uzkrājumus veidot, taču tieši tāpēc Latvijas pensiju sistēma ir dizainēta trīs līmeņos, kur pensiju 3. līmenis ir paredzēts konkrēti šim mērķim.
“
Iepazīties ar bankas Citadele pensijas kalkulatoru, kur, ievadot ikmēneša algu, vecumu, pensiju 2. līmeņa plānu un uzkrājumu pensiju līmeņos, iespējams aprēķināt provizorisko ikmēneša pensijas apmēru.
Ko darīt, lai vairotu pensijas uzkrājumu?
Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis
Sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka Latvijas pensiju sistēma ir būvēta tā, ka katram pašam ir jāuzņemas zināma atbildība par savu labklājību vecumdienās. Pirmkārt, pensijas apmērs ir atkarīgs no tā, vai godprātīgi tiek maksāti nodokļi. "Ja daļu algas saņemsi aploksnē, par pieklājīgu pensiju nevar būt pat runas! Tāpēc seko līdzi un rūpējies, lai darba devējs par tevi maksā nodokļus," uzsver Purgailis.
Nākamais solis – ikviena iedzīvotāja pienākums ir izvēlēties savam vecumam atbilstošāko pensiju 2. līmeņa uzkrājuma plānu. "Diemžēl mēs redzam, ka daudzi cilvēki joprojām atrodas nepiemērotos plānos, un līdz ar to netiek pienācīgi izmantots potenciāls uzkrāt vairāk. Jo laiks līdz pensijai ilgāks, jo lielāku risku var uzņemties. Un otrādi – kad tuvojas pensionēšanās vecums, riski ir jāsamazina. Tiem, kuriem līdz pensijai vēl jāgaida vairāki desmiti gadu, ieteicams izvēlēties aktīvos plānus, kas paredz, ka nauda tiek ieguldīta dažādu uzņēmumu akcijās. Ieguldījumi akcijās ir riskantāki, taču ilgtermiņā tiem ir vislielākais ienesīgums," par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma plānu darbības principiem stāsta Purgailis.
Šobrīd katrs pats var izvēlēties gan pensijas 2. līmeņa pārvaldītāju, gan arī uzkrājuma plānu, taču vēsturiski daudzi iedzīvotāji ir ierotēti piesardzīgajos jeb konservatīvajos plānos, kuros riska pakāpe un ieguldījumi tiek veikti aizdevumiem pielīdzināmos finanšu instrumentos. Pamatā šādi ieguldījumu plāni paredzēti risku mazināšanai un kapitāla saglabāšanai, ne vērā ņemamai peļņai. Tos jāizmanto, ja līdz pensionēšanās vecumam atlikuši pieci vai mazāk gadu.
Nākamais solis – ikviena iedzīvotāja pienākums ir izvēlēties savam vecumam atbilstošāko pensiju 2. līmeņa uzkrājuma plānu. "Diemžēl mēs redzam, ka daudzi cilvēki joprojām atrodas nepiemērotos plānos, un līdz ar to netiek pienācīgi izmantots potenciāls uzkrāt vairāk. Jo laiks līdz pensijai ilgāks, jo lielāku risku var uzņemties. Un otrādi – kad tuvojas pensionēšanās vecums, riski ir jāsamazina. Tiem, kuriem līdz pensijai vēl jāgaida vairāki desmiti gadu, ieteicams izvēlēties aktīvos plānus, kas paredz, ka nauda tiek ieguldīta dažādu uzņēmumu akcijās. Ieguldījumi akcijās ir riskantāki, taču ilgtermiņā tiem ir vislielākais ienesīgums," par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma plānu darbības principiem stāsta Purgailis.
Šobrīd katrs pats var izvēlēties gan pensijas 2. līmeņa pārvaldītāju, gan arī uzkrājuma plānu, taču vēsturiski daudzi iedzīvotāji ir ierotēti piesardzīgajos jeb konservatīvajos plānos, kuros riska pakāpe un ieguldījumi tiek veikti aizdevumiem pielīdzināmos finanšu instrumentos. Pamatā šādi ieguldījumu plāni paredzēti risku mazināšanai un kapitāla saglabāšanai, ne vērā ņemamai peļņai. Tos jāizmanto, ja līdz pensionēšanās vecumam atlikuši pieci vai mazāk gadu.
“
Pēc mūsu aplēsēm, ja cilvēks visu mūžu būs pavadījis konservatīvā pensiju 2. līmeņa uzkrājuma plānā, viņš dzīves laikā uzkrās līdz pat divām reizēm mazāk. Naudas izteiksmē tie būs milzīgi zaudējumi, tāpēc ir ļoti svarīgi painteresēties, kādā plānā šobrīd esi, jo, iespējams, vari uzkrāt vairāk.
Tāpat svarīgi jau laikus sākt domāt arī par dalību brīvprātīgajā pensiju 3. līmenī. Kā skaidro eksperts, ideālā scenārijā kaut nelielas iemaksas būtu jāsāk veikt jau brīdī, kad kļūsti ekonomiski aktīvs, un dzīves laikā, iegūstot, piemēram, algas pielikumu, pakāpeniski sākt "audzēt" iemaksu apmēru.
"Protams, jauniem cilvēkiem ir psiholoģiski grūti domāt par pensiju, jo tā ir kaut kas ļoti tāls un dzīvē līdz tam būs vēl daudz citu svarīgu notikumu, piemēram, ģimenes izveide un mājokļa iegāde, kas prasīs finansiālos līdzekļus. To arī šobrīd redzam, ka daudzi uzkrājumus pensiju 3. līmenī sāk veidot aptuveni 45 gadu vecumā. Taču vēlreiz gribu uzsvērt – kombinācijā ar salikto procentu principu pat nelielas iemaksas jau jaunībā dzīves laikā palīdzēs izveidot ļoti nozīmīgu uzkrājumu vecumdienām," skaidro uzņēmuma pārstāvis.
Salikto procentu darbības princips – tie nes peļņu gan no sākotnēji ieguldītās summas, gan no jau nopelnītajiem procentiem. Tādējādi iespējams "apsteigt" inflāciju un neļaut tai "apēst" mūsu naudu. Jo ilgāk nauda ir ieguldīta, jo jūtamāka ir salikto procentu ietekme.
"Protams, jauniem cilvēkiem ir psiholoģiski grūti domāt par pensiju, jo tā ir kaut kas ļoti tāls un dzīvē līdz tam būs vēl daudz citu svarīgu notikumu, piemēram, ģimenes izveide un mājokļa iegāde, kas prasīs finansiālos līdzekļus. To arī šobrīd redzam, ka daudzi uzkrājumus pensiju 3. līmenī sāk veidot aptuveni 45 gadu vecumā. Taču vēlreiz gribu uzsvērt – kombinācijā ar salikto procentu principu pat nelielas iemaksas jau jaunībā dzīves laikā palīdzēs izveidot ļoti nozīmīgu uzkrājumu vecumdienām," skaidro uzņēmuma pārstāvis.
Salikto procentu darbības princips – tie nes peļņu gan no sākotnēji ieguldītās summas, gan no jau nopelnītajiem procentiem. Tādējādi iespējams "apsteigt" inflāciju un neļaut tai "apēst" mūsu naudu. Jo ilgāk nauda ir ieguldīta, jo jūtamāka ir salikto procentu ietekme.
“
Vienkāršs salīdzinājums, kā darbojas saliktie procenti – zemē tiek iesēts labības grauds, no kura izaug vārpa ar vairākiem desmitiem graudu. Ja tu šos graudus nepārvērt miltos un maizē, bet gan iesēj atpakaļ zemē, izaugs jaunas vārpas, kas katra nesīs vēl vairākus desmitus graudu. Protams, finanšu tirgos pieaugums nav tik liels, taču būtība ir ļoti līdzīga.
Kāds var būt sliktākais scenārijs
Daļa sabiedrības pret savu nākotnes pensiju joprojām izturas pavirši – nav painteresējusies, kas ir pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs un kāds ir uzkrājuma plāns, nemaz nerunājot par papildu uzkrājumu veidošanu. Nereti arī izskan populistiskas frāzes, ka nākotnē jau tāpat nekādas pensijas nebūs.
Purgailis uzsver – pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumi ir pilnīgi privāti uzkrājumi konkrētajam cilvēkam. Tas ir īpašums, kas ir ieguldīts pasaules ekonomikā un kas tiek turēts šķirti gan no pārvaldnieka, gan no bankas un no valsts finansēm. Tas nozīmē – ja pārvaldnieks vai banka, kurā pārvaldniekam ir konts, bankrotē, investētā nauda nekur nepazudīs.
Purgailis uzsver – pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumi ir pilnīgi privāti uzkrājumi konkrētajam cilvēkam. Tas ir īpašums, kas ir ieguldīts pasaules ekonomikā un kas tiek turēts šķirti gan no pārvaldnieka, gan no bankas un no valsts finansēm. Tas nozīmē – ja pārvaldnieks vai banka, kurā pārvaldniekam ir konts, bankrotē, investētā nauda nekur nepazudīs.
“
Atskatoties nesenā vēsturē, bankrotējot bankām, daudzi zaudēja lielos uzkrājumus, kas tika veidoti šajās bankās, taču pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumi vienkārši tika nodoti citiem pārvaldniekiem. Bet zināt, kas ir lielākais pensiju sistēmas posts? Ja cilvēks visu mūžu pavada sev neatbilstošā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu plānā.
“
Lai mudinātu iedzīvotājus interesēties par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī, kas, sasniedzot pensijas vecumu, var būtiski ietekmēt finansiālo situāciju, bankas Citadele meitas uzņēmums CBL Asset Management aicina ērti noskaidrot, kā izvēlēties vai mainīt pensiju plānu, izmantot pensijas kalkulatoru, salīdzināt CBL Asset Management ieguldījumu plānus. Tas palīdzēs pieņemt informētus lēmumus par pensiju uzkrājumu pārvaldību. Uzzini vairāk šeit.
Pakalpojumu nodrošina Citadeles grupas uzņēmums IPAS "CBL Asset Management"
Pakalpojumu nodrošina Citadeles grupas uzņēmums IPAS "CBL Asset Management"
